Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgolys keramikys apvuorsnis napaseņ ir pasaplašynuojs ar jaunu vuordu – Pīterkolns. Saiminīki Imants i Dace Losāni – jauni, energiski ļauds, kuru dzimtinis saknis izaruodeja spieceiguokys par lelpiļsātu vylynuojumu. Sarunā sasapazeistam tyvuok ar Imantu i Daci i raugom dazynuot, kas tod ir i kur atsarūn Pīterkolns.

Cik saprūtu gona naseņ asat atsagrīzuši iz Latgolu.
Dace: Nui. Mes poši asam dzymuši Rēzeknē. Sovā laikā aizbraucem iz Reigu meklēt lelū laimi, kai jau tū darejuši daudzi. Dzimtinis saknis myusūs izaruodeja tik styprys, ka mes atsagrīzem. Veira dorba deļ ir saguojs ari paceļuot. Asam dzeivuojuši Čehejā, Vuocejā, Fraņcejā, Rumanejā. Tod leidz ar kovidu i pandemeju mes izdūmuojam atsagrīzt atpakaļ.

Kovids beja kai motivaceja puorsavuokt iz laukim?
Dace: Tei mums beja kai īspieja, veiram suocēs attuolynuotais dorbs. Breineiga īspieja, par tū, ka mes vaira nabejom tik pīsaisteiti pi Reigys.

Kai roduos nūsaukums “Pīterkolns”?
Dace: Veiram montuojumā beja zeme, kuru mes nūsaucem par Pīterkolnu. Poši tū izdūmuojam. Mums iz zemis ir četri pakolni. Vīns nu tūs tyvuokajā apleicīnī ir vīns nu augstuokūs.

Imants: 196,4 metri augstumā viers jiurys leimiņa.

Dace: Veiram vacvactāvs beja Pīters, kas tī ari dzeivuoja i vede sovu saimisteibu, maņ sovpus vactāvs beja Pīters. Leidz ar pakolnym i myusu seņčim, nūsaukums roduos pats nu seve. Nu suoku īdevem nūsaukumu zemei, sakuortuojam vysys formalitatis i piečuok izlēmem ari myusu keramikys zeimynam dūt nūsaukumu “Pīterkolns”. Pīterkolns atsarūn Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostā.

Kaida leidz “Pīterkolna” izveidei ir jiusu saisteiba ar keramiku?
Dace: Mums jau paseņ ir izaveiduojuse palela Evalda Vasilevska dorbu kolekceja. Maņ vysod ir patykuse reducātuo keramika. Ari bierneibā muns tāvs ir vyrpuojs, i es poša sovu pyrmū krušku izvyrpuoju 1998. godā pi Pītera Gailuma.
Saguoja tai, ka myusu draugi beja draugūs ar Eviju Vasilevsku. Jī zynuoja, ka mums pateik keramika, leidz ar tū nabeja div variantu, myus vīnkuorši aizvede i īpazeistynuoja. Tod Evija tuo poša goda augustā uzaicynuoja myus iz sovu pleneru. Tys nūzeimej nedeļu dzeivuot “Akminīšūs” (Rēzeknis nūvoda, Kaunatys pogostā Vasilevsku darbneicā, – L.S.) teltīs i vuiceitīs muola viesturi, rakšonu, apstruodis tehnologejis. Evija poša vaira veidoj, tok muok ari vyrpuot.

Saguoja tai, ka Evija Vasilevska mani saiņdēja ar muolu, prūtams, lobā nūzeimē.

I tai suocēs myusu ceļš iz sovu zeimynu. Kai saceja Evija Vasilevska, niu mes asam taida kai sova veida mafeja, kas tī dorbojās. Mes kūpā kurynojam, eksperimentejam, asam kurynuojuši ari bedrē.

Ar kū jius nūsadorbojit kasdīnā, cik daudz nu jiusu dorba ir saisteits ar keramiku voi koč kū rodūšu?
Imants: 2005. goda suoču nūsadorbuot ar sātys lopu izveidi i grafiskū dizainu. Principā vysa muna karjera ir saisteita ar dizainu. Niu dorbojūs vīnā nu leluokūs IT uzjāmumu pasaulī, vodu Baļtejis vaļstu dizaina nūdaļu. Leidz ar tū maņ ir zynomys prasmis i izpratne marketingā, sātys lopu izveidē i poligrafejā. Tok es vysod skaiteju, ka sīvai Dacei ir juosataisa koč kas sovs.

