Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ar sātys restorana “Dzīles” saimineicu Ainu Barsukovu sasateikam 10. martā, kod, kai izaruod, ir “Dzīļu” vīnpadsmytuo godadīna. Aina ir latgalīte i eistyna saimineica jau vairuokuos paaudzēs. Koč i augumā smolka sīvīte, Aina nu seve izstaroj spieceigu, puošpuorlīcynuotu, tok cīši gaišu energeju.

Pastuosti drupeit par sevi i tū, kai tu suoci gataveit i pasnēgt iedīņus gostim.
Jo vacuoks tu palic, jo jiuteiguoks. Ite (Malnovā – L. S.) ir dzymuši munys mamys baba i dzeds i tuos parkā īmeitī vacvacuoku pādi vys tik pamat īspaidu ari iz mums. Kod tev cyti soka, ka tu vari gataveit, ari pošam suoc ruodeitīs, ka vari gon. Ar laiku tu pats aizej pi tuo, ka esi gotovs gataveit i pasnēgt cytim, tū, kū tu gribi, kas tev redzīs eipašuoks. Nūsaukums “Dzīles” roduos tod, kod Kuorsovys nūvodā tyka pījimts lāmums, ka sātom vajag nūsaukumus. Tūreiz mums zvaneja nu pošvaļdeibys, saceja, ka daudzim jau ir i vajag ari jiusu sātai nūsaukumu. Tod mums pīduovuoja kai vīnu nu variantu “Dzīles”. Mes iz reizis sacejom, ka tys byus myusejais, tys ir skaists, pamateigs nūsaukums.

Tu kasdīnā bīži sateic cylvākus nu dažaidu vītu i runoj ar jim latgaliski. Kaida ir cylvāku attīksme pret tū?
Es ar sovim gostim parosti runoju latgaliski. Ir bejuši gadīni, kod na jau puornūvodnīki, tok myusu vītejī aizruoda – parkū ar jim nateik runuots vaļsts volūdā. Kod praseju nu kurīnis ji ir, izaruodeja, ka nu Leivuona. Tok maņ redzīs, ka tys nav ruodeituojs, vīnkuorši goduos, ka cylvākam nav lobs nūskaņuojums. Vairumā gadīņu, ka kaids nu grupys soka, ka nasaprūt latgaliski, puorejī patulkoj, partū ka grib, lai es runoju latgaliski.
Reizi saceju, ka latgalīši ir parosti, tok nav sprosti. Latgalīši ir vīnkuorši, atsauceigi i sirsneigi, parosti cylvāki.

Voi Latgolai ir sovs iedīņs?
Pyrms kaida laika apvaicuoju daudzus cylvākus, pamatā taišni latgalīšus, kab jī nūsauktu pīcus iedīņus, kuri jim vyslobuok garšoj. Zyni, kas beja bīžuokuo atbiļde? Buļbu blīni. Maņ ari leidz šam laikam buļbu blīni ir vīns nu meiluokūs iedīņu, vēļ zalis buļbys, kas teik kraukškeigi apcaptys. Vēļ maņ redzīs, ka latgalīšam cīšyn svareigs ir bīzpīns.

Maņ redzīs napareizi daleit iedīņus – tys nu tīnis atguojs, itys nu cyturīnis. Par sovu var saukt tū iedīni, kuru konkretā apleicīnē zyna vysmoz 30 godu, tod tys jau palīk par vītejū. Vīnā gruomotā atrodu, ka rudzu maizis kuortuojums īt nu Vuocejis. Nazkod, ka maņ pavaicuotu par ituo iedīņa izceļsmi, es saceitu, ka tik latvīts pi boda laiku var izdūmuot rudzu maizi sataiseit par kuortuojumu. Tān tys ir smolks deserts, cytā laikā tū gataveja, kab nikas natyktu izsvīsts.

Kaida ir iedīņa kultura Latgolā?
Es dūmoju pādejūs desmit godu laikā tei ir uzalobuojuse. Beja vīns laiks, kod mes gribiejom paraudzeit vysu, kas īt nu uorzemu, pīmāram, suši, maņ redzīs, ka tān mes otkon atsagrīžom pi sev rakstureiguoku iedīņu. Latgalīšim nav pīrosts kūpā ar saimi īt paēst uorpus sātys, tok, atbraucūt gostim, ar lapnumu vadom i ruodom, kas lobs pi myusu ir. Pīmāram, uorzemēs lobuokī restorani juorezervej godu īprīšk.
Tok es nadūmoju, ka itei naīšona uorā ir koč kas švaks, mes vīnkuorši taidi asam. I taidā naīšonā uorā ir ari sova burveiba. Kas gon var byut lobuoks maņ kai mamai satikt sovus jau pīaugušūs dālus, kūpā pagataveit iedīni i kūpā vysim paēst.

