Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Inta Viļuma ir naatjemama Dagdys i var saceit, ka ari vysys Latgolys folklorys dzeivis daļa. Jei ir izveiduojuse Dagdys folklorys kūpu “Olūteni”, ari Dagdys Folklorys centru i padarejuse vēļ naskaitami daudz lobu lītu, kab atdzeivynuotu, saglobuotu i ari turpynuotu  Latgolys folklorys tradicejis. Intys pyurā ir plotys zynuošonys par folkloru i tradicejom, kai ari breineigi stuosti, saglobuoti vēļ nu babenis laiku.  

Pastuosti, kai suocēs tovs ceļš iz folklorys tradiceju apzynuošonu?

Muna dzymtuo puse ir Muokūņkolna pogosts. Zeimeigi tys, ka munā saimē vysi vysod ir dzīduojuši – tāvs, baba, babys muosa, piec tam ari mama. Vysu laiku skanēja dzīsme. Es, moza byudama, zynuoju vysu dzīšmu vuordus i dzīduoju tai, ka vyss pogolms skaņ. Maņ jau nu mozu bārnu dīnu tyka īaudzynuota cīneiba pret seņču tradicejom. Niu es vaira navaru atdaleit tradicejis nu sovys kasdīnys, partū ka tuos jau ir palykušys par daļu nu munys dzeivis.

1982. godā Muokūņkolna pusē izaveiduoja folklorys kūpa. Tys beja tys laiks, kod pītyka viņ uzgierbt tautys tārpu, dzīduot senejuos dzīsmis i tys jau beja lels nūtykums. Iz Muokūņkolna folklorys kūpu aizguoja dzīduot munys babys muosa. Sovpus es suoču pīraksteit dzīsmis eipašā kladē, tod maņ tāvs nūpierka lentu magnetofonu. Jis svēre apmāram ostoņpadsmit kilogramu, es lyku jū iz ritiņa bagažnīka i brauču iz kūpys mieginuojumim īraksteit dzīsmis. Tys vēļ beja naapzynuots sovys tuoluokuos dzeivis darbeibys aizsuokums. Tūlaik mani puorsteidze tys, ka folklorys kūpys dalinīki kotrā mieginuojumā saceja, ka šudiņ dzīduosim Bronis dzīsmis voi, ka itū dzīsmi teikuse Tekle.

Puorsaceļūt iz Astašovys pusi Dagdā, es suoču meklēt dūmubīdrus. Suokumā nabeja cīši lela atsauceiba, vys tik sasalasejom i iz muna savuoktuo materiala pamata izveiduojam sovu pyrmū programu. 1996. godā roduos jauna folklorys kūpa “Olūteni” i mes izguojom iz pyrmū programu Astašovys klubeņā.

2002. godā tyka izveiduots Dagdys Folklorys centrs. Golvonais taida centra izveidis stimuls beja tys, ka mes atsarūnam tuoli nu lelūs centru. Kod poša suoču darbeibu folklorys jūmā, sasagivu ar problemu, ka leidz Reigai ir tuoli, beja juobrauc caur Rēzekni, i ceļš iz vīnu pusi aizjēme septenis stuņdis. Leidz ar tū tyka izveiduots folklorys centrs Dagdā, kurs ari ir sova veida kruotive. 2003. godā par ituo centra izveidi, kurs Latvejā beja pyrmais, tyka pīškierta Leluo folklorys goda bolva.

Jums ir izadevs ari atdzeivynuuot maskuošonuos tradicejis.

Pīmiņu, kod beju moza, vysi soltā laikā gaideja maskuotūs ļauds, es moza cytu reizi ari nūsabeidu, sliepūs iz kruosnis, tok vieļuok saprotu, ka maskuos beja tī poši viņ sābri.

Prūtams, beja stypra ticeiba, ka maskuotī ļauds atīs i atteireis sātu nu vysa ļaunuma i dūs svieteibu dorba cielīņam iz prīšku.

