Kongresa ūtruo dīna tyka aizvadeita Rēzeknis tierdznīceibys školys telpuos. Tei Rēzeknē dorbuojuos nu 1907. da 1918. goda. Taišni tī tyka pījimti Latgolys kongresa lāmumi par apsavīnuošonu ar Vydzemi i Kūrzemi, autonomejis tīseibom apvīnuotajā Latvejā, sadarbeibu ar cytu tauteibu Latgolā dzeivojūšajim i Latgolys Pagaidu zemis padūmis izveidi. Niu tī atsarūn Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola.

Kongresā pīsadaleja 232 delegati i vaira nakai 100 gostu, tymā skaitā ari Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925) – vāluokais Latvejis uorlītu ministrys i Ministru prezidents.

Kongresu dorba gaitā pamete 39 delegati – pats Kemps i tai sauktī Kempa atbaļsteituoji. Itei Kempa reiceiba teik skaidruota dažaidi – jis asūt aizguojs partū, ka jam nav ļuovuši ūtrū reizi runuot nu tribinis, nav īvālāts par kongresa vadeituoju, kai ari gribiejs rakstisku, na tik mutisku vīnuošonūs.

Plakats ar Pyrmuo Latgolys kongresa skotu izzeimāts 1935. godā piec Īšklītu ministrejis Informacejis i propagandys dalis darbinīka Alfrēda Guobys iniciativys školu, sabīdryskūs organizaceju i īstuožu vajadzeibom. Tys navar byut viesturiski precizs, partū ka nu poša kongresa nav sasaglobuojuse nivīna īšktelpuos uzjimta fotografeja.

Gleznys “Latgales pirmais kongress” autore beja muokslineica Zenta Knope-Logina. Glezna tyka izstuodeita latvīšu tālojūšūs muokslinīku bīdreibys izstuodē, tok izapeļnejuse vaira kritisku atsauksmu.

Latgalīšu volūdys nakti vadeja Kristaps Rasims, Māris Susejs, Jurs Vucāns i Rolands Keišs. Tamā pīsadaleja ari Juoņs Skutelis, tok kai dalinīks, na vadeituojs. Pasuokums ilga nu 18.00 stuņžu vokorā da 9.00 stuņžu nu reita.

Latgolys kongresa plenarsēdē izskanēja vairuokys spieceigys i daudz apsprīstys runys. Annys Rancānis runys nūsaukums beja “Muns latgaliskais latviskums”, bet Viestura Kairiša – “Latgalīši skapī”.

Latgolys Symtgadis kongresa organizatoru apkūpuotuo informaceja līcynoj, ka tymā pīsadaleja 551 registrāts dalinīks.

Grūzejumi lykumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” tyka pījimti 2018. goda 20. junī, tai saīt, ka pyrmūreiz oficiali Latgolys dīna tyka svieteita 2019. godā.

SaRIK prīšksādātuojs ir jurists Agris Bitāns, juo vītneica – Saeimys deputate Ilga Šuplinska. Komitejā dorbojās ari Sandra Ežmale, Lideja Leikuma, Irēna Kokina, Iveta Mietule, Sergejs Maksimovs, Imants Slišāns i Jurs Viļums.