Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Īspiejams, ka vīns nu zynomuokūs Latgolys krucifiksu ir Kūrpinīku krucifikss, kas atsarūn Rēzeknis nūvoda Rykovys pogosta Kūrpinīkūs. Dīvamžāļ jau vysmoz pīcus godus itys krucifikss ir vysai biedeigā stuovūklī. Sasazynuojam ar ļaudim, kurūs puorraudzeibā atsarūn itys krucifikss, i raudzejom izzynuot, kaids iz prīšku redzīs ituos kulturviesturiskuos i religiskuos vierteibys liktiņs.

Vēļ 2017. godā Lakuga.lv stuosteja, ka Kūrpinīku krucifikss sovu atpazeistameibu ir dabuojs vairuoku īmaslu deļ. Vysupyrma jau ar tuo vizualū tālu – krysta nūjume ar boltom kolonom skaisti īsakļaun apleicejā lauku ainovā, veidojūt dominaņti, kas radzama jau nu attuoluma. Pīminiešonys vārts ir ari fakts, ka pi ituo krucifiksa filmātys ainys nu Juoņa Streiča 1991. godā uzjimtuos kinys “Cilvēka bērns”.

Ontons Rancāns sovā gruomotā “Kokā cirstās ciešanas. Krucifiksi Latgales ainavā” nūruoda, ka leidz ar Latvejis trešuos atmūdys laiku Kūrpinīku krucifiksa nūjumeiti sakūps i atjaunuojs natuoli dzeivojūšais zemnīks Osvalds Salmanis. Tok nu paguojušuo goda rudiņa itei vīta ir eipaši biedeigā stuovūklī. Lelajūs rudiņa viejūs tyka nūlauzts sūplūk asūšais kūks, kurs kreitūt stypri samaituoja vīnu nu kolonu. Kaidu laiku lītys lobā nikas natyka dareits, tok napaseņ apleik krucifiksam tyka nūgrīzti vysi kūki.

Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys Kulturys nūdalis vadeituojai Inārai Pleikšnei vaicuojam, voi teik planavuots turpynuot sakūpšonys dorbus. “Paguojušajā godā tyka veikta apsekuošona, uzsuokta tāmis sagataviešona, tehniskais plānuojums i dokumentaceja. Cerēsim, ka vosorā tiks suokti i iz rudiņa pusi pabeigti sakūpšonys dorbi,” skaidruoja Ināra Pleikšne.

Sasazynuojam ari ar Drycānu pogostu apvīneibys Rykovys pogosta puorvaļdis vadeituoju Andreju Tāraudu, kurs ir apzynuojs napīcīšamūs uzlobuojumus. Jis stuosta: “Tiks atjaunuots vyss kūpejais ansamblis – myurātuos kolonys, cynkuotuo skuorda jumts, tiks izleidzynuota greida i atjaunuots žūdzeņš.” Andrejs Tārauds ari pastreipoj, ka koč ari Kūrpinīku krucifikss nav kulturys pīminekļu sarokstā, tys tiks ryupeigi atjaunuots taidā pošā skotā, kaidā bejs, tei byus sakūpšona, na puorveide. Papyldu jau nūsauktajim dorbim teik planavuota ari pītura nalelim autobusim, kab tī nabyutu juoatstuoj iz ceļa. Taipoš “Latvijas Valsts ceļi” ir sūlejuši 150 m garumā da krucifiksa i 150 m garumā aiz krucifiksa uzkluot dubultviersmu, kab mozynuot putekļu daudzumu.

Nagļu Svātuo Juoņa Kristeituoja bazneicys pravests Rinalds Stankevičs pastreipoj, ka itam krucifiksam ir kai viesturiska, tai religiska vierteiba, deļtam, koč i grybātūs, kab vysi dorbi tyktu padareiti mudrai, daudz svareiguoka ir dorbu kvalitate. Sovpus Jezus tāls niu ir puorvītuots drūseibā iz tyvejū sādžu, stuosteja Rinalds Stankevičs.

Vaicuots par tū, voi itūgod byus maja dzīduojumi, Rinalds Stankevičs skaidroj, ka individuali dīvakolpuojumi pi krystu nūteik. Itūgod maja dzīduojumūs gon napīsadola prīsteri, partū ka ilgstūši nabeja skaidrs, kaidi byus pandemejis apstuokli. Sovpus bazneicā dīvakolpuojumi nūteik i da šam, izjamūt tū strēči, kod saslyma vysi prīsteri, nav bejs taidys dīnys, kod bazneicā nabyutu nūtykuse Svātuo Mise.