Kod guojom maskuos pa Dagdu, cylvāki vaicuoja voi mes īīsim ari pi jūs, pat lyudze, lai mes nūteikti ari īīmam pi jūs. Kod poša suoku pieteit, atkluoju, ka maskuošonuos tradicejis ir senejis i tom ir dziļa jāga. Ir vysmoz 72 maskuotūs tradiceju dalinīku nūsaukumi, kuri vysi vēļ nav labi apraksteiti. Tod atguoduoju, ka baba cytreiz saceja: “Tys Donats kai jau taida Zīmyssvātku kaita.” Izaruod itei ir vēļ vīna tradiceja i masku grupys nūsaukums “kaitys”, kas apzeimej cylvākus, kuri izjūkoj cytus. Varēja ari saceit “voduot kaitys”. Suoču padzilinuotuok pieteit, i mes ar itū tradiceju guojom ari iz masku festivalim. Zīmā beja lels dorbs – meklēt voilakus i eistūs vuškys kažukus, kas myusu dīnuos vairs nav tik vīgli daīmami. Pa vosoru tyka vaicuots kaids zorains kuorkls, kuru pi plitys izkaļtēja, ar zvonim apkarynuoja i izpuškuoja ar vucyna rogim – ka syt pret zemi, skaņ, ka prīca. Taisejom vysaidus atributus, puorcyluojam babys pyuru, šolka skusti nūderēja čygonkom, pokulu striči, kab apjūzt luoci, a nu vaca voilaka tyka iztaiseits zyrgs. Myusu “Olūteņu” dalinīki puortopa par Paramonu, Prokuperi i Makandryku i kū tik vēļ nā. Vysi atributi ir senejī, i tys ir puorsteidzūši, kaidu informacejis kūdulu jī nas sevī īškā. Iz itū breidi mums aiz mugorys ir 16 storptautyskī masku tradiceju festivali, kur nu vārtātuoju sajimtys 30 uzslavis par ituos maskuošonuos tradicejis apzynuošonu i prasmeigu paruodeišonu.

2018. godā vēļ asam ari atsuokuši taidu tradiceju kai vakariešonu voi kai munā pusē sauce – suprātkys. Tys ir vēļs vīns skaists zīmys pasuokums klusajā laikā, kod seņuok vīnam pošam gars laiks i ļauds guoja gostūs pi sābru. Kuru reizi guoja padoncuot, kuru pastruoduot rūkdorbus voi minēt meiklis. Tai dorbi mejuos ar atpyutu. Niu ari mes Aizgavieņa (Meteņu) laikā turpynojam itū tradiceju. Kab saglobuot tū bierneibys dīnu smuordu i garšu, mes suprātku laikā capam gordumus i struodojom dažaidus rūkdorbus.

Kai aizasuoce Golda dzīšmu i gveļžu saīts “Auni kuojas, laksteigola!”

Gribiejom kaidu sovu pasuokumu, kura nav cytim. Folklorys kūpu skatis ir cīši lelu uztraukumu laiks, kod vysi ir uzvylkti, mums gribiejuos breivuoku sajiutu. Pasuokuma dūma ir palykuse taida poša kai senejūs laikūs, kod sābris atīt pi sābra gostūs, atsasāst pi golda i padzīd tū, kas jam īkrits iz tū breidi sirdī, napīsaturūt pi kaida konkreta žanra dzīšmu. Suokumā tys beja Golda dzīšmu saīts, kuru piečuok papyldynuoja ari temys, pīmāram, kuozys, krystobys, itūreiz tema ir “Kūki”, partū ka tys saistuos ar myusu dzeivi, myusu stypruom saknem, caur tū mes paruodom myusu tradicionaluos kulturys vierteibys. Tei ir sasatikšona, kod mes vīns ar ūtru apsarunojam, pastuostam kai ir guojs pa zīmu, padzīžam tū, kas vaira īkrits sirdī. Pasuokums nūteik aprelī, mes ar tū sveicynojam pyrmūs guojputynus, i tai kai Dagdā vysus meili gaida, ir juoan kuojis i juobrauc gostūs.

