Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā apsaverama izstuode “Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās”, kas veiduota nu Latgolys katuoļu draudžu liturgiskajom tekstilejom, kas niu atsarūn muzeja kruojumā. Izstuodis zynuotniski pietnīciskuo satura autore ir muzeja Etnografejis departamenta vadeituoja Dr. hist. Aija Jansone.

Izstuodē apsaveramys 17.-20. gs. liturgiskuos tekstilejis, plotuok īpazeistynojūt ar taidom rūkdorbu tehnikom kai aplikaceja, krystdyurīņs, kēžu dyurīņs, spūdrdyurīņs i tamburiejums, taipat atseviški izcalti taidi naparosti auduma veidi kai damasts i Kīnys zeids. Tuos papyldynoj ari tūs nūsaukumu i liturgiskūs kruosu simboliskuos nūzeimis i kalendaruo lītuojuma skaidruojumi.

Liturgiskuos tekstilejis, kuruos var redzēt izstuodē, muzejam duovuojuši Latgolys prīsteri i draudzis beidzamūs pīcu godu laikā. Tys ir laiks, kod Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā struodoj Aija Jansone, kas jau vaira nakai 35 godus pietej tautys tārpa i cytu tekstileju viesturi. Jei sovā pietnīceibā padzilinuoti pīsavārsuse ari rūkdorbim Latgolys liturgiskajuos tekstilejuos. “2012. godā kūpā ar Preiļu muzeju beju ekspedicejā Rībeņu nūvodā. Vīnā svātdīnē mes aizbraucem ir Vydsmuižys bazneicu Gaļānūs. Tī beja sarunuots, ka prīsters mums izruodeis bazneicu. Es palyudžu, lai jis īlaiž ari sakristejā i paruoda tekstilejis. Jis attaiseja kumūdi, i es redzieju, ka Preiļu muzeja direktorei Teklai Bekešai mute palyka vaļā. Tod es jai saceju, ka ituos tekstilejis ir juopietej,” stuosta Aija. Piec diveju godu Tekla Bekeša kūpā ar prīsteri Aigaru Bernānu sareikuojuse ekspediceju vēļ pa vairuokom bazneicom. “Tai kai, struodojūt Latvejis viesturis institutā, muna pietnīceibys tema ir tekstileju viesture iz Eiropys kulturys viesturis fona, saprūtams, ka vyss tī radzātais mani cīši īinteresēja,” atguodoj pietneica. Aija Jansone nūruoda, ka taišni nu bazneicys (taipat kai piļsātys i muižys) sovulaik sabīdreiba izzynuojuse par dažaidim jaunim rūkdorbu veidim i tehnikom, tekstileju materialim i kompoziceju veidim. “Mums vysod ruodīs, ka bazneicys ir cīši konservativys, tok juos beja cīši modernys. Vysi jaunī rūkdorbu veidi, kas pasaruoda Eiropā, iz reizis atsaspīgeļoj ari prīsteru apgierbā voi oltoru dečūs.” Tī nūsavārtū sīvītis piec tam raudzeja atdarynuot ari sovuos sātuos.

Da 19. godu symta liturgiskuos tekstilejis Latvejis teritorejā īvede jau gotovys, tok nu 19. godu symta beigu, kod, par pīmāru, vītejuos sīvītis īsavuiceja tamburiešonu i cytys tehnikys, ari juos suoce pīsadaleit oltora deču voi komžu darynuošonā i rūtuošonā. Radzama ari lela tautys geometriskūs rokstu ītekme – tī poši roksti, kas radzami ir rūčnīku dvīļu voi pologu aptamburietūs molu, bīži viņ ir ari iz oltora deču molu. 19. gs. beigys ir ari laiks, kod Latvejis teritorejā suoce izaplateit specializātuo rūkdorbu literatura. Aija Jansone nūruoda, ka, saprūtams, bazneicuos asūšūs tekstileju viesturi nivīns nav pīrakstejs, bet, zynūt vyspuoreiguos Eiropys kulturys tendencis, pietneica tuos spiej datēt. Taipat leluokuo daļa tekstileju vairs nav atrūnamys pylnā komplektā, bet tikai kai atseviškys tuo dalis. Tok tys ļaun sprīst par tū, kaids ir bejs pylnais komplekts. “Tī ir unikali prīškmati, kurūs vajag pieteit i saglobuot paaudzem iz prīšku,” soka Aija Jansone.

Viesturneica Aija Jansone skaita, ka ir apzynuojuse liturgiskuos tekstilejis apmāram 90% Latgolys kulturviesturiskuo nūvoda katuoļu bazneicu, tok pietnīciskais dorbs teik turpynuots. Itūgod jei planavoj dūtīs ekspedicejā iz Ludzys pusi, vēļ naizzynuota palykuse ari Kruoslova.

Izstuode Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā ir apsaverama da maja beigu.

Fotogalerejā īsavieršona izstuodē. Biļžu autore Līga Rimšēviča.