Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Pīrūbežā ir juostruodoj vysim kūpā. Ka vīns cylvāks raudzeis lauzt vysus calmus, rezultata vys jau, ka nabyus. Taišni deļtam bīdreiba “Dorba i kulturys centrs Leidumnīki” ir kai sovs nalelais pasauļs, kur, nasaverūt iz saryukušū pogosta dzeivuotuoju skaitu, teik atjaunuotys i uzlobuotys telpys, reikuotys vysaida veida aktivitatis i radeita vareiba byut i atsapyust kūpā. Stypru pīrūbežu veidoj stypri cylvāki, taišni tai ir ari Leidumnīkūs.

Cyblys pusis Leidumnīku muižai (niu gon nav sasaglobuojuse) ir seneja i boguoteiga viesture. Pūlejis-Leitovys laikūs (1561-1772) muiža saukta par Zablocie, Krīvejis imperejis laikā (1772-1918) par Zabolotje, Latvejis naatkareibys godūs – Aizpūre, tok niu – Leidumnīki. Vys itūreiz narunuosim par viesturi, a pīsavērssim tam, kai Leidumnīkūs dzeivoj i dorbojās niu.

2011. godā tūreizejuo Ciblys nūvoda Leidumnīkūs tyka nūdybynuota bīdreiba, kurys izveidis iniciators beja vītejais dzeivuotuojs Igors Zabiļevskis. Pats bīdreibys veiduotuojs gon dzeivoj Pīreigā, tok cikom Leidumnīkūs saimnīkoj juo mama Valentina Zabiļevska, kai ari četrys vītejuos meitinis – Dagneja Sadovska, Laila Jarmoliča, Anita Jarmoliča i Gunta Lavrinoviča.

Latgolys cylvāku sirsneiba ir kai daļa nu Latgolys zeimyna, kurs palics slovons vysā pasaulī. Tok, ka maņ vaicuotu, kur atrast tū eistynū Latgolys sajiutu, saceitu, ka vīns nu variantu ir braukt iz Leidumnīkim.

Bīdreiba kai kūpīnys centrs
Bīdreiba “Dorba i kulturys centrs Leidumnīki” sovys pastuoviešonys laikā ir stypri izamainejuse i auguse. Nu jau tuolajā 2011. godā āka, kur niu atsarūn bīdreibys telpys, beja dramatiskā stuovūklī, sīnom cauri pyute viejs, vīns ākys styurs beja sakrits i pošys telpys, prūtams, naizmontojamys.
Nu suoku telpu remonts tyka veikts pošu spākim, tok vāluok ari pīsaisteits LEADER projektu finaņsiejums. Bīdreiba suokumā pamatā pīsavērse ausšonys tradiceju saglobuošonai. Ituos prasmis tyka apgiutys, vuicūtēs kūpā ar Ludzys nūvoda Mērdzines pogosta audiejom. Leidumnīku meitinis brauce gostūs iz Mērdzini i ūtraižuok – Mērdzinis meitines brauce iz Leidumnīkim, kab īruodeit ausšonys pamatus. Tok cīši daudz tyka apgiuts ari pošvuiceibys ceļā.

Suokumā telpys tyka īkuortuotys pošu spākim, stuovi tyka saguoduoti nu babu pyuru. Ari niu Leidumnīkūs diveji stuovi, kuri teik regulari izmontuoti, ir autentiski. Trešūs stuovus bīdreiba dabuoja piec Azarsolys školys likvidiešonys. Tok niu pats leluokais jaunums ir tikū dabuotī digitalī stuovi ar Latgolys planavuošonys regiona projekta paleidzeibu.

Kai smej pošys audiejis, ar digitalajim stuovim gon juosavuica aust nu jauna, partū ka process teik suokts, īvodūt vajadzeiguos kombinacejis datora programā. Juos ari pīzeist, ka digitalī stuovi varātu byut veids, kai vaira īiņteresēt jaunīšus dorbuotīs ar ausšonu.

Niu paraleli vysaidu veidu i kruosu austajim dorbim, Bīdreibys telpys rūtoj ari breineigi adejumi i tamburiejumi, tūp kruosaini greidys celeni i kruošni placu lokoti. Izveiduotuo produkceja ceļoj pa vītejim tierdzenim, dūdās ari iz uorzemem, taipat ir vareiba vysus šmukumus dabuot sovā eipašumā caur bīdreibys Facebook lopu.

