Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Par gūdu viesturnīka Boleslava Brežgo 135. dzimšonys dīnai Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzeja laseitovā leidz 4. apreļam bez moksys ir vareiba īpasazeit ar izdavumim, dokumentim, fotografejom i prīškmatim, kas saistuos ar B. Brežgo personeibu i padareitajim dorbim. Laseitovā ir izstuodeiti muzeja kruojuma materiali, nu kurim daļu muzejam ir duovynuojs viesturnīka dāls Arkādijs.

Nu 1937. da 1940. goda B. Brežgo aktivai dorbuojuos bīdreibā “Latgolys Centralais muzejs” i beja muzeja viesturiskūs pyrmsuokumu pamatliciejs Rēzeknē, par muzeja viesturi skaiti vaira ITE. Taipat bīdreiba “Latgalīši” planavoj itymā godā Rēzeknē pastateit Boleslavam Brežgom pīminis pluoksni.

Boleslavs Brežgo ir vairuoku nūzeimeigu viesturisku pietejumu autors „Архiвы i архiуная праца у Вiцебшчыне” (1925); „Отношения полочани латышей в VIII-XVII вв. (1926); „Latgales pilsētu vēsture” (1931); „Daugavpiļs školu direkcijas archivs”(1938); „Latgolys pagōtne” 1. siej. (1943), „Latgales zemnieki pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861.–1914. ” (1954); „Очерки по истории крестьянских движений в Латгалии 1577-1907” (1956), vairuoku zynuotniskūs publikaceju par Latgolys viesturi autors. Profesora privatais arhivs globojās Latvejis Nacionalajā bibliotekā Rešūs rūkrokstu nūdaļā (ap 30 tyukstūšu lopu). Da šam Lakugā jau ir publicāts nalels īskots vīnā nu Brežgo pietnīceibys vierzīņu – piļsātu viesturei veļteitīm dorbim, kū var skaiteit ITE.

Boleslavs Brežgo dzims 1887. goda 12. aprelī (piec vacuo styla – 31. martā) Rēzeknis apriņča Drycānu pogostā. Jis teik saukts par pyrmū Latgolys latvīšu viesturnīku. Brežgo dzeivis guojums ir gona sarežgeits, ari juo biografejis dati vairuokūs dzeivis pūsmūs ir naprecizi, pasasokūt pošam Brežgo, kurs faktus par sevi, apstuokļu spīsts, pīlobuojs piec napīcīšameibys.

Suokumā Brežgo pabeidzs Rēzeknis piļsātys školu i struoduojs par sātys školuotuoju Rēzeknē. Vairumā biografiskūs datu, kur apraksteits B. Brežgo dzeivis guojums, kai tuoluokais dzeivis pūsmys teik pīmynāta Vitebskys gimnazejis pabeigšona 1910. godā. Tok profesors Ēriks Jēkabsons rokstā “Vēsturnieks Boļeslavs Brežgo (1887–1957): nezināmais biografijā” itū faktu apstreid. Brežgo 1912. godā izavielēja byut par profesionalu Krīvejis armejis viersnīku, īsastuoja divgadeigajā kuojinīku viersnīku vuiceibu īstuodē – Lelkņaza Mihaila Nikolajeviča karaškolā Tifilisā. B. Brežgo pabeidze karaškolu ar izcylom sekmem pyrmuo pasauļa kara prīškvokorā, kas deve jam vareibu izavielēt nuokušū dīnasta vītu. Jis vēļreiz aplīcynuoja sovu nūdūmu par militarū karjeru, izavielejūt īsastuot 9. Sibira Strielnīku pulkā tuolajā Vladivostokā.

B. Brežgo nu 1915. goda studēja Moskovys Arheologejis instituta Vitebskys nūdaļā i piec studeju struoduoja par Moskovys Arheologejis instituta Vitebskys nūdalis puorziņs leidz 1922. godam. Ituo goda dorba gaitu sarokstā (formularā) pīmynāts, ka 1920. godā instituta padūme jū īvieliejuse par profesoru Pyrmatnejuos arheologejis katedrā i Vyspuorejuos muokslys viesturis katedrā. Viesturneica J. Nazarova pīzeist, ka Moskovys Arheologejis instituts leidz 1918. godam nav skaitams par augstškolu. Vystik instituta izgleiteiba juopīzeist par lobu, aiz tuo, ka, ja studejūšais beja īinteresāts (i B. Brežgo taids nūteikti beja), beja vareiba sasnēgt augstu kvalifikaceju. Latvejis Republikā jam gon natyka apstyprynuoti zynuotniskī gradi i profesora nūsaukums.

Boleslavs Brežgo vīnnūzeimeigai beja izcyls viesturnīks, kurs ar sovu profesionalū darbeibu aplīcynuojs, ka zynuotniskim gradim i nūsaukumim na vysod ir izškirūša nūzeime. B. Brežgo cīši labi saprota, ka 2-3 godu laikā navar dabuot profesora omotam atbylstūšu kvalifikaceju klasiskā augstškolā, a profesora vuordu – praktiski div godus piec vidiejuos izgleiteibys dabuošonys, kai jam tys beja izadevs bryukūšajā Krīvejis imperejā. Deļtam, atsagrīžūt Latvejā, B. Brežgo sovā biografejā raksteja, ka institutā vuicejīs jau nu 1911. goda, “aizmierstūt” sovu dīnastu Krīvejis armejā i viersnīka specialitati.

Piec 2. pasauļa kara B. Brežgo tyka atlaists nu universitatis. 1946. goda 7. majā par pretpadūmu agitaceju i par darbeibu vuocu okupacejis laikā Ostlaņdis propagandys filmu nūzarē tyka īslūdzāts juo dāls Arkādijs. Myužeibā Boleslavs Brežgo nūguoja 1957. godā.