Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Piec vierīneigys rekonstrukcejis Daugovpilī atkluota jauna kulturvīta – keramika Pētera Martinsona sāta, kas izvītuota Daugovpiļs cītūkšņa viesturiskajā puļvera pogrobā.

Pēteris Martinsons (1931–2013) ir dzims Daugovpilī, izgleiteibu dabuojs Latvejis Vaļsts universitatis Inžinerceltnīceibys fakultatis Arhitekturys nūdaļā, teikūt pi arhitekta kvalifikacejis. Vīns nu P. Martinsona leluokūs hobeju beja alpinismys, itei aizaraušona vys praseja cīši daudz laika, deļtam P. Martinsons profesionaluos dorba gaitys turpynuoja Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolā kai pedagogs, kab treis vosorys mienešūs varātu dūtīs garuokūs puorguojīņūs kolnūs. Gasteidams pi sovu kolegu keramiku, P. Martinsons suoce nūsadorbuot ar muolu, tai pavysam najauši 32 godu vacumā palīkūt par keramiki.

Suokumā topa nu muola plasta veiduoti svečturi i škeivi, vāluok roduos figurali dorbi – sapynu putyni, zyrgi i valni.

Pyrmū keramikys izstuodi P. Martinsons sareikuoja 1964. godā i juo novatoriskī geometriskūs formu dorbi beja lels puorsteigums, partū ka vairums tuo laika keramiķu sovus dorbus veiduoja piec etnografiskūs paraugu.

Pētera Martinsona dorbu estetiskuo koncepceja ir vīnuota, tok daudzveideiga i maineiga tehniskajā izpiļdejumā, formuos i tematūs. Jam ir tyva skandinavu pasauļa izjiuta, japuoņu kultura i keramikys tradicejis. P. Martinsona dorbi eksponāti kai Latvejā, tai Leitovā, Igaunejā, Francejā, Pūlejā, ASV, Vuocejā i cytvīt.

2013. godā Marka Rotko Muokslys centrā tyka atkluota Pētera Martinsona pastuoveiguo dorbu ekspoziceja. 2015. godā izguoja keramikam veļteita gruomota “Latgalē dzimušo mākslinieku dzīvesstāsti. Pēteris Martinsons”.

Kai stuosta Marka Rotko Muokslys centra golvonuo kruojuma globuotuoja Zane Melāne, 2013. godā, kod Rotko centrs attaiseja durovys apmaklātuojim, Pēteris Martinsons centram paduovynuoja sovu muokslys dorbu kolekceju, kurus pats tālaini sauce par sovim “bārnim”. Pats Martinsons ari nūskateja senejū Puļvera pogrobu kai potencialū vītu deļ juo dorbu izstuodeišonys. “Mes asam cīši prīceigi i lapni byut par Pētera Martinsona vuorda nesiejim i juo rodūšuo montuojuma globuotuojim. Kūpumā mums ir ap 800 Pētera Martinsona dorbu vīneibu, nu kurūs daļa byus apsaverama pastuoveigajā ekspozicejā, i kaida daļa, īspiejams, ar laiku pasameis,” tai Zane Melāne. Taipat apleik ekspozicejis zalam ir gars koridors, kur byus apsaverami ari Pētera Martinsona grafiskī dorbi.

Rotko centra marketinga specialists Aivars Baranovskis stuosta: “Pēteris Martinsons nav Latvejā tik zynoma personeiba, cik ir zynoma uorpus Latvejis. Kod mes izsludynojam simpozeju veļteitu Markam Rotko, cylvāki zyna juo vuordu i tī vaira nasarūn vaicuojumi, par kū juo dorbi ir lela vierteiba. Taišni taipat ir ar Storptautyskū keramikys konkursa izstuodi “Martinsona balva”, kurai pasauļa keramiku aprynduos eisti komentaru navajag. Pēteris Martinsons beja nu tuos paaudzis, kura Latvejā maineja keramikys nūzari nu dekorativi-lītiškuos iz pylnvierteigu muokslys medeju kai izpausmis leidzekli.”

Martinsons dorbuojuos Kīpsolys keramikys grupā i beja ari “Dzintaru radošā simpozija” veiduotuojs i dalinīks. Kai skaidroj A. Baranovskis, tod itī diveji fenomeni Padūmu Latvejis laikā piļneibā izmaineja keramikys vierzeibu, Latvejā izveidojūt profesionalu laikmeteigū keramiku.

“Ar Martinsona sātys atkluošonu i jam veļteitū konkursu izstuodi, mes otkon atjaunojam Latvejis vītu pasauļa keramikys kartē,” tai Aivars Baranovskis.

Daugovpiļs Marka Rotko Muokslys centra vadeituojs Māris Čačka skaidroj: “Jis veiduoja pats sovu keramiku i ar tū ari beja unikals Latvejis keramiku saimē. Jis sovys idejis meklēja uorpusē, kur teņdencis atsateisteja daudz mudruok, nakai aiz dzeļža prīškora i ar sovu pīmāru izmaineja puorejū vidi.” Martinsona sātys izstuode apzynuotai nav veiduota hronologiski i bez pīsaistis materialu dalejumam, kab piec īspiejis naradeitu “muzejisku” sajiutu, tuo vītā, citejūt pošu Pēteri Martinsonu, izstuodē ir ļauts keramikys materialim vīnam ar ūtru sasadaraudzēt.”

Itūšaļt Martinsona sātā byus apsaverama ari izstuode “Ķīpsalas keramika”, kas ir Latvejis laikmeteiguos keramikys pyrmsuokumi. Tai saucēs eksperimentaluo darbneica Reigā, kur puļciejuos tuo laika keramiki, tūs vydā ari Martinsons. Itamā kolekcejā varēs apsavērt Izabellys Krollis, Silvijis Šmitkinys, Kornēlijis Ozolinis, Skaidrītis Tihovskys, Violetys Jātniecis i cytu keramiku dorbus.

Marka Rotko muokslys centra kruojuma globuotuoja Zane Melāne ari dasoka, ka, pasasokūt Martinsona saimei, Rotko centram ir tics vysā lels Pētera Martinsona arhivs, tymā vydā fotografejis, pīzeimis i skicis, leidz ar tū centrs grybātu atteisteit ari pietnīceibys funkceju.

Tuols, tok pavysam reals, ir Rotko muokslys centra projekts iz prīšku – laikmeteiguos keramikys kolekcejis attaiseituo kruotive atjaunuotajā vaļnī Daugovpiļs cītūkšņa teritorejā tīpat natuoli nu Rotko centra.

Puļvera pogroba ākā ir atjaunuota greida, īvylktys jaunys komunikacejis i nūdrūsynuots vyss vajadzeigais muzeja darbeibai. Jaunū Martinsona sātys ekspoziceju Marka Rotko muokslys centra apmaklātuoji varēs apsavērt muokslys centra dorbalaikā.

Atguodynuosim, ka Daugovpilī aprelī i majā nūteik kasgadejī muokslys svātki “Mākslas dienas 2022”. Pētera Martinsona sātys atkluošona Daugovpiļs cītūkšņa viesturiskajā puļvera pogrobā ari ir vīna nu ituo gods svātku nūtikšonu. Vysu Muokslys dīnu programu meklej ITE.

Galerejā Pētera Martinsona sāta Daugovpilī, foto Edeite Husare/lakuga.lv