Pasasokūt vairuokim projektim, Bīdreibys sātā ir daīmama nu jau gondreiž pabeigta kukne, kur gosti var dorbuotīs kai kūpā ar saimineicom, tai i poši koč kū pagatavuot. Taipat ir vareiba ari cept maizi krīvu tipa maizis kruosnī. Interesanti, ka kruosns byuvāta nu jauna, a cegli braukuši nu Līpuojis karaūstys kai duovynuojums. Kruosni byuvēja Latgolā zynomais meistars Vinsents Kūkuojs.
Tīpat atsarūn ari atjaunuota kaminzale, kur var nūtikt vysaida veida pasuokumi i sasapuļcēt ap 30 cylvāku, kai ari leluo svineibu zale – vīta pasuokumim deļ apmāram 150 cylvāku. Leidumnīkūs daīmamys ari kvalitativys skanis i gaismuošonys īkuortys, deļtam ir vysys īspiejis pošim organizēt vysvysaidus pasuokumus. Papyldu vysam jau nūsauktajam ir ari pierteņa iz plūsta, nalels treilers kai naktsmītne i telšu vītys.

Ka beidzamūs div pandemejis godu laikā cylvāku aktivitate i daleiba pasuokumūs stypri sarukuse, niu otkon cylvāki atsuok aktivuok apmeklēt bīdreibys nūtikšonys, interesejās par kūpeigom laika pavadeišonys vareibom.

Drūsuok ir dzeivuot pīrūbežā, nakai lelpiļsātā
Dzeive pīrūbežā ir mīreiga i loba. Vaicojūt Bīdreibys meitinem par tū, voi nikod nav bejuse gribiešona puorsavuokt iz kaidu leluoku piļsātu, atsoka, ka nā, i, kas gribēja aizbraukt, tī jau seņ ir aizbraukuši. Leidumnīkūs seņuok dzeivuoja daudz cylvāku, niu, taipat kai tys ir daudzvīt Latgolā, cylvāki sabrauc reizi godā iz kopusvātkim. Tod augusta pādejā sastdīnē Leidumnīkūs saplyust cylvāku straumis i teik svieteita Bārtuļa dīna. Nūteik aizlyugums, teik organizātys vysaidys izstuodis, koncerti i nūslāgumā, prūtams, bals.

Školys aiztaiseišona kai sprīdums
Ka pīrūbežā teik aizslāgta škola, tys ir kai sprīdums tyvejim pogostim, partū ka cylvāki ir spīsti puorsaceļt iz vītu, kur škola atsarūn tyvuok i kasdīnys gaitys ir drupeit vīgluokys. Doba Leidumnīkūs ir cīši skaista, viņ tryukst koč vysparostuokūs dorba vītu. Niu Cyblā planavoj aiztaiseit ari posta nūdaļu, deļtuo vacuoka godu guojuma cylvāki teik atgrīzti nu uorpasauļa. Infrastruktura dīvamžāļ nav taida, kab byutu ārtai izbraukuot iz Ludzys piļsātu. Autobuss īt div reizis dīnā nu reita i vokorā, kas nūzeimej, ka deļ vīnys vajadzeibys iz piļsātu nabrauksi. Cyblā vēļ pagaidom ir vydsškola, kuru planavuots saglobuot vēļ sešus godus. Tok, koč ari cylvāku pogostā palīk mozuok, dzymst ari bārni, kas prīcynoj.

Nalela tok pīpiļdeita ekspoziceja par kara godim
Ekspoziceja izveiduota, pasasokūt vītejim cīmata entuziastim, kuri viesturiskajā ākā (vacuo kolhoza padūmis āka) izvītuojuši sovys personeiguos kolekcejis i cytys vītejūs duovuotuos relikvejis. Daļa eksponatu ir taišni par Ūtruo pasauļa kara godim, daļa ir vysaida veida viesturiskuos līceibys, kas datātys pyrma 1941. goda (gruomotys, viestulis, burtneicys, dokumenti i.c.). Interesanti, ka vysi prīškmati atrosti tyvejā apleicīnē. Gostim vītejais dzeivuotuojs Ivars Novožilovs var paruodeit i pastuosteit par vysim eksponatim.

Atjaunuota kuzņa aba kaļve
Darbneica izveiduota vīneigajā nu muižys laiku palykušajā myura ākā. Sasadorbojūt ar kaļvi nu Rēzeknis nūvoda Nautrānu puses – Juoni Lubku, ir vareiba īpazeit ari kaļva omotu.

Jaunuokuo byuve – Svātuos saimis kapela
Nazkodejuo kolhoza pīnuotovā, kas ilgu laiku beja aizlaista, nasakūpta āka, niu ir izveiduota nalela kapela ar zvonu tūrni i zvonu, kurs zvona treis reizis dīnā. Koč i tei ir privata kapela, tuos durovys vysod ir vaļā i gosti laipni gaideiti. Poša telpa ir gleiši īkuortuota ar Jezus dzimšonys atainuojumu, greida izkluota ar pateikami čaukstūšu nīdru kluojumu.