Dace: Es kaidu laiku struoduoju Siguldā, tod saguoja tai, ka sovā 30 godu jubilejā satyku Imantu. Tys nūtyka tepat Rēzeknē, mes pi draugu sviniejom munu dzimšonys dīnu i īguoja jis. Mes suocem saprast vīns ūtru nu pusvuorda.

Imant, tu vaira ryupejīs par praktiskuom lītom?
Imants: Nui, meitinis vaira lypynoj, puiši ryupejās par molkys sagataveišonu, muolu sarakšonu. Mes itūs div godu laikā kūpā ar Eviju asam īsasaistejuši pylna cykla procesā. Tys ir, suocūt ar viesturi par muolu, par latgalīšu meistarim, beidzūt ar vysim tehniskajim vaicuojumim par apdadzynuošonu, par temperaturom, par tū kaidā veidā kiust glazurys, kaidai skaņai juobyun, kod piļ glazura. Ir tik daudz lītu, kas juozyna – gaisa spīdīņs, temperatura uorspusē, temperatura īškā ceplī, kai byuvēt cepli. Informacejis ir tik daudz, ka par puors reižu tū navar izzynuot. Tys aizjims nūteikti vaira kai puors godu, tys ir dzeivis dorbs.

Tok ir cīši interesna saleidzynuot, kai muola apstruode nūtyka tyukstūša godu atpakaļ i kai tys nūteik niu.

Dace, kas ir tys, kas dorbā ar muolu tev pateik vysvaira?
Maņ vysvaira pateik taišni reducātuo keramika. Nu muokslineicys Ilonys Saušys asu īsaguoduojuse vyrpu. Maņ cīši nūsaveice, partū ka tei ir veiduota vēļ piec Muokslys akademejis parauga ar treis fazem. Deļtam, kod byus sova darbneica, es suokšu vuiceitīs ari vyrpuošonys prasmis. Niu es jau muoku izvyrpuot koč kū nalelu, tok pagaidom asmu pīsavārsuse lypynuošonys tehnikys apgiušonai dažaiduos formuos. Niu raugu veiduot i lypynuot vysaidu veidu svečturus. Verūs, voi jī pleist, voi napleist… Pagaidom saīt labi, itamuos pūdnīku dīnuos pi Andra Ušpeļa izcepu sovu pyrmū lelū svečturi, i tys izdzeivuoja.

Jiusu gadīnī taidu drupeit natradicionalu interešu sakriteiba ir eistyn breineiga
Dace: Tai ir. Kod dzeivuojam Reigā, mes dūmuojam, ka paliksim tī dzeivuot, paraleli laukūs ceļsim sātu i piec pīcdesmit atsagrīzsim iz itīni. Tok leidz ar pandemeju saguoja padzeivuot ite, i mes saprotom, ka nagrybom atsagrīzt iz Reigu.

Imants: Nav vārts gaideit, gribīs dzeivuot niu.

Dace: Nui, mums ir zeme. I ir vīns cīši lobs teicīņs.

Imants: Mes namontojam myusu zemi nu seņču, mes tū aizajamom nu myusu piecteču.

Dace: Tys ir taids pylna cykla process, kod ir juostruodoj, juouzloboj…

Imants: … i juogatavej nuokušajim.

Jius tod pagaidom sasadorbojat ar Eviju voi planavojat veiduot ari sovu cepli?
Dace: Sovu cepli planavojam izveiduot itūvosor. Tī paleigā īs muns tāvs i Imants. Byus ari myurātuoji i vīns nu pūdnīku, kurs pastuosteis myuriešonys tehniskū pusi.

Imants: Mums cīši daudz laika aizjēme sasagatavuošonys dorbi. Dzeraunē atsarūn puse sātys. 1997. godā beja guņsgrāks, nadaudz tyka restaurāta, tok mes planavojam ceļt jaunu.
Ilgu laiku tī nivīns nabrauce i nakūpe. Divdesmit godu napļauta zuole, ilgs laiks paguoja cikom mes tū izsytom. Saprast, kur atsarass ceplis, kab byutu ārta logistika i puorsavītuošona, kab byutu puordūmuots iudiņa pīslāgums i elektreiba.

