Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs

Vīns nu zynomuokūs Latgolys viesturis pietnīku 20. godu symtā beja pyrma 135 godu dzymušais viesturnīks Boleslavs Brežgo (1887–1957).

Boleslavs Brežgo dzims 1887. goda 31. martā (piec jaunuo styla – 12. aprelī) tūreizejuo Rēzeknis apriņča Drycānu pogosta Aizupīšūs. Juodasoka, ka nu Drycānu pogosta īt vairuokys izcylys personeibys (Gustavs Manteifels (1832–1916), Vladislavs Lōcis (1912–1984), Juoņs Elksnis (dz. 1933.g.) i cyti). Boleslava tāvs Ričards struoduoja par galdnīku, sovpus muote Veronika struoduoja pa sātu.

Nailgi piec puorsaceļšonys iz Rēzekni godūs jaunais Boleslavs suoce sovys izgleiteibys gaitys vītejā piļsātys školā. Piec vuiceibu īstuodis absolviešonys jis dorbuojuos sātys školuotuoja omotā. Nūzeimeigs paviersīņs tūpūšuo viesturnīka dzeivē nūtyka 1912. godā, kod jis īsastuoja Lelkņaza Mihaila Nikolajeviča karaškolā Tiflisā (myusu dīnuos – Tbilisi), kū div godus vāluok ar izcileibu absolvēja. Kai nūruoda viesturnīks Ēriks Jēkabsons, zinis par tū, ka itymā laikā Brežgo studēja Moskovys Arheologejis institutā, naatbylst patīseibai. Pyrmuo pasauļa kara laikā jis tyka mobilizāts, pīsadaleja kaujuos Kīnā i Austrumprūsejā.

Tok Brežgo nabeja lamts ilgi pīsadaleit militarajuos operacejuos, partū ka 1914. goda decembrī jis tyka smogi īvainuots. 1917. godā Boleslavs tyka Vitebskā. Jau kara laikā vuicejīs Moskovys Arheologejis instituta Vitebskys nūdaļā, 1918. goda vosorā palyka par ituos nūdalis puorzini. Piec četru godu itū omotu pamete, sovpus vēļ piec treju godu – atsagrīze Latvejā.

Profesionaluo darbeiba

Piec atsagrīsšonys dzimtinē B. Brežgo suoce dorba gaitys Pīminekļu vaļdē. Itymā laikā jis vadeja arheologiskuos ekspedicejis Latgolā, bet 1933. godā dorbu itamā vaļsts institucejā pamete. Tys nūtyka piec konflikta ar tūreizejū Pīminekļu vaļdis prīšksādātuoju, profesoru Fraņci Baluodi (1882–1947). Paraleli tam jis laseja lekcejis Krīvu universitatis kursūs. Aktivais Latgolys viesturis pietnīks īsasaisteja ari pošvaļdeibys dorbā. Tai jau 1925. godā Boleslavs palyka par Daugovpiļs piļsātys vaļdis lūcekli, īvālāts ari vītejā dūmē, sovpus 30. godūs dorbuojuos pi Latgolys Centraluo muzeja izveidis. Piec muzeja izveiduošonys jis aktivai īsasaisteja dažaidu viesturisku prīškmatu vuokšonā i pietnīcyskajā dorbā. Boleslavs pietnīceibys nūlyukūs apmeklēja vairuokys bibliotekys i arhivus Ļvivā, Varšavā, Krakovā, Viļņā i cytur.

Pyrmajā padūmu okupacejis godā B. Brežgo ījēme Daugovpiļs Vaļsts arhiva puorziņa omotu, bet piec nacistiskuos Vuocejis okupacejis tū pagaisynuoja i iz nailgu laiku piec tuo pat tyka apcītynuots. Īslūdzejumā atsaroda kūpā ar zynomū arhivistu Georgu Jenšu (1900–1990). Piec atbreivuošonys Boleslavs atsagrīze dorbā Vaļsts arhivā. 1943. godā suoce struoduot par zynuotniskū redaktoru latgalīšu gruomotu izdevieja V. Lōča izdevnīceibā Daugovpilī. Taišni itamā izdevnīceibā tyka izdūti vairuoki Boleslava pietejumi, par pīmāru, “Latgolys pagōtne I” (1943), “Latgolas inventari un ģeneralmeirešanas zemju apraksti 1695–1784” (1943) i “Latgolas vēstures materiali I” (1944).