Tovā dzymtajā Malnovā ari ir boguota iesšonys i iedīņu pasnīgšonys kultura.
Nui, te ir muiža. Ir saraksteita gruomota “Kārsavas stāsti”, tī pasaruoda informaceja, ka muižnīkam Šadurskim jau ap 1700. godu ir dūtys tīseibys reikuot caram medeibys i apkolpuot cara saimi pi golda. Tys ir cīši augsts omots, kuru pīškiera reši kuram.

Karteņa: Ainys Barsukovys personeigais arhivs

Vēļ ir cīši svareigi, ka te beja pyrmuo dzeļžaceļa staceja Baļtejā maršrutā Sanktpīterburga-Varšava.
Nui, taitod augstmani varēja te ārtai atbraukt i jim beja vareiba baudeit augsta leimiņa medeibys i iedīni. Mes pīmynam, ka te beja syltumneicys, te auga veinūgys. Prūtams, vysom muižom beja sovi parki, tok ite duorznīkam beja sova sāta i sova kūpamuo teritoreja. Pīmiņu, ka myusu babys jau seņ pazyna tomātus, i kod vacuokais bārns 80. godu suokumā guoja bārnu duorzā Malnovā, jī ēde muižys duorza veinūgys.

Malnovā beja šmakovka, kū tod, īspiejams, sauce par spirta bryuzi. Vēļ te beja pošu dareiti dažaidi veini. Veinu te taiseja vēļ 1921. godā jau naatkareigajā Latvejā, kod te veiduoja Lauksaimnīceibys školu. Ir atrūnami īroksti, kod augstī kungi atbrauc iz Malnovu revizejā i piec tuo ziņoj, kab jim puorsyuteitu buceni ar agrystu (ierkškūgu) veinu. Pīmiņu, kod beju moza, Kuorsovā beja krūgs “Babskije slezi”, kur beja pīejams vītejais izlejamais veins.

Niu Kuorsovys staceja (pyrmuo Baļtejis staceja), kas atsarūn Buozovys cīmatā, ir cīši biedeigā stuovūklī.
Tei ir muna leluokuo suope. Par pyrmū dzeļžaceļu, pyrmū staceju i cīmatu. Cik tī daudzi vysa kuo beja. Tys ir vīnreizeigs cīmats, kuru vajadzātu vysmoz dalieji restaurēt. Koč ari poša stacejis āka pīdar rūbežsorgim, es dūmoju vajadzātu byut vareibai rast rysynuojumu i dūt itai vītai jaunu dzeiveibu.

Te ir tik daudzi stuostu – gon na tik prīceigi, kai par izbraukšonu/izsyuteišonu, gon par bekona vesšonu iz vysom Krīvejis pusem, gon par eipašim viļcīņu vagonim, kurūs ruodeja filmys.

Voi nav tai, ka mes cytreiz da gola nanūviertejam tū, kas mums ir?
Nūteikti. Tei ir vīna nu myusu eipašeibom. Varbyut tānam drupeit mozuok, aug jaunys paaudzis, tī sevi nūviertej vaira. Sovpus cylvāki godūs vysai bīži dūmoj, ka jim tok nikuo nav, a tod baba suoc raust uorā, izlīk goldā sacaptūs peiragus i maizis, uzbur koč kū nu nikuo. Tymā pat laikā tei baba dūmoj, ka tys nikas nav. Vīnu dīnu, braucūt pa ceļu, īsadūmuoju, ka pi myusu suoc pagaist vīnsātys. Vacuos sātys nūjauc, izleidzynoj teirumus, siej gryudus. Tok pagaist lela vierteiba – īkūptuo vide, augļu kūki i leidz ar sātom pagaist ari šmukī kūka dekori ap lūgim. Ka byutu kaids kūka amatnīks, tūs dekorus vajadzātu savuokt i saglobuot! Tī ir na viņ šmuki, tok ari reala viesturiska vierteiba.

Ir gadejīs, ka pi mane atbrauc cylvāki i soka: “Cik pi teve labi!” Es aizbraucu pi jūs – a tī taida šmuka vaca sāta i auteniska vide! Tys cylvāks dzeraunē vaira naspiej saredzēt lobumu sovai sātai i deļtam jis nasaprūt, ka tei babys sāta ir eistyn svareiga vierteiba.

Karteņa: Ainys Barsukovys personeigais arhivs.