Dace: Tok nūteikti, kod izceļsim cepli, myusu sadarbeiba ar Eviju nasabeigs. Mes varēsim struoduot pi vīna i ūtra. Es leidz šam navarieju īsadūmuot, cik daudzi molkys vajag deļ vīna cepļa.

Imants: Paguojušā vosorā atvede pylnu lelū traktoru, kurs tyka izkurynuots 6-7 cepļūs.

Cik saprūtu, jius ari poši rūkot sovu muolu?
Imants: Mes zynuojam, ka myusu zemē ir muols. Agruok, kod stateja buļbys i roka duorzus, beja skaidrys, ka zeme ir dīzgon muolaina. Pi tuo ir bejuši calti ari klāvi nu muola kleķa. Ir ari īruodeitys muola dūbis, kur agruok dabuoja muolu. Tok vyss palyka skaidruoks, kod mes suocem izzynuot zemis rūbežus i geologeju deļ sātys ceļšonys. Atrodom vacuos kartis, kur ir īruodeiti zemis sastuovi. Saīt, ka myusu zemis gobols, myusu kolns piļneibā stuov iz muola. Niu palīk tik nūskaidruot, kurymā vītā muols ir pareiza dziļuma, traknuma, teireibys i kruosys. Tod raudzeisim gataveit sovu muolu.

Voi ir kaidi keramikys meistari, nu kurūs jius grybātu vuiceitīs?
Dace: Niu beja pūdnīku dīnys. Myus pi seve uzaicynuoja Jurs Krompāns. Aizbraucem apsavērt juo dorbus, juo fantastiskūs svečturus, jis tok ir eistyns svečturu guru – tuos formys i izmāri ir puorsteidzūši. Jis mums pastuosteja i par sovu guņs cepli, i par elektriskajim ceplim, kū jis pats ir veiduojs. Pasakonsultejūt ar vairuokim keramikys ekspertim, tymā skaitā Raivo Andersonu, mes apdūmuojam, ka ari deļ seve varātu izbyuvēt elektriskū cepli.

Imants: Kod tovi vactāvi i tāvi nu mozūtnis vuica tevi, kai dorbuotīs ar muolu, tys jau īaug tevī. Mes asam taidi nu nakurīnis atguojuši cylvāki, kas suoc dareit nu poša suokuma.

Dace: Deļtam asam cīši atvārti. Ka myus koč kur sauc, mes braucam. Cytreiz ari poši uzaprosam. Pīmāram, jaunais keramiks Kristaps Braslis. Nagrybu samaluot, tok jis naseņ saceja, ka jam muols ap tonnu sarokts, cikom mes te pīcus spaņus sarokom (smaida). Kristaps pats vuicejuos pi Uģa Puzuļa, jam nabeja cytu paraugu storp radinīku, taids lobs pīmārs.

Kaidi plani iz prīšku?
Dace: Daudz. Leidz vosorys beigom planavojam pabeigt sovu cepli. Junī ir Pīterdīna, itūgod gon vēļ nā, tok jau cytugod mes varātu aizsuokt tradiceju svinēt Pīterdīnu pi myusu Pīterkolnā. Tod itūgod, 9.-10. julī, byus Rāznys Nacionaluo parka Ceļuotuoju dīnys. 9. julī mes kurynuosim bedris cepli Akminīšu kolnā pi Evijis, 10. julī uzjimsim gostus. Prūtams, ari Evijis augusta tradiceja – pleners “Akminīšūs”.

Maņ tāvs agruok draudzejuos ar Evaldu Vasilevski. Sovā laikā jis vede tierguot juo dorbus, es ar jū asmu bejuse pi vacuo Ušpeļa iz cepļa attaiseišonu, ari pi Gailumu, leidz ar tū koč kur maņ tys beja. Tys muokslinīcyskais maņ nūteikti ir nu tāva, jis nazkod pyna ari fantastiskus grūzus nu klugu. Es pīmiņu, ka jis pat maņ školā tamborēja šaļus, kod pošai beja slynkums. Niu tāvs ir muns leluokais fans. Jis bīži izdūmoj voi atrūn kaidys idejis, kurys varātu paraudzeit īvīst muola dorbūs. Juo idejis es ari eistyn raudzeišu realizēt.