Atsagrīž pūdnīku leluokuo pavasara nūtikšona – Latgolys pūdnīku dīnys
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Piec diveju godu puortraukuma pavasars Latgolā otkon atīt ar Pūdnīku dīnom. Ituo pasuokuma golvonais mierkis jau vaira nakai četrdesmit godu ir muola meistaru i jūs talanta meiļuotuoju sasatikšona, ideju i dūmu apmaiņa, vareiba redzēt, sajust i svinēt Latgolys muolu, kas ir ari daļa nu Latvejis Kulturys kanona.
Vaļstī nūteiktūs īrūbežuojumu deļ 40. Latgolys pūdnīku dīnys 2020. godā nūtyka natradicionalā laikā, septembrī, sovpus paguojušajā godā Pūdnīku dīnu pasuokuma nūrise tyka atcalta. Vys tik tys nanūzeimej, ka pūdnīku cepli pandemejis laikā apdzysa, dorbs turpynuojuos, muola trauki roduos i meistari ar napacīteibu gaideja vareibu otkon sasapuļcēt Pūdnīku dīnuos.
Itymā pavasarī Latgolys Pūdnīku dīnys nūtiks nu 23. da 30. apreļa. Ituo goda nūtikšonys var apsavērt ITE.
Sovpus golvonais Latgolys Pūdnīku dīnu ceplis itūgod tiks kūrts Rēzeknis nūvoda Greiškānu pogosta “Muoldedžūs”, Andra Ušpeļa keramikys darbneicā. Pūdnīku dīnu izstuode byus apsaverama Rēzeknis nūvoda Sakstagola pogosta Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta”.
“Muoldedžu” saiminīks Andris Ušpelis: “Ir pateikamai atsasēst i vērtīs iz guni, vīnā breidī ceplis suoc “dzīduot”, tei ir pūdu tiņkškiešona, naaprokstama skaņa, kod puorjem taida kai svātlaime. ”
Itūgod lelū pūdnīku cepli kūrs preilīts Raivo Andersons i olyuksnīts Kristaps Braslis. “Muoldedžu” ceplī pīteik vītys 120-150 muola izstruoduojumim, leidz ar tū pūdnīki sovim pavasara svātkim gatavojās jau vysmoz mienesi īprīšk. Kūpumā cepli pīpiļdeis apmārām 15 dažaidi pūdnīki nu dažaidu Latgolys i Latvejis vītu. Sovpus “Muoldedžu” saiminīks Andris Ušpelis skaidroj, ka sevkuram pūdnīkam vyss napīcīšamais cepļa kūršonai teik gatavuots vysmoz div godus iz prīkšu, partū ka ir napīcīšama labi izkoltuse molka, cytaiži ar zaļu molku temperatura ceplī napuorsnādz 900 gradus, kas ir stypri par moz, tai kai kulminacejis breidī ceplī juobyun ap 1050 gradu augstai temperaturai.
Cytus godus Pūdnīku dīnys vysod beja apmaklāts pasuokums, nareši brauce vasali turistu autobusi nu Reigys. Kai byus itūgod, pagaidom nav skaidrs, Andris Ušpelis soka: “Pūdnīki, prūtams, prīcojās, kod ir daudz gostu, tok ari tod, ka atbrauc tik vīna saime, kas nikod nav bejuši, kas nav redzējuši vysu procesu, ari tod miseja ir izpiļdeita.”
Latgolys Pūdnīku dīnys organizej: Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, TMLS “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”, Latgolys Kulturviesturis muzejs sadarbeibā ar TLMS “Latgale” (Daugovpiļs), A. Paulāna TLMS (Rēzekne).
