Roksta autore: Brigita Birkova, Vydzemis Augstškolys komunikacejis i sabīdryskūs attīceibu 3. kursa studeņte

Īvods

Beidzamūs godu laikā vys aktivuok dūmojam par tū, kas ir myusu latgaliskuo identitate, kur tei rūnās i kas tū veidoj. Ari es, dzymuse i izauguse Latgolā, agri voi vālu nūguoju pi ituo vaicuojuma analizis, i pamatā pi seve.

Jemūt vārā, ka medeju saturu, ari latgaliski, patiereju gondreiž kotru dīnu, maņ beja cīši svareigi saprast, kai i cik daudz medeji snādz Latgolys regionaluos identitatis atteisteibā i kū par tū vysu dūmoj jaunīši na tik Latgolā, bet vysā Latvejā. Taišni deļtuo sova ūtruo kursa dorbā pieteju tū, kaida ir medeju lūma Latgolys regionaluos identitatis uzturiešonā i atteisteibā.

Pietejumā kūpā pīsadaleja 35 cylvāki, nu kurūs 30 beja jaunīši, kas runoj i latviski, i krīviski, taipat redzīni izsaceja ari pīci dažaidu medeju puorstuovi, kas sovu profesionalū darbeibu veic Latgolys regionā.

Kūpejuo nūzeime

Pietejumā tyka atkluots, ka medejim ir nūzeimeiga lūma Latgolys regionaluos identitatis veiduošonā i atteisteibā, taipat tyka nūskaidruots, ka regionā spieceiga identitatis sajiuta saisteita taišni ar latgalīšu volūdys lītuojumu. Latgolā dzeivojūšūs krīvvolūdeigūs jaunīšu izpratne par latgalīšu volūdu ir napiļneiga i bolstuos iz dažaidim stereotipim.

Jaunīšu vydā izpratne par regionaluos i nacionaluos identitatis sajiutu ir atškireiga. Regionalū identitati raksturoj pīdareiba kulturtelpai, tradicejom i dzymtys saknem, sovpus nacionaluo identitate saisteita ar etniskū i pylsūniskū pīdareibu, kai ari ar vareibom, kū tei snādz.

Medeju lūma Latgolys regionaluos identitatis veiduošonā i veicynuošonā

Pietejuma laikā daguoja sasadūrt ar dažaida veida stereotipim par Latgolys regionu i latgalīšu volūdu, tok tymā pošā laikā lela daļa jaunīšu izruodeja interesi i izasaceja pozitivai attīceibā iz latgalīšu volūdys lītuojumu medejūs. Lela daļa itaidu stereotipu, kas saisteiti ar volūdu, tuos lītuojumu, lītuotuoju skaitu i tūs atsarasšonuos vītu, guoja ari nu Latgolā dzeivojūšajim krīvvolūdeigajim. Par pīmāru, klasika, ka latgalīšu volūdu izmontoj tik dzili laukūs i vacuoka godu guojuma cylvāki.

Ūtrys, na mozuok nūzeimeigs secynuojums viestej par tū, ka Latgolys regionā tryukst latgalīšu volūdys specialistu, kas varātu nūdrūsynuot kvalitativu satura pylnveidi i izveidi Latgolys regionā. Taipat regionā i vaļstī kūpumā tryukst konkurencis medeju jūmā, kas paleidzātu rast jaunys, rodūšys i inovativys idejis satura izveidei.

I vysbeidzūt – daudzim jaunīšim Latvejā nimoz nav saguojs sasadūrt ar latgalīšu volūdu sovā kasdīnā voi tī tū vyspuor nav dzierdiejuši. Jaunīšim dažaiduos vītuos Latvejā, ari Latgolys regionā nav bejuse vareiba ar medeju paleidzeibu dzierdēt latgalīšu volūdu, kas līcynoj, ka medeju saturs nav pītīkūšs voi nav saisteits ar dažaidu algoritmu kuorteibu.

“Es pat nazynu. Ka byutu atseviška sātyslopa kai, pīmāram, Daugovpilī, gorod.lv, tim, kas lītoj latgalīšu volūdu, byutu sova atseviška sātyslopa i tī, lyudzu, rokstit latgaliski. I tik lela mārūga vītnēs, pa manim, tys nav pareizi, partū ka daudzi cylvāki latgalīšu volūdu namuok.”

“Īspiejams, ka, tai kai ite ir daudz krīvvolūdeigūs, ir taids latvīšu i krīvu volūdys sajaukums. Es par tū nadūmoju nikuo naloba. Gryuši pasaceit, voi piļneibā pīkreitu, ka tys tai ir, partū ka latgalīšu volūdu asmu dzierdējs cīši reši. Puorsvorā tai runoj cīmatūs i vīnsātuos, bet Daugovpilī daudz tū navar dzierdēt.”

