Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Cieški goduos dzierdēt, ka aizruoda – „nav kū ūtrreiz izgudruot velosipedu”. Tai parosti soka par cylvāku, kurs sovys nazynuošonys ci ambiceju deļ mūkuos ar rysynuojumu, kurs ir jau atrosts i cytim zynoms.

Naviļus tod daudzim ruodīs, ka velosipeds aba ritiņs ir senseneja līta, kura zynoma daudzus i daudzus godusymtus. Tai tys navā! Ritiņs – ar pedalim, kēdi i pneimatiskom rīpom – ir izgudruots, precizuok, sakombināts 19. g. s. 80. godūs. Vīnaudzs automašynai, bet nadaudz jaunuoks par naftys tūrnim i naftys vodim! Itais myusveideigais ritiņs momentā īkaruoja vysu Eiropu! 1886. godu skaita par ritiņbraukšonys suokumu Latvejā, par gūdu tam Latvejis Posts 2011. godā izlaide jubilejis postmarku.

Ari Latgolā ritini īguoja cīši mudri. 1900. goda 30. aprelī (piec vacuo styla) tuo laika Dvinskā suoka izīt Latgolā pyrmais regularais presis izdavums – gazeta krīvu volūdā „Dvinskij Listok”. Jei suoce izīt gazetys „Objavlenija Dvinskih Torgovo-Promišlenih Firm” vītā, kurs dreizuok beja reklamys izdavums, bet ni gazeta ituo vuorda pamatnūzeimē. Jaunū gazetu izdeve i redigēja S. Jakubovičs, jau nu suokim gazeta beja 6 puslopys bīza. I, ot, Latgolys teritorejā pyrmuos izīmūšuos gazetys pyrmuo numera pādejā puslopā ir reklama, ka Karls Jozess sauc pi seve gostūs pierkt kvalitativūs i mūdeigūs Naumana velosipedus.

Karls Jozess (Joses, 1843–1912) ir pīmynāts Leonida Dobičina romanā „En piļsāta”. Ludzā pīdzymušais romana autors nu 1897. leidz 1911. godam dzeivuoja Daugovpilī, itys pūsmys projicejās juo 1935. godā publicātajā romanā, kurs piečuok ir iztulkuots daudzuos pasauļa volūduos. Karls Jozess Daugovpilī izveiduoja biblioteku, beja gruomotu i muzykys instrumentu veikala eipašnīks, pošvolda deputats, ari velokusteibys pioners Latgolā. Jis kūpā ar dūmubīdrim nūsadorbuoja ar velosportu, izveiduoja Dinaburgys velosipedistu bīdreibu, īreikuoja pyrmū specializeitū velosipedu veikalu-darbneicu (puordūšona, rezervis dalis, remonts i tt.).

19. g. s. beiguos–20. g. s. suokūs Drēzdenis firma „Seidel&Naumann” beja vīns nu vuocu inženertehniskuos vareneibys simbolu – jūs ražuotuos rokstommašynys, šyumašynys i velosipedi tyka eksportāti iz daudzom pasauļa vaļstim.

Ritiņa izgudruošona i masveida īsavīsšona sataisēja jam apleik vasalu industreju – velosipedistu iuzys, velosipedistu capureitis. Velosipedistu cymdi, sūmys, bociki i tt. Luktureiši, bagažnīki. Bavarejā rūnās specials dzierīņs, kura nūsaukums paīt nu bavarīšu volūdys (a mož dialekta?) vuorda ritiņbrauciejs – radler. Runoj, ka itys ola i cytronu sulys kokteiļs labi paleidzēja atsadzert pedaļu transporta ļūbeituojim.

Tai saucamajūs Uļmana laikūs pi ritiņa varēja tikt ari prostuokī ļauds. Ka tān kaids jaunieklis brauc pastruoduot puora mienešu iz Holandi, kab varātu nūpierkt pošu jaunuokū aifonu, tod storpkaru periodā kaida jaunīte ganeja vysu vosoru lūpus pi tureiga i saimnīcyska puornūvodnīka, bet aiztuo pyrmajā dīnā piec atbraukšonys sātā tiulejā mīstā nūpierka sev velosipedu. Voi nu kaidu nu uorzemnīku ražuojumim, voi ari iztureigū i stileigū vītejū – tū, kuru nu 1927. goda ražuoja Gustavs Ērenpreiss. Eipaši šiki velosipeds tymūs laikūs pīstuovēja sīvītem – tys beja taids emancipacejis, modernuma, breiveibys atributs.

Padūmu godūs, jo eipaši par stagnacejis laiku saucamajā, velosipeds asociējās kai bārnu i postneicu braucamreiks. Puišim tei beja sova veida puoreja nu bierneibys jauneibā, sova veida iniciacejis rituals – ritini atduovynuot jaunuokajam bruoļam, bet pošam izasēst viersā mopedam.

