Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Laikā, kod daudzi nu myusu rauga saprast, kai sadzeivuot ar sovu īškejū trauksmi i namīru, aicynuojam ar sovim īsacejumim pasadaleit Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis psihologi Dainu Žogotu. “Voi kultura ir tik īšktelpuos? Nā! Tei atrūnama ari dziļūs Latgolys laukūs, kur tyvuokī sābri ir ar acim naradzamā attuolumā. Kultura dzeivoj ari pylnā piļsātā pi daudzdzeivūkļu sātys kuopņu telpys. Kultura ir tī, kur ir cylvāks, kur esi tu pats,” soka Daina.

Daina Žogota ar sovim īsacejumim itūreiz raudzeis paruodeit, kai kasdīnā var praktizēt apzynuoteibu caur kulturys prizmu. Kas tod ir tei apzynuoteiba? “Laikā, kod var ruodeitīs, ka vyss bryuk i jiukst, kod cenys kuop dabasūs i bumbys lidoj na viņ Ukrainā, bet ari myusu kotra pruotā, ir cīši svareigi saglobuot izjiutu “ite i niu”, partū ka vakardīnys vairs nav, bet reitdīna byus tik reit. Ir šudiņdīna. Ir itei šaļts. Byušona “ite i niu” draudzejās ar apzynuoteibu. I apzynuoteiba, bez švuorbu, draudzejās ar kulturu,” soka Daina.

Atrast sovu spāka vītu

Vysupyrma, kulturys radeišonai vajag īdvasmu. Ka tu esi tys, kurs pats sev radeis kulturu, tod taišni tev ari vajag itū īdvasmu. Pyrmais aizdavums ir atrast sovu spāka vītu. Vītu uorā, kur gondreiž kotru dīnu atsarūn voi ej garum. Vysmoz vīnu reizi dīnā, asūt itamā vītā, viereigai tū nūpietej. Cytā dīnā atrūņ treis lītys, kas ir puorsamejušs. Snīga palics mozuok, snīga stuņdinīcenim kuoteni palykuši garuoki, pagaiss akmiņs, nūkrits kompetu papeirs, sveša zuoboka nūspīdums, nadzierdāta putyna dzīsme… detalis! Svareigys ir detalis! I tod nabyus tai – ooo, pavasars jau kluotyn. Bet tu byusi redziejs, kai tys pavasars atīt! I skaisti jis atīt! Ar dzīsmem i dejom! Tik juovāroj… detalis! Svareigys ir detalis!

Veidoj sovu izstuodi!

Spāka vītā īdvasma jau dabuota i nu tei juolīk lītā… Šudiņ tu byusi gleznuotuojs! Ka pavaicuotu latgalīšam, kas leluokajai daļai gleznu ir kūpeigs, pīļaunu, ka daudzi saceitu – rams. I navajag tuo rama pierkt. I navajag ni ūtys, ni kruosu zeimuļu i papeira. Vysur, kur ej – glezna ite i glezna tī. Izatāloj skaistu ramu un, īmūt garuokā pastaigā voi koč pīcminutā iz veikalu, īramej pa ceļam, pīmāram, pīcys gleznys. Ej i verīs, kas byus šudiņ tovā izstuodē! Vari izdūmuot ari konkretu tematiku kotrai dīnai. Pīmāram, apzynuoti pīsavērs vysam sorkonajam, tod sātu jumtim, catūrtdiņ kaču astem voi koč kam cytam. I saīs ainovys kai Purvītim voi kūši grafiti kai Ceglym.

Baudi!

Kod gleznys īramātys i sova personeiguo izstuode izbaudeita, laiks kam gordam. Vīnolga, voi tys ir Ausmeņa kebabs, KUUP kopejs, špeka maize ar casnādzeņu, pyparmātru čajs ar madu voi sābra šmakovka. Kas nu kuram īt pi sirds… Tok na tai – čiks i vyss. Na tai – tikū beja i vairs nav, bet ar baudu. I baudu var breineigi dabuot, izmontojūt vysys pīcys manis. Viereigi apsaver, kai izaver tys, kū plānoj baudeit. Kai smaržoj… īveļc dziļu, dziļu elpu! Kaidys ir skanis, kod pajem tū rūkuos, kod dalīc pi lyupu… Kaida ir tekstura, kaida garša? Lānai, mīreigai, pa kimūseņam voi muteitei. Detalis! Svareigys ir detalis!