Regionaluos i nacionaluos identitatis koncepts jaunīšu acim

Latgolā dzeivojūšūs jaunīšu vydā ir pīprasejums piec medejim latgalīšu volūdā, teik izruodeits atbolsts medeju satura veiduošonai. Jaunīšim ir svareigi uzturēt i saglobuot kulturys daudzveideibu Latvejā, kas ītver ari latgalīšu volūdys saglobuošonu, kū snādz medeju satura izveide. Itaidu redzīni vysbīžuok pauž jaunīši, kas vuicuos, struodoj voi dzeivoj uorpus Latgolys, tok jūs rodi vys vēļ dzeivoj Latgolā.

“Es dūmoju, ka tys ir vajadzeigs, partū ka, nu, kab cylvāki naaizmierstu latgalīšu volūdu, partū ka vys tik tamā narunoj daudzi, kab nasagaideitu taipat kai ar lībīšu volūdu, ka tei vīnkuorši teik aizmiersta i pagaist. Kai ari tys, ka cyti regioni ari var vuiceitīs, raudzeit saprast, kas ir raksteits, raudzeit vuiceitīs latgalīšu volūdu.”

Latgolys regiona identitatis veiduošonai i veicynuošanai vajadzeigs vaļsts papyldu finansiejums. Itūšaļt vīns nu golvonūs Latgolys regionaluos identitatis aspektu – volūda – teik izmontuota medeju vidē puorsvorā, pasasokūt projektim, kas nav pat puse nu lykumā nūsaceitajim 10%, i tei ir problema, par kurū byutu juodūmoj vysim kūpā. Mes cīši daudz pliešomīs par pareizu gramatiku, volūdys lītuojumu patskanim i divskanim, i es nasoku, ka tys nav svareigi – nā, tys ir, tok pyrma tuo mums byutu juodūmoj na par tū, kai nūturēt tūs, kas gaisynoj sovys latgaliskuos saknis, partū ka tei ir acimradzama izviele, bet par tū, kai napagaisynuot itū identitati pavysam. Kai saglobuot i mīļuot sovu latgaliski latviskū “es”. Kotram byutu juodūmoj par veidim i vareibom. Sovu vareibu es atrodu studejūt, tok nadūmoju, ka pi tuo apsastuošu. Es asmu Latgola, Latgola ir manī, i ir naapšaubami svareigi tū pylnveiduot veidūs, kaidus snādz apleicejais pasauļs.

“Medejs latgalīšu volūdā styprynoj identitati, latgalīša identitate nav īspiejama bez latgalīšu volūdys. Cylvāki veidoj identitati ar sovim dorbim, kas nav tik maizis dorbs, bet dorbs kaidys idejis eistynuošonā, tys parosti saistuos ar kulturys jūmom. Faktors – apzynuošona i saglobuošona, cylvāku atminis, viesturiskuos līceibys, tradicejis, ituos šaļts uzskoti i redziejums ari ir jau viesture – tū vysu var medejs multiplicēt puorejai sabīdreibai.”

Skots iz prīšku

Nasaverūt iz tuo, ka beidzamūs godu laikā teik izruodeits atbolsts medeju satura izveidei latgalīšu volūdā, itaids saturs parosti teik eistynuots tik caur attīceigim projektim. Napīcīšams papyldu vaļsts voi regiona finansiejums, kas sekmātu itaida satura izveidi i paleidzātu Latgolys regiona identitatis saglobuošonā i uzturiešonā.

Taipat pietejuma laikā secynuots, ka napīcīšams puorsavērt i sakuortuot Vaļsts volūdys lykuma 3. pantu i tuo daļu par latgalīšu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Medeji ir nūzeimeigs latgaliskuos identitatis spāks, tok vysa pamatā vys vēļ ir cylvāks. Tuoluokim pietejumim vajadzeiga padzilinuota latgaliskuo satura lītuotuoju analize i izpiete, kab nūdrūsynuotu saturu, kū lītuotuoji lobpruotuok patierej. Taipat, cerams, ka iz prīšku vaicuojums par kasdīnys ziņom latgalīšu volūdā paliks vēļ aktualuoks kai nazkod, partū ka tik runojūt, klausūtīs i dzieržūt mes varim vuiceit vysai Latvejai, ka latgalīšu volūda ir tepat, sevkuram nu myusu sūpluok. Ļaut cylvākim dzierdēt i vuiceitīs, skaitu, ka tys ir tys, iz kū mums juoīt, partū ka nav absoluti nikaidys jāgys ceineitīs par volūdu i tuos tīseibom, ka mes tū turim īteitu treiskuoršā papeirā i naruodam pasauļam.