Vāluok pasuokumu papyldynuoja ari gveļži. Nūteikti kotrā pasiediešonā pi sābru atsaroda kaids cylvāks, kurs pastuosteja kaidus gadīņus i interesantys situacejis nu dzeivis, myusu vydā taidus ļauds sauce par gveļžim. Ir cylvāki, kas var vysu vokoru runuot par golda kreisū kuoju, tys ari ir eipašs talants i tys papyldynoj pasuokumu.

Itūgod vysus gaideisim gostūs saītā 23. aprelī, vēļ ir vareiba pīsasaceit!

Zynu, ka tev pyurā ir breineigs stuosts par vacvacmamys lokotu.

Stuosts par lokotu ir taids – tys beja apmāram 1901. godā, kod muna vacvacmama Marta pyrmū reizi atbrauce iz sova veira Aleksandra sātu zyrga pajiugā. Jai bejuši gari vylnys bruņči leidz pošom pūteišom, a kuojuos gumejis botis ar uodys apmali i papīdi, kurā īlykts kūka kluceits, kab, īmūt pa greidu, skanātu. Taida bejuse mūde. Vairuokys kreļļu vērtinis ap koklu, pusmieteļs i garī cymdi leidz alkiunem. Tok vysvaira apleicejim skatīni pīsaisteja lels placu lokots, kas iz tū breidi beja duorga prīca. Jis atsaškeira nu tūs lokotu, kurūs nosuoja sābru sīvys. Kai maņ stuosteja, jis beja austs cīši sarežgeitai 12 neitēs. Tod ir bejs vīns atgadīņs, kod pi Martys gostūs atbraukuse krystameita i lyuguse izduovuot jai tū lelū lokotu, iz kū Marta atbiļdejuse, ka atstuos lokotu montuojumā mozmeitai. Beja skaidrs, ka jis pa sīvīšu linejai koč kur ir ceļuojs, tok nav zynoms, kur palics. Es meklieju tū lokotu treispadsmit godus. Vīnā godā folklorys kūpu skatē tyka uzlykts temats “Montuojums”, i es otkon atguoduoju par lokotu. Izaruod, ka mama 2000. godā, puorbraucūt dzeivuot pi mane, beja pajāmuse leidza lokotu. I piļneigi najauši, tod, kod tys lokots beja vajadzeigs, jis ari atsaroda. Es paspieju pyrms skatis aizvest lokotu pi audiejis, jei izpieteja, kai jis tyka austs i sagatavuoja atdarynuojumu vysai Dagdys folklorys kūpai “Olūteni” i mes skatē izguojom ar itū atdarynuojumu i stuostejumu par dzymtys montuojumu. Vys tik, kod pajem rūkuos tū atdarynuojumu, najiuti nikuo, a kod pajem rūkuos montuojuma lokotu, tū sajiutu navar apraksteit, tys kai pīskuorīņs senatnei, tovys dzymtys viesturei.

Tev nu babenis laiku ir sasaglobuojuši ari cyti breineigi stuosti

Nui, nadaudz ir. Mes ar dālim reizi raudzejom spielēt spēli “Leģendu medinīki”. Maņ bierneibā babeņa stuosteja, ka jim beja sābris, kurs gribēja, kab piec nūmieršonys jū paglobuotu sovā zemē. I tai vysus tuos saimis lūcekļus globuoja sovā zemē. Vys tik tys ruodejuos koč kai jūceigi. Prūtams, 12.-13. godu symtā beja taidys tradicejis, tok 20. godu symtā tys kai ba vaira natyka pīkūpts. Tod mes ar dālim izdūmuojam vīnu reizi puorbaudeit itū stuostu. Es izzynuoju, kur tei sāta beja, prūtams, tī nikas, izjemūt pamatus, nabeja palics. Mekliejom vysapleik, nikuo navarejom atrast, dūmuojam, ka vys tik tys stuosts ir muļkeibys. Jau taisomēs īt iz sātu, i pieški mežā atrūnam saimis apbediejumus. Zam sakrytušu kūku stuov krysti, vēļ redzīs kopu kūpenis. Izavēre tai, ka apbedejumi ir kaļnenī i lejā ir sāta, tei dūma, ka myrušais verās iz sovu sātu. Tok tys ir taids vīnreizejs gadīņs. Itys mums pošim beja naaprokstams izbreins, ka babys stuosteitais izaruodeja taisneiba.