Cylvāki tuos vierteibys suoc apsazynuot tod, kod jau ir par vālu.
Maņ redzīs, tys īt nu kotrys saimis. Muna mama vysod vysim svātkim gataveja tai, ka golds lyuza. Nabeja svareigi, voi vyss tiks apāsts, bet goldam beja juobyun pylnam. Jei vysod kluoja sovu izšyutū goldautu, i maņ, asūt vēļ pavysam mozai, beja pīnuokums salikt nažus, dakšys i gluozis iz golda. Taipat turpynoju ari es – kod atbrauc muni bārni i mozbārni, mes kluojam goldu.

Cīši īspiejams, ka ir kaidi cyti jaunīši, kas pi seve dūmoj “deļkam itys”, tok tys taipoš koč kur īsasāst i, gribim voi nagribim, myusūs īsakodej sovys saimis tradicejis. Juos var tikt maineitys voi pīlāguotys, tok pamats palīk tys pat.

Kai tu niu nūraksturuotu sovu pīduovuojumu?
Tys ir garšu pīdzeivuojums, kurs dalieji gataveits nu cytuos vaļstīs atrūnamom sastuovdaļom, tok pamatā vyss sovejais. Mes na vysod varim izdūmuot, ka iedīni var pasnēgt sovaižuok. Pīmāram, pasnēgt sovaižuok oknu pasteti. Na vīnkuorši burcenī voi traukā, a īlīc ādamajā grūzenī voi iz škeiva šmuki nūformej ar zaļumim i pīlīc greifrutu voi pomelo. Pīmāram, zivi ar pyparmātrom i rūžlapeņom, ka muns bārns, kurs ir šefpovuors Dānejā, tū naīsaceitu, es poša naizdūmuotu. A pyparmātra tok aug tepat munā duorzā. Mes poši paguojušā godā taisejom upiņu etiki, elli i kaperus. Ka pajemam vacuos povuorgruomotys, kas ir izdūtys ap 1934.-1936. godu, tī vyss tys ir! Laika gaitā mes tū vīnkuorši asam pagaisynuojuši. Nu pareizi, padūmu sīvītei beja juoād iedneicā i juoceļ komunisms. Tok, redz, latvīti nikai navarēja puorveiduot, kai daudzi sātā cepe maizi, tai cap i vys vēļ.

Laiki īt, i veikalā vysa gona, tok sovu marinātū ogūrci navar saleidzynuot ni ar kū cytu. Tei ari ir myusu vierteiba.

Koč i bīži nagrybam tū atzeit, mums, latgalīšim (uzjiemiejim), ir gona rakstureigi vērtīs iz sābrim ar aizdūmom kai iz konkurentim. Voi itūs uzskotus var maineit?
Mes nazkai bejom Valmīrys pusē i tī beja pavysam cyta biļde. Mes braucem pi vīnu, a tī saiminīki soka: “Ka tu naībrauksi tī, tu nūžāluosi!” Maņ vīnu reizi pīzvaneja i palyudze pagataveit grūbu desertu. Es speciali pīzvaneju “Kotiņu” saimineicai (Bolvu nūvoda zemnīku saimnīceiba – L. S.) i saceju, ka šudiņ taisu juos desertu, tok tei beja vīna reize, kod tū palyudze maņ zynoms cylvāks, kurs gribēja taišni itū desertu. Es naskaitu, ka mums vysim juotaisa grūbu deserts. Maņ pateik, ka Aglyunys pusē ir guļbešnīki. Atbrauc gosti pi mane i soka: “Ot, jums Latgolā ir guļbešnīki!” Es soku, ka, nui, ir, tok Aglyunā, braucit iz tīni. Cylvāks atbrauc da mane, tok jam gribīs tūs guļbešnīkus i jis pajem vēļ nūbrauc iz Aglyunu.

Karteņa: Ainys Barsukovys personeigais arhivs

Byutu breineigi, ka Latgolys saimineicys varātu kotra pīduovuot koč kū sovu. Lai nasaīt tai, ka turists ībrauc “Kotiņūs” paād grūbys, atbrauc da mane – te ari grūbys, aizbrauc iz Rēzekni, a tī maršruts, kur var izgaršuot Rēzekni caur grūbom. Kū tys cylvāks par mums padūmuos? Nu, nikuo loba. Navajag vysim byut vīnaižim i sterilim! Ir vysaidi iedīni, kurūs mes varim pīduovuot, i ir labi, ka mes asam dažaidi.

Lai mes asam kai skaista Latgolys pļova ar vysaidim zīdim. I navajag myus ravēt. Nui, ir pi myusu latvani, kurūs varbyut na izravēt, tok raudzeit padareit eipašuokus.