Roksta autors: Jurs Viļums, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituojs

Vysa myusu dzeive (ari Latgolā) niu ir apsaverama iz Ukrainā nūteikūšuo Krīvejis armejis ībrukuma fona. Kai tys ir puormejs prioritatis iz pasauļa, vaļstī i Latgolys regionā? I kuri napadareitī dorbi ir atsakluojuši vēļ plykuoki?

Taišni iz skorbūs nūtikšonu Ukrainā pasaverūt, varim lobuok nūviertēt, cik lelā drūšeibā asam poši – tycom, ka varim pasaļaut iz storptautyskūs organizaceju, bet ari pošim koč kas juodora – cik labi asam organizāti sovā vaļstī, sovuos pošvaļdeibuos, sabīdryskajuos organizacejuos i Latgolys regionā kūpumā, kab pījimtu atbiļdeigus lāmumus kai mīra, tai ari (nadūd Dīvs) kara laikā? Jau niu kars nūteik na tik Ukrainys teritorejā, tys nūteik ari pi myusu – plošsazinis leidzekļūs, škārsteikla socialajūs teiklūs, privatajuos sarunuos ar draugim, rodim i sovā saimē.

Vysaidūs laikūs ir nūtykuši latgalīšu saīti, kongresi, konferencis… Ir daudzys reizis raudzeits formulēt kūpeigūs ilgtermiņa mierkus i atkuortuoti skaniejuši aicynuojumi vysaidom atbiļdeigajom īstuodem. Tok gods nu goda ci kotrā nuokušajā pasuokumā redzim, cik gryutai ir tikt pi kaidu izmieriejamu rezuļtatu. Nav tai, ka nikas nav izdareits. Koč kas ir panuokts, koč kas ir nūtics pats nu seve, nazkū ir padarejuši naatlaideigi individi voi kaida aktivuoka sabīdryska organizaceja, bet kūpejī Latgolys i latgalīšu dzeivis socialekonomiskī ruodeituoji ir tuoleji nu Latvejis vaļsts i nu Eiropys videjūs. Tai sauktuo regionaluo navīnleidzeiba Latvejā ir vīnkuorši klīdzūša. Ari kulturys, izgleiteibys, identitatis styprynuošonys lauceņūs latgaliskais nazkur īsaspīž latvyskajā, nazkur “jaucās” pa vydu, nazkur izkreit pavysam – nav eistys skaidreibys ni pošvaļdeibu darbinīkim, ni vaļsts īstuožu īriednim, ni školuotuojim, ni uzjiemiejim, ni politikim. Ka nav skaidreibys, tys ir pyrmais signals par nadrūseibu regionā i vaļstī.

Par kūpejū Latgolys regiona ekonomiskū i cytu jūmu atteisteibu eisti nivīns nav atbiļdeigs. Pareizuok sokūt – atbiļdeigi ir daudzeji, bet nivīns da gola nav saucams pi atbiļdeibys par loba rezuļtata naasameibu. Tys pats ari cytuos jūmuos. Regionaluo atteisteiba nav tik termins, kurū gona īraksteit vīnys ministrejis dokumentūs i vyss pats nu seve atsarysynuos. Tys ir kūpeigs dorbs – i pošvaļdeibu, i vysys vaļdeibys (i tuos pakļauteibā asūšūs īstuožu). Regiona drūseiba ir i rūbežsorgu, i policejis, zemissardzis dorbs, kai ari sātys, kas apdzeivuotys palīk ari dziļuokajūs laukūs, a na sabierst zam buļdozera ci laika zūba. Regiona lobkluojeiba ir īškzemis kūpprodukta cypari i kotra individa prīca par kotru jaunu saulainū dorba dīnys reitu!

Kai tikt pi lobuokys dzeivis Latgolā? Bīži viņ vyss eistyn ir pošu latgalīšu rūkuos. Latgalīšim (i nīvinam cytam) ir juouzajem atbiļdeiba par Latgolu. Valkūt paralelis ar nūtykumim Ukrainā i Krīvejā, Boltkrīvejā – kurs cyts uzajims atbiļdeibu, ja na kotrs “mozais es”? Tys ir cīši svareigi, kab poši latgalīši aktivuok īsasaisteitu sabīdryskajūs procesūs, navaļdeibys organizacejuos i, nui, ari partejuos. Vysuos! Kū vaira jimuos byus latgalīšu, tū vaira latgalīšūs īsaklauseis politiki nu vysu spuornu.

Ukrainā jau nu 2014. goda vaļsts teritorejis aizstuoveiba baļstejuos iz breivpruoteigūs kusteibys placim, a Krīvejā vaira nakai 20 godu laikā vaļsts aparats mīdze i pa drupetei damīdze vysus, kas varēja, gribēja i uzadrūšynova nūsastuot preteimā voldūšajam režimam. Daudzeji beja spīsti emigrēt. Vēļ vairuokums vīnkuorši sasamīrynova. Taišni deļtuo niu pasauļs vainoj vysus krīvus i vysus Krīvejis Federacejis īdzeivuotuojus, ka jī faktiski ar sovom rūkom (ci pīkrisšonu klusejūt) ir ļuovuši dzimt diktatoram, kurais ir īsuocs asiņainuokuos “militaruos operacejis” Eiropā, kaidys nabeja pīdzeivuotys nu Ūtruo pasauļa kara laiku. Atbiļdeiba par tū leluokā ci mozuokā mārā juouzajem kotram Krīvejis pylsūņam!

