Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itei nedeļa Latgolys i vysys Latvejis kontekstā nūzeimeiga ar Latgolys kongresu, kas nūtiks nu 27. da 29. apreļa. Partū aicynuojam kulturys īsacejumus tai sagataveit cylvākam, kas vyslobuok zyna vysu par itū lelū i nūzeimeigū nūtikšonu – Latgolys kongresa koordinatorei Maijai Upeniecei. Jei, saprūtams, aicynoj vysus koč virtuali dasaslēgt kongresam, kai ari naaizmierst par cytom latgaliskajom nūtikšonom – latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis nūdarbeibom i Latgolys pūdnīku dīnom.

Vuicīs raksteit latgaliski!

Vysupyrma tīšsaistē bez moksys varēs vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu i pyrmuo nūdarbeiba byus 26. apreļa vokorā. Daudz dzieržu sovstarpejūs streidu par pareizū i napareizū latgalīšu volūdu. Ir latvīšu volūdys gramatika, ir ari latgalīšu rokstu volūdys gramatika. Vuiceitīs vajag vysu dzeivi, deļtam itys ir eistais laiks īsavuicet raksteit latgaliski atbylstūši myusu dīnu raksteibys normom. Vaira par tīšsaistis nūdarbeibom var skaiteit ITE.

Sekoj leidza Latgolys kongresam!

Nu 27. da 29. apreļam Rēzeknē nūtiks Latgolys kongress 2022 “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Tī, kuri pīsasacejuši, varēs sasatikt kluotīnē, bet puorejūs aicynoju sekuot leidza tīšsaistē, jo 28. apreļa zynuotniskuos diskusejis nu 9.00–15.30 translēs gon Rēzeknis Tehnologeju akademejis YouTube kontā, gon LSM.lv, taipat ari Latgalīšu kulturys bīdreibys FB lopā i kongresa sātyslopā. 29. aprelī nu 10.00–11.00 Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys zamejuos komisejis svineiguo sēde, veļteita Latgolys kongresa dīnai, ari byus radzama tīšsaistē Saeimys FB lopā. Tīšsaistē RTA YouTube, LSM.lv translēs ari 29. apreļa nu 11.30–13.30 Latgolys politiskū barometru: Latgolys politika pyrms i piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā. Vaira informacejis par Latgolys kongresu var atrast ITE.

Otkon varēs sasatikt ar Latgolys pūdnīkim

Kotru pavasari apreļa pādejā nedeļā nūteik Latgolys pūdnīku dīnys. Diveji pandemejis godi ir paguojuši i itūgod otkon var saīt kūpā i klauseitīs pūdnīku stuostus. Tei ir īspieja redzēt vysu keramikys trauku gatavuošonys procesu i īsaklauseit cylvākūs, kuri zyna sovu omotu taipat kai sovu sirdi. 29. aprelī nu 17.30–20.00 golvonū Latgolys Pūdnīku dīnu cepli kurynuos Andra Ušpeļa keramikys darbneicā Rēzeknis nūvoda Greiškānu pogosta “Muoldedžūs”. 30. apreļa reitā tī kotrs varēs sovuos rūkuos sajust svaigi apdadzynuotū muola trauku syltumu. Piec tam Latgolys Pūdnīku dīnu izstuode byus Rēzeknis nūvoda Sakstagola pogosta Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta”. Pūdnīku dīnu nūskaņa ir kai pavasara dzīdynuotova pruotam i dvēselei. Vaira par pūdnīku dīnom var skaiteit ITE.

Deļ seve paturu byutiskū – ar mozim dorbim nūturēt sevī ciļvieceibu. Napīrast pi kara Ukrainā, napagaisynuot sevī spieju paleidzēt ūtram, prīcuotīs i rauduot ar ūtru cylvāku kūpā tagad, itymā pavasarī, itymā breidī.