Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotru mienesi pīduovuoj sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Aprelī plānuotuojā i portalā lakuga.lv ir sasatikšona ar maigu i rodūšu personeibu – Sintiju Bērziņu, keramikys darbneicys “Piece of Touch” saimineicu Preiļūs. Sintijis dūmys sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Par darbneicys plašumu, gaišumu i sajiutu, ka doba vysod ir sūpluok

Maņ vysod ir bejs svareigi just dobu, plānojūt darbneicys telpu gribieju lelus lūgus, plašumu i gaišumu. Kod darbneica beja puorbyuvē, sapynuoju, ka sīnu vītā varātu byut lūgi. Ka es dzeivuotu Spanejā, tai eistyn i byutu.

Vyss suocēs ar bakalaura studeju beigom, vuicejūs Latvejis Muokslys akademejis keramikys nūdaļā, tūlaik pādejā kursā. Ruodejuos, kū niu dareit? Izdūmuoju paraudzeit tū, kū asu studējuse. Pasasokūt projektam, izadeve nūpierkt keramikys cepleiti. Tod ari dabuojam finansialu atbolstu sovys darbneicys tapšonai.

Deļkuo izdūmuoji struoduot ar cik trauslu materialu – porcelanu?

Kod beja daguojs laiks izavielēt, kū tod dareit piec gimnazejis, maņ beja diveji varianti – Sporta akademeja voi Muokslys akademeja. Koč kai maņ pošai namonūt, tei izvēle saguoja iz Muokslys akademejis pusi. Pyrmajā reizē es tī natyku, tod godu ceņteigi guoju iz kursim, treniejūs i vuicejūs. Maņ vysod ir patics radeišonys process, kod na nu kuo teik radeits koč kas. Piec ceņteigys vuiceišonuos, es īsastuoju keramikys nūdaļā. Studeju suokumā myus īpazeistynuoja ar dažaidim materialim, bet, kod daguoja laiks struoduot ar porcelanu, maņ tys ruodejuos tik fantastiskys, interesants materials, ar kū struoduot! Maņ pateik tys smolkums i gaišums.

Ka pyrma pīcu godu sacātu, ka maņ byus sova darbneica, es natycātu. Kod esi atvārts īspiejom i nasabeisti, ļaunīs, tyci, tod ari tu tiksi tī, kur navarēji īsadūmuot.

Deļkuo sovu darbneicu izavēlēji taiseit Preiļūs?

Suokumā, īmūt iz Reigu, maņ beja dūma, ka iz Preilim nūteikti atpakaļ naatīšu. Ruodejuos, ka pasauļs ir cik plots, cik daudz īspieju, bet es saprotu, ka lela piļsāta eistyn nav maņ. Maņ pateik mozpiļsātu meilums, vysi vīns ūtra pazeist. Preiļūs ir ari muna saime, muosys, vacuoki, mamys muosa i krystamuote, tai saguoja, ka ar veiru palykom ite. Veirs īt nu Cāsu pusis, kurei ari maņ cīši pateik. Golvonais īmeslis atsagrīzt Preiļūs beja tyvynīki i radinīki. Cikom vysa energeja i īguļdejumi teik Jaunajai īlai 8, kur tūp darbneica i myusu sāta. Piečuok nūteikti dūmuosim par vareibu zīmys periodā paceļuot.

Par sovim cylvākim

Myusu dīnuos vysa ir cik daudz, ka gryušuok izaceļt, bet kotram muokslinīkam atsarūn sovi cylvāki.

Dorbs ar porcelanu ir cīši mediativs process, bet nu ūtrys pusis, dorūt tū, kas tev pateik, laiks cīši dreiži paskrīņ. Ruodīs, ka viņ napaseņ suoču taiseit traukus, bet jau ir paguojusi ostoni godi. Gaidūt meiteņu, atīmu iz darbneicu i až napamonu, kai paskrīn tei dīna.

Myusdīnuos vys ir cik daudz, lieši i izviele ir lela, bet tam nav tuos davīnuotuos vierteibys. Es poša raugu napierkt ar taidu dūmu “Ai, nu beja lieši, ka napatiks, izsvīsšu”. Cytureiz saīt, bet es tai raugu nadareit, jo apleik vyss ir tik pīsārņuots, ka pagaist tei eipašuo sajiuta. Atguodojūt senejuokūs laikus, kod duovynuoja voi pierka koč kū, kas beja rūku dorbs, cylvāki tū nūvērtēja i saudzēja. Deļtuo munim tyvynīkim Zīmyssvātkūs vysod ir mane taiseituos maņtenis i trauki.

Maņ cīši pateik taiseit lampys, tys rezultats! Cīši pateik apgleznuot, nu tys ir laikītiļpeigi. Vyspuor maņ pateik gotovam dorbam likt kluotyn voi zeimēt kaidus smolkumeņus – izgleznuot, īskruopēt. Rešuok saīt, bet pateik ari nu muola palypynuot.