Tai ari niule tev i maņ juoīt kūpā, lai izrunojam, kū i kai dareisim nuokušajūs pīcūs godūs? Kai mes varim “nu volūdys da ekonomikai” (drūseibu īskaitūt) paceļt vysys jūmys Latgolā? Vīna pošvaļdeiba tū navarēs padareit, vīna ministreja ari nā, vysu nūveļt iz kaidys sabīdryskys organizacejis placu byutu napruots… Zeimojās raugam īlikt vysmoz golvonū vierzīni, kurā vysim kūpā “rakt”!

Mes Latgolā niule asam kai taids tvaika viļcīņs, kas šņuoc i laiku pa laikam taurej, tok cīš lānai īt iz prīšku, tod pa inercei nu nuokamuo kaļneņa lejā… Ci varbyut asam kugis, kas bez motora i bez buru dreifej pasauļa viejūs i voldūšajuos straumēs? Itū viļcīni ir juoizlīk iz slīžu i juoīdūt jam skaidrs mierkis, energeja kusteibai i sistema, kai tuos “ūgleitis” saguoduot, kab viļcīņs naatsastuotu, a vys skrītu iz prīšku, kab sasnāgtu i apsteigtu pasauļa nūsaceitūs i vys maineigūs izaicynuojumus. Ka tys ir kugis, tod tai pat ir vajadzeigs motors ci vysmoz gona iztureiga i pareizā virzīnī pagrīzta bura. Lai tys myusu kugis naaizīt pa “Moskvys” pādim – respektivi, nanūsleikst!

Latgolys kongress nūtiks tikai treis dīnys. Piec byuteibys – pyrmajā dīnā svineigī pasuokumi par gūdu 1917.goda Latgolys latvīšu kongresa atceris dīnai i 2022.goda kongresa atkluošona. Leluokais dorbs nūlykts iz 28.apreli, kod dorba grupuos tiks apsprīsti vysaiduoki vaicuojumi i pa gabaleņam kūpā lykta ari kūpejo kongresa rezoļuceja. 29.datumā – svineiga Saeimys deputatu (Latgolys apakškomisejis) sēde, tod politiķu nalela “capynuošona” Juoņa Dombura vadeibā i beiguos rezolucejis apstyprynuošona.

Ir izskanējuse vysaiduoka kritika i vys jau ka vēļ skanēs kongresa reikuotuoju vierzīnī, tok skaidrs, ka pa puors dīnom mes navarēsim atrysynuot vysus Latgolys vaicuoumus. Es personeigi grybu ticēt, ka Latgolys kongress var tapt par pastuoveigu Latgolys dzeivuotuoju (Latvejis pilsūņu) redzīņa paudieju – kūpeigys pozicejis formulātuoji. Tū skaļuok i precizuok pasaceit var paleidzēt organizatoriska struktura, kam juostruodoj ari kongresu starplaikūs. Kaidai tai byut, kaidā sastuovā, ar kaidu puorstuovnīceibu i, golvonais, kas varātu veikt tai sekretariata pīnuokumus, tys ir juoapdūmoj ituos nedelis laikā i pīktdiņ ir kūpā juoizlem.

Vysa puorejuo informaceja, kas saistuos ar Latgolys kongresu – pasuokumu kuorteiba, dorba grupu programa, īspiejis sekuot nūtikšonom attuolynuotai – ir i byus atrūnama škārsteikla lopā latgolyskongress.lv.

Nūslāgumā drupeit par identitati. Kai jī poši atzeist, taišni kara prīškā i faktiski tuo laikā ukraiņu tauta palyka par naceju i skaidri īzeimēja sevī atškireibys nu ībruciejvaļsts pamatnacejis. Karš apvīnova Ukrainys vaļsti, tuos sabīdreibu, i nūstyprynova jūs identitati. Godim ilgi Latgolys sabīdriskuos organizacejis ir runovušys, stuostejušys, cik svareigi ir Latgolā kūpt i styprynuot latgalīša pošapziņu. Cik tys ir svareigi na tik regiona, bet ari vaļsts, na tik kulturys, bet ari ekonomikys i nacionaluos drūseibys kontekstā. Ka agruok tū kaids vēļ nasaprota, tod vairs nazynu, kaidus argumentus stuosteit – mums vysim kūpā ir svareigi apvīnuot vysus Latvejis i atseviški jimtus Latgolys dzeivuotuojus, styprynuot kotra pošapziņu i spieju sasadorbuot!

Cik mes kotrys byusim styprs, tik stypra byus Latgola! Kū stypruoka byus Latgola, tū stypruoka ari vysa myusu vaļsts. Tys nav lozungs, tei ir formula pi kurys pīsaturu.