Ir ari cyts stuosts par Laimu myuža liciejeņu. Pādejā skatē beja naparosta tema “Spēle”. Īsnēgt sovu ideju vajadzēja rudinī, tys laiks, kod rūbežs storp itū sauli i viņsauli ir taids pluons, es gribieju attāluot Laimu. Parosti Laima teik attāluota spriežūt cylvāka dzeivis pavedīni ar vuorpsteņu. Pameklieju škārsteiklā kaida apmāram varēja izavērt vuorpsteņa, nu, varbyut kaids kūka meistars varēs sataiseit. Vys tik tai ari palyku pi naatrysynuota vaicuojuma. Kaidu reizi mes ar dālim aizbraucem sienēs koč kur drusku tuoļuok iz dziļuokim mežim. Mes īmam pa mežu i pieški radzom stuov vaca, pamasta sāta, kurai mežs viersā puorsakuors, varātu saceit kai puorsokā. Zuole lela, aizauguse, laikam tok nivīna tī nav, nu, tod pasavērsim, kas tī vydā. Es īīmu vydā, verūs – tī iz golda stuov vuorpsteņa. Munu puorsteigumu nivīns navarātu apraksteit, piļneigi šermuli puor kaulim puorskrēja. Es pa kabatom, atrodu kampetu, izlyku iz golda pateiceibā mežam i pajiemu vuorpsteņu. Maņ beja taida prīca, ka i sieņu vaira navajadzēja. Pajemūt tū vuorpsteņu, ir taipoš, kai pajemūt vacvacmamys lokotu rūkuos, taidys naparostys, naaprokstamys sajiutys. Eistajā laikā atsaroda lokots i ari vuorpsteņa. Itaidi gadīni i sakriteibys kuortejū reizi pasoka tev pošam, ka tu ej pareizū celi.

Voi piec symtu godu folklora cylvākim vys vēļ byus svareiga, i kas byutu juodora niu, kab tei nūzeimeiba sasaglobuotu?

Es cīši bīžu dzieržu vaicuojumu – kai mums īdzeivynuot tradicionalū kulturu myusu dīnu kulturā. Mes kūpeigi meklejam rysynuojumus, mieginojam vysaidūs veidūs. Myusu laikūs ir daudz īspieju pīfiksēt tradicionaluos kulturys izpausmis.

Dūmoju ar laiku tys, kū mes niu skaitam par folkloru, natiks aizmiersts, tok paliks vēļ pīviļceiguoks.

Es saprūtu, ka niu jaunatnei varbyut ir ari cytys interesis, tok myusu aizdavums ir jūs īiņteresēt. Pi myusu iz kolektivu atīt jaunīši, es aicynoju pasēdēt mieginuojumā, pasaklauseit. Pīduovoju uzgierbt tautys tārpu, saprast, kaidys sajiutys tys roda. Kas uzgierb, tim iz reizis acīs lapnums i stuoja cyta. Storptautyskajā nūmetnē “3×3” beja sabraukuši dalinīki i pieteja myusu sagataveitū leigovys pyuru. Es jim pīduovuoju pamieginuot sagierbt leigovu. Cik lela iņterese beja i cik šmuki jī sagierbe tū leigovu. Es jaunīšim ari vaicuoju, voi jī tai grybātu precētīs, jī stypri aizadūmuoja, i, kas lai zyna, varbyut kaids ari sadūmuos. Niu ari radzu, ka vys vaira kuozu nūteik, īvārojūt senejuos tradicejis. Krystobys ari cytreiz teik svieteitys, īvārojūt tradicejis, kas atsatīc vēļ pyrms 19. godu symta, kod krystobys nūtyka pi dobys. Maņ redzīs tys ir cīši skaistai, i voi tod švaki, ka vysi apleicejī dobys spāki ir palyugti bierneņa dzeivis nūdrūsynuošonai.