Sagataveja: portals lakuga.lv

“Sovu dzeju es rokstu kai dvieselis stuovūkļa pīrokstus. Dorbūs īlīku gon gaišuos, gon skumeiguokuos nūts, vysaidu emoceju gammu,” tai par sovim dorbim soka literate Maruta Avramčenko. Interveju ar jū skaitit ITE, bet pyrmū reizi portalā lakuga.lv var īpasazeit ar Marutys dzejūlim.

Rudzu teirumā

Teirumā vēļ rudzu spāks
kai nūceja klusa,
sovus kristalus šyupoj.

Vuorpa seika
puordūmuos nūsalīc,
svaigais smuords
sevi atdūd,
spierksts svīžūt.

Dzierksts škeļūt,
pi bruņču
okūti dasagiun.

Saulis ezs,
syltumu sovu
klusādams nasūt,
tepoš iz zemis
rūkuos maņ skrīn.

***

Viršu viļņūs

vysa dabasu pamale kustīs
viršu liļovajūs viļņūs kai azars
reita viejam kūka viersyunis salaužūt
prīžu zori lieneitem ceļās augšā
i saulis teirajūs spaitūs izkiust
itū ēteriskū sveču vīglumu
kraukļa kiercīni satrycynoj
tei nasalīk naļūmna
dreižuok draudzeiga
kai babys vokora puorsokys

svātdīneigi ir īt pa staignu pūru
godsymtu spāku sevī just

***

Paguotnis sola

kai dzeiva
paguotnis sola
tagadnis straumē
mamys tambureits
skusteņš
manī verās
kai bārnu dīnu
vokors sylts

***

Bārnu dīnuos

Es niu nūpītnai atmiņu pyuru lūku
par sovu saulis pīlītū piļsieteņu…

Meitine mozeņa kai dīva gūteņa
jai pruoteņš nasās iz spieļu laukumu
pi iedīņu puordūtivis Reigys īlā
sacyldynoj bruoli i sābru puikys
apmauc kuojuos sandalis jaunuos
loksta prīcā i dzīsmenis dzīd
sovam Muram i kaimiņu miņčim
kuri zaļajā zuoleitē trikmīni taisa
jei paspīž depeitis meikstuos i smejās

Skrīn pa Viļānu opolūs akmiņu īlu
kas brazd kai bļakys kotlys
zam braucieju ritinim
tī kuojomguojieji bolsūs sasaklīdz
a mozuo čirkeņa pīstuoj i paļtīs brīn
lai šļakst zam kuoju – tai nu sirds…

Tai īt jei sovā breinumu pasaulī
kū mozi bārni viņ redz
ar sovom gaišajom acteņom
skudru celeņus vāroj…

Tod…tiemejūt radzātu meitine pīklust
kai palākuo teiruma peleite palīk
sūleišu mudrumu savolda
jo sātmalē īrauga dzaltonu cuoleiti
kurs tecenim vīn
sev kaida gorduma meklej

Acim jei samīļoj gruovmalis pučeitis.
A peipiņu sauleitis –
juos poši meiluokī zīdi –
tik soldonai ryugtoni smuordoj…

***

Cacys

Es klausejūs tuoleimā bolsā –
nu kurīnis jis beja atguojs
i kū ite gribēja dareit?…
Tod sapyns dreiž izgaisa viejā…

Iz munys plaukstys
spieļu kačeits lūkuos
i pasaklona jis kotram
kurs iz juo pasavērt īt.

Ar skaneigim saucīnim bolsūs
draugi man sūpluok stuojās
i breineigu viesti nas,
ka ari jim ite kaiteitīs gribīs.

Otkon radzu tū kuormu
upeitis molā, kur bārnu dīnuos
ar mozū kačeiti spieliejūs.

Miņceit, otkon tu šudiņ
maņ rūkuos kai nazkod…
Niu viņ kai sapyns tys –
Naizgaisti…

Atļauņ iz seve vēļ pasavērt,
atguoduot laimis strēčeitis tuos,
kurys maņ nazkod
daškiers beji.

Šudiņ taids naļūms esi,
duorgais kačeit,
muns meilais, senejais
draugs!

Ei, munu Miņceit,
špetnai asteiti pacieļs
palēc, pasakloņ!
Nu, nu, kuo tai verīs?
Kai tovys zaļuos actenis speid!

Vystik nasasird,
ka tovu asti kaids apcierps!
Es tev senejū dzīsmeiti dzīduošu,
vysdod tu dzeivuosi dīnuos tamuos,
kod bārna rūcenis tevi šyupuoja
i tu cacu puļceņā draudzeigs tod
spieliejīs…

***

Volūda

Nu dzeraunis cysu izleiduse,
pi mīsta lobumu datykuse
muotis volūdu kakteņā īsvīduse
ar akcentu kai kurkyns buldurej…
Sovu radni smuodej tai,
ka svīdru lasis
pa byudim sleid,
nu zūda veļās
i kreit, i kreit…

***

Storp tymsu i styklu

vokorā kod staigoju
nu vīna ustobys kokta iz ūtru
mušys vīmuļū žvūrgšonu puorspiej
tuoleimuo viļcīņa trūksnis nu stacejis pusis
lai piec tuo nu jauna izdzystu tymseibys dzilīnē
i sasasveicynuotu ar lūga šybu sātys tymsumā

viejā leigojās līpu viersyunis
i leipineidamys kruosainys actenis
pa vydim ratajom zvaigznem
jeroplans aizanas

koč kas palyka
pa vydam storp tymsu i styklu
ceļoju sovā labirintā

***

Upis plyudums

ai Maltys straume skaļuo
kas pīklusynuos tū
voi muokūneits zylais
kurā rudzu pučis smejās

dzilīnē īkreit saulis spaits
iudiņa rūzis aizdadzynoj
upis molā saulis začeits
bosuos kuojis kitynoj

tak dīna kai upis plyudums
niu pušnakts lūgā smejās
dīnys šaļteņu raibums
mudri kai vosora skrīn