Pieckara godi

Atsagrīžūt padūmu okupacejis spākim, 1944. goda rudinī B. Brežgo atsuoce dorbu LPSR Vaļsts viesturis arhivā. Nuokušuo goda janvarī jau struoduoja par LPSR Vaļsts Pedagogiskuo Volūdu instituta slāvu-krīvu paleografejis pasnīdzieju, bet puors mienešus vāluok – ari Latvejis Vaļsts Universitatis Filologejis fakultātē. Paraleli jis struoduoja ari Latvejis PSR Zynuotņu akademejis Viesturis i materialuos kulturys institutā par vacuokū zynuotniskū leidzstruodnīku. Tok tuoluokajūs godūs Boleslava karjerys atteisteiba praktiski apsastuoja. Tam par īmaslu beja juo dāla Arkādija (1916–1994) , kurs nacistu okupacejis periodā dīnēja vuocu propagandys daļā (filmu nūzarē),  arests 1946. godā. Par tū padūmu represivuos īstuodis Arkādiju struopēja ar īslūdzejumu nūmetnē Uhtā. Partū 1948. godā B. Brežgo tyka atlaists nu Latvejis Vaļsts Universitatis, sovpus vēļ piec pīcu godu, sakarā ar “slāptim faktim sovā biografejā”, jis pagaisynuoja ari omotu Viesturis i materialu kulturys institutā.

Par viesturnīka lelū interesi Latgolys paguotnis izpietē līcynoj ari volūdnīka Leonarda Latkovska (1905–1991) raksteitais: “Jis beja, kai parosti sauc “gruomotu tuorpeņš”, caurom dīnom jaukā vosorys laikā jis sēdēja pi gruomotu it kai puorejais pasauļs jam aiz lūga naeksistātu.  Dzīduoja putni Aglyunys duorzā un saulē vyzuļuoja azari, bet jis rakņuojuos tikai pa pīputiejušim siejumim. Un kod ap saulrītu vīnu reizi pa stidzeņu guojam gar Eglis azaru Madaļānu pilskolna vierzīnī – vīnā pusē mums viļņuoja kuplys nīdris, bet ūtrajā pusē varens zīmys kvīšu lauks, jis apstuoja un, ruodeidams uz klūsteri un piļskolnu, teice: “Te guļ Latgolys vēsture. Daudz kas nu viestures līcinīkim ir jau izvolkuoti, bet ir juomieginoj savuokt tū, kas ir varams”.”  

B. Brežgo beja cīši ražeigs viesturnīks i sovys dzeivis laikā sagatavēja vairuokus desmitus pietnīcisku dorbu latgalīšu, krīvu, pūļu i cytuos volūduos (gruomotys, zynuotniskuos publikacejis t tt.). Tūs skaitā beja “Latgales pilsētu vēsture” (1931), “Latgales zemnieki pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861–1914” (1954), “Очерки по истории крестьянских движений в Латгалии 1577–1907” (1956).

Sovus pietejumus jis aktivai publicēja ari dažaidūs periodiskajūs izdavumūs. Storpkaru periodā tī beja vaira nakai 200 roksti. Juopīkreit viesturnīku Aleksandra Ivanova, Pītera Kivrāna, Inesis (1938–2013) i Kārļa (1936–2022) Puoču paustajai dūmai, ka Brežgo “faktiski sekuoja pozitivistu tradicejai – fiksej faktus i nūtikšonys, nameklējūt dziļuokys cālūņsakareibys i naformulejūt konceptualus vyspuorynuojumus. Tok, nasaverūt iz tuo, Boleslava Brežgo īguļdejums Latgolys viesturis izpietē ir naapstreidams.” Izcylais Latgolys viesturis pietnīks myužeibā nūguoja 1957. goda 30. septembrī. Paglobuots Reigys I Meža kopūs.