Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotra mieneša suokumā pīduovuos sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Martā plānuotuoja puslopuos var sasatikt ar latgaliskūs projektu i ari portala lakuga.lv vadeituoju Edeiti Husari. Juos puordūmys i tū, car kaidu prizmu Edeite verās iz pasauli, sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Kai, pa tevim, ir pasamejuse situaceja ar latgalīšu kulturys i volūdys atteisteibu Latgolā, ka tu saleidzynoj ar tū laiku, kod atsagrīzi nu Reigys iz dzeivi Latgolā, konkreti Rēzeknē, i niu?

Ka gūdeigi, navaru saprast. Ruodīs, ka nikas cīši iz prīšku nav guojs, bet, paļdis Dīvam, ka nav ari palics švakuok. Kab ari cik čudnai naizaklauseitu, kod pyrma ostoņu godu puorsacieļu atpakaļ iz Latgolu, es beju tei, kas kompanejuos, dorbā, veikalā runoj latgaliski i navarieju saprast, nu kai tys var byut, ka maņ kai cylvākam, kurs tymā breidī skaituos, ka īt nu Reigys, ir juobyun tam, kurs mudynoj vītejūs, rēzeknīšus, runuot latgaliski. Vēļ arviņ ir tai, ka nūsaceiti “vītejī ļauds”, ar kurim es runoju tik latgaliski, sovā vydā runoj literarajā volūdā. I vēļ čudnuok itys vyss ruodīs, ka maņ latgalīšu nav pyrmuo volūda, koč i sūpluok nu bierneibys bejuse, bet tim cytim ir. Nazkai mes Latgolā poši latgalīši nimoz tai “nasaraunam” runuot latgaliski. Drupeit skumi maņ ir ari par tū, ka arviņ vaira apkolpojūšā sferā struodojūšī jaunī ļauds nasaprūt, kod kū ta vaicoj latgaliski, tū Rēzeknē asu pīdzeivuojuse pādejūs godūs vaira i vaira. Bet, ka runoj par latgaliskū kulturu, tei palīk kvalitativuoka, arviņ vaira pasaruoda taidi “lelī projekti”, kas izskaņ Latvejis mārūgā, par tū prīca i pateiceiba tim, kurī dora, kab tai byutu. Dīvamžāļ, cikom tūs dareituoju ari viņ taida sauveite ir…

Kaida ir latgalīšu volūdys byušona iz prīšku?

Es cīši ceru, ka loba, plotai lītuota i aktiva, koč ari īškā ir baile, ka tai vys nabyus. Tū baili roda tys, ka jaunīši myusu dīnuos latgaliski runoj cīši moz, ka vēļ arviņ vacuoki (nu jau tī, kas munu godu) tur, ka runuošona latgaliski ar bārnim jūs nuokūtnei nav cik loba, ka ir cik mozs latgalīšu rokstu volūdys pratieju skaits, ka školuos tei nateik voi teik cik moz vuiceita i augstškoluos nav piecteceibys tim pasnīdziejim i specialistim, kurī volūdu pietej. Asu cylvāks, kam nav baist dzeivē “apsalauzt” i es nu vysys sirds ceru, ka itei byus līta, kur es eistyn apsalauzšu i vyss ar latgaliskū byus breineigi. Ka saleidzynoj ar cytom mozuok lītuotom volūdom pasaulī, mums tei situaceja vēļ arviņ ir cīši loba, bet nasagryb pīdzeivuot tūs laiku, kod atvess jaunajim paruodeit dzeraunis pādejū latgalīšu volūdā runuotuoju. Pfu, pfu, pfu!

Kaida ir tova miseja?

Oi, ite juopīsavīnoj tūs ailei, kurī soka, ka itys taids gryuts vaicuojums. Maņ par dzeivi ir sajiuta, ka juodora tys, kas pateik i ruodīs svareigi. Tei varātu i byut taida kai miseja. Latgaliskuo kultura i latgalīšu volūda maņ ruodīs cīši svareiga, aiz tuo i dareit, kab tū atteisteitu, vierzeitu iz prīšku i radeitu kū ta arviņ jaunu, maņ dora prīcu i dūd tū misejis sajiutu. Bet es kai personeiba asu ari taida, kas cīši aizaraun ar koč kū, kas pateik, dīvamžāļ laikim i par daudzi, kas līk atsatopt izdegšonys sajiutā i stuovūklī. Niu tod var saceit, ka asu cīši aizaruovuse ar latgaliskū i veļteju sovu spāku, dareišonys prīcu i energeju tam. Asu pateiceiga Dīveņam i dzeivei, ka vyss sasalics tai, ka eistyn varu tū dareit.

Car kaidu prizmu pasauli radz Edeite Husare?

Kur tev ite cik gryuši vaicuojumi!? Hmmm, nu ruodīs, ka car dareišonys, ka tys īsaskaita. Piec dobys asu vysā pragmatiska, pyrma giutīs pi kaidu dorbu, jau pruotā asu salykuse vysus “bet”, koč ari tymā pošā laikā aizrauteigi varu ticēt idejai i par reizi giutīs pi dareišonys. Koč ari itys laiks i nūtikšonys pasaulī dūd nazkaidu nataisneibys, naizpratnis sajiutu, vys tik tycu lelai ciļvieceibai. I car tū ari grybātūs vērtīs iz pasauļa procesim.

Laiks i tuo nūzeime myusdīnu pasaulī…

Lela i troka. Mes vysi skrīnam, raugam īspēt vysa kuo, sleikstam informacejis okeanūs. Itys ir vīns nu munu leluokūs izaicynuojumu, kai pīradynuot laiku – dabuot sajiutu, ka tys pasakļaun maņ, na es tam. Vēļ nav saguojs. Ka kaids zyna metodi, drūsai var pasadaleit!

Voi tu planavoj sovu kasdīnu?

Nui, niu, kod struodoju vaira ar latgaliskajim projektim, arviņ vaira raugu i planavuot. Nu vysod raugu pamest i laika telpu improvizacejai i asu vysā “paraunoma” iz jaunom lītom i nūtikšonom. Īprīšk iļgi dzeivuoju bez planavuotuoja, koč ari taiseju dorbu sarokstus, syuteju sev e-postus ar doromajom lītom, nu niu taidi dorbu saroksti ir planavuotuojā kotru dīnu – nedelis suokumā raugu saraksteit dorba planu vysai nedeļai, kotru dīnu tod precizeju, izstreipoju padareitū. Drupeit vys stresā dzan tys, ka cīši daudz palīk ari napadareituo voi tys tik puorsaceļ i puorsaceļ nu dīnys iz dīnu, bet pīraksteišona vysmoz koč kai paleidz apjaust, aptvert tū, kas juopadora, sakuortoj i motivej.

Kas tevi īdvesmoj šudiņ?

Iz itū vaicuojumu gon maņ jau lobu laiku ir skaidra atbiļde! Mani īdvesmoj ļauds, kurī dora tū, kas jim pateik, kurim “dag acs”, kurī aizaraun i spiej paraut leidza i cytus. I ūtrei līta ir dažaida veida muoksla, vaira taida vizuali tveramuo – tamā par pasasmeļt idejis, īraudzeit koč kū, kas tīši voi natīši dūd rysynuojumus munom dzeivis naskaidreibom i paleidz atrast atbiļdis.