Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kulturys īsacejumus itai nedeļai sagatavejs Lauris Aglenieks – sporta i kulturys pasuokumu organizators “Latvijas Finiera fondā ilgspējīgai attīstībai”, snovborda entuziasts i sliepuošonys trasis “Sarkaņkalns” darbinīks, veikborda entuziasts i instruktors veikparkā “GoWake Rēzekne’’, puorguojīņu i uora aktivitašu entuziasts i bīdreibys “Austrumlatvijas radošo iniciatīvu centrs’’ puorstuovs. Eisumā – cylvāks ar daudzejom aizaraušonom i iņteresem, nu kurūs vīna nūteikti ir ar latgaliskumu saisteituos aktivitatis i vierteibys.

Leldīnis laiks

Itamā nedeļā byus svareigi kristīšu svātki – Leldīne, kura teik atzeimāta, bolstūtīs tradicejuos, ticiejumūs i gareigūs vierteibu styprynuošonā. Piec munu dūmu, svareigi ir kotram saprast sovys Leldīnis vierteibys, aizadūmuot par sovom tradicejom, kasdīnys pošizaugsmi i gora spāka styprynuošonu. Piec mentali smogys dīnys īsoku garys pastaigys, kurūs laikā var sakuortuot dūmys, saredzēt naparostys i aizraunūšys lītys i vītys pa ceļam. Pastaigu maršruts var byut vysaids – kai piļsātys voi cīmu īlys, tai dobys stygys mežā voi kaida parka teritorejā i.c. Gora spāka styprynuošonai nūdereiga ilgstūša vieršonuos guņs līsmē voi takūša iudiņs skanis klauseišonuos dobā. Ituos vīnkuoršuos lītys īsoku ari cytim. Leldīnis tradicejuos ītylpst ari gaviešona, kurū kotrys nu myusu var pīlītuot ari cytuos dīnuos. Gaviešona aba boduošonuos paleidz atjaunuot garšys i smuorda maņu intensitati i atteirej organismu. Ari piec gaviešonys mes varim vaira nūviertēt uzturu myusu kasdīnā.

Leldīnis svātku pasuokumi nūteik kotrā piļsātā i gondreiž kotrā cīmā. Šaļtim ir vierteigi aizbraukt iz sūpluok asūšū piļsātu voi cīmu i sataiseit sev mozu ekskurseju. Daži muni īsacejumi: 

• 13. aprelī 18.00 stuņdēs – latvīšu kino komedeja “Ūdens garša’’ Latgolys viestnīceibā GORS Rēzeknē.
• 14. aprelī 18.00 stuņdēs – orkestra ‘’Daugavpils Sinfonietta’’ gareiguos muzykys koncerts ‘’Mūzika ciešanu laikā’’ Vīneibys noma koncertzalē Daugovpilī.
• 17. aprelī 14.00 stuņdēs ‘’Tauru skaņās’’ muzicēs pyušamūs instrumentu orkestris “Rēzekne’’ Rēzeknis Festivala parkā.
• 11.-18. aprelī ‘’Izej un atrisini’’ – krystvuordu meiklis atrysynuošona ar orientiešonuos elementim Preiļu piļsātā.
• 18. aprelī 13.00 stuņdēs Baļtinovys teatra izruodis ‘’Ontons i Anne’’ 1. daļa ‘’Ontons i vampīri” Aglyunys kulturys nomā.

Leldīnis laikā nūteikti īsoku apmeklēt svātku tierdzeņus, kur sastūpami amatnīku, rūkdorbnīku un vītejūs ražuotuoju veiduotī lobumi. Taidā veidā mes varim atbaļsteit vītejūs mozūs uzjiemiejus.

Apmeklēt Latgolys Kulturviesturis muzeju

Latgolys Kulturviesturis muzeja telpuos itūšaļt ir divejis izstuodis. Vīna nu tūs – keramikys izstuode nu Latgolā dabuota i sagataveita muola ‘’Iesākumā bija māls”. “Vyss suocās ar muolu. Ar zemis matereju, mes nu tuos vuicomēs i tei vuica myus. Vysmoz tai ir bejs Latgolys pūdnīceibā godu symtim ilgi – izmontojam tū, kū Latgolys zeme mums duovoj,’’ roksta Evija Vasilevska. Iztuodis autori ir Olga i Valdis Paulini, Līga Krasnikova, Raivo Andersons, Kristaps Braslis, Evija Vasilevska, Dace i Imants Losāni, Alla Silova.

Ūtra izstuode ir Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Muokslys školys audziekņu dorbu izstuode ‘’Solis. Lēciens. Mēs”, kur mes varim apsavērt i nūvierteit, cik eistyn talanteigi i izdūmys boguoti ir myusu jaunuokī muokslinīki. Izstuodē sastūpami i tieļnīceibys, i gleznuošonys, i grafikys tehnikys dorbi.

Dūtīs laivu braucīnī pa kaidu nu Latgolys upu

Zīmai atsakuopūt i vysim snīgim kiustūt, mes varim nūvāruot, ka pavasara laikā iudiņa leimiņs upēs ir pats plotuokais vysa goda garumā. Plotuoks iudiņa leimiņs ari nūzeimej, ka upis ir straujuokys i laivuošonai sarežgeituokys, deļtam upu laivuotuojim itys laiks ir eipašs. Tok nadreikst aizmierst, ka itei aktivitate ari var byut cīši beistama i īteicama viņ kūpā ar pīredzejušim specialistim. Latgolā ir daudzys organizacejis, kuruos veic laivuošonys apvuiceibys i iznūmoj specialuos laivys (kanoe, kajaki i.c.). Popularuokuos upis deļ laivu braucīņu Latgolā ir Tartaks, Dubna, Aivīkste i Rēzekne. Nu sovys pīredzis varu dasaceit, ka dūtīs laivu braucīnī aprelī voi majā ir cīši solts, deļtam jobyun sagatavuotam syltam apgierbam, kurs ari īspieju rūbežos ir iudiņa nacaurlaideigs.

Atbaļsteit Ukrainys cylvākus

Šausmeigī kara nūtykumi Ukrainā ilgst jau gondreiž divejus mienešus. Ukraini ceinuos par sovys vaļsts i dzeivuotuoju breiveibys saglobuošonu. I maņ redzīs, ka mums kai civilizātys vaļsts porstuovim ir pīnuokums napalikt vīnaļdzeigim i atbaļsteit Ukrainys cylvākus kai nu kotrys varim. Ir īspieja nūdūt zīduojumus kai finansiali, tai materiali lobdareibys organizacejom. Var dūtīs iz sovys piļsātys voi cīma socialū dīnastu piec informacejis par paleidzeibys vajadzeibom deļ Ukrainys kara biegļu. Teik organizātys ari tikšonuos ar Ukrainys bieglim i koč voi morals atbolsts jim ir cīši svareigs. Napaliksim vīnaldzeigi!