Ar apbreinu vērimēs iz taidim velosipedim, kurim beja cīši tīvys rīpys i puorsaslēdze uotrumi, bet styure nabeja taisna, a kai ar kolna vucynu rogim! Ari niu Latgolā vēļ var redzēt velobrauciejus iz Aistim, Minskom, salūkamajim Saļutim i c. Kai maņ sacēja O. Seiksts, juo īmīļuotī Aisti ir nu bīza, iztureiga metala, vīgli apkūpē, ari zagli piec jim eipaši nastīp rūkys.

Ka D. Īvāna i A. Snipa aktivitatis pret Daugovpiļs HES byuvnīceibu īvadēja Trešū atmūdu, tod vīns nu publiskuo latgaliskuma Atmūdys suokumpunktu beja velobraucīņs „Latgolas Skūla”, kurs nūtyka 1989. goda vosorā i kuru organizēja A. Rugāte, J. Korsaks i c.

Navar napīminēt tū latgalīšu dailliteraturu, kur sižetiskuo caurveitne voi simbolika bāzejās ritinī ci braukšonā ar ritini.

Velosipedu na kai kūta eksotisku ci švīteigu, bet kai organisku, kasdīneigu lītu pyrmais paruoda J. Klīdzējs. Juo 20. g. s. 30. godu beigu dorbūs, kuri jau teik raksteiti  kūpnacionalajā volūdā, gimnazisti, studenti i vīnkuoršī jaunīši – kai pošsaprūtama līta – brauc iz ritinim. Velosipeds ir J. Klīdzēja jaunīšu naatjamama pazeime, līcynuojums tureigumam i modernumam, aizīšonai paceli nu pajiugim, droškom i linejkom.

J. Klīdzēja stuostā „Gājputnu dziesma” apraksteiti daudzi emocionali nūtykumi. Golvonūeiļ jaunīšu romantiska voi pragmatiska īsamīļuošona, suopis nu tuo, ka nav pretmīlys i tt. A pa vydu vysaidys intrigys, puorprotumi i nagaideiti liktiņa pagrīzīni. Silveja izsekoj Jezupu i Anti. „Viņa redzēja, kā tie atvēra Maivaru jaunās istabas logu un abi iekāpa. Silvijai zeme griezās zem kājām un likās, ka no debesīm krīt melni kvēpi. [..] Silvija redzēja – pie šķūņa durvīm stāvēja piesliets Antes velosipēds. Silviju dzēla zibsnīga doma: kaut kā atriebties Antei! Tad zinās kā kāpelēt pa svešu māju logiem! Aši, steidzīgi viņa paņēma velosipēdu, iedzina to šķūnī un iekasa sienā.”^[1]

Divys nedelis pyrma sovys smierts O. Kravaļs munu ocu prīškā atdeve J. Elkšņam publiciešonai vīnys sovys gruomotys manuskriptu i sajēme nu juo rūkom seiku avanseņu. Tei beja gruomota, kurū Osvalds redigēja i papyldynuoja gondreiž 25 godi – ar nūsaukumu „Atpakaļ iz Latgolu”. Mienesi ilga Latgolys veloapceļuojuma (cylvāki, meditacejis, doba, nūvāruojumi i tt.) beletriziejums, tai apmāram var definēt gruomotys žanru. Izbrauce jis 1984. goda 19. julī, a  nūbeidze 18. augustā. Brauce nu vokoru zigzagūs iz sovu dzymtū sātu: Medni, Lubuona, Borkova, Murmastīne, Siksola, Varakļuoni, Viļāni, Nagli, Strūžāni, Drycāni, Rogovka, Adamova, Rēzekne, Malta, Juosmuiža, Aglyuna, Auleja, Kaunata, tod Potorova. Ka gruomota tiks izdūta, tys dyžan boguotynuos latgalīšu ij literaturu, ij folkloristiku.

Napaseņ izguoja S. Ūdris i I. Magazeiņa kūpeigi saraksteituo gruomota par F. Kempu. Sovu raksteņu nūsliegšu ar citatu nu ituos gruomotys, taidejaidi sataisūt taidu kai riņča ci skrytuļa kompoziceju. „Ituo goda duovona beja sajimta jau piec Leldīnis – div Naumana firmys velosipedi, kab pa vosoru kūpā ar Fraņci īsavuiceitu braukt. Felikss nasaskūpova i nagaideja da augusta lelūs atlaižu, a apreļa pabeigūs pats laidēs iz Dvinsku, apsavēre vēļ pi treju žeidu, a gols golā nūpierka pi Gilinska Aleksandra Nevska īlā. Par kotru – damys i kungu fasona – izlics pa 140 rubļu, deļ ituo i palics skūpuoks. A kai Felikss datyka da jūs sadarynuošonys, tys pat Koscei palyka nūslāpumā.”^[2]

^[1] Klīdzējs J. Gājputnu dziesma // „Daugavas Vēstnesis”, 17.02.1943.

^[2] S. Ūdre, J. Ryučāns. Aizlauztais spaits. – Rēzekne, 2016., 88. pl.

Galerejā kartenis i materiali nu Valentina Lukaševiča privatuos kolekcejis