Sarunu sagataveja: Līga Springa (plānuotuojs “Giut breidi”) portalam lakuga.lv

Vysu 2022. godu portals lakuga.lv sadarbeibā ar pyrmū plānuotuoju latgaliski “Giut breidi” kotru mienesi pīduovuoj sarunys ar 12 personeibom, kurūs spāka vuordi atrūnomi plānuotuoja puslopuos. Majā plānuotuojā i portalā lakuga.lv ir sasatikšona ar energisku i jaudeigu personeibu – Latgolys viestnīceibys GORS, kas itūmienes svietej jau deveitū dzimšonys dīnu, vadeituoju Diānu Zirniņu. Diānys dūmys sagiva plānuotuoja “Giut breidi” idejis autore Līga Springa.

Kaids spāks sliepās GORĀ?

GORĀ ir naaprokstoms spāks. Tok tei nav taida namaineiga i pošsaprūtama substance, tū spāku veidoj sevkurs, kas veidoj GORU, ir GORĀ i brauc iz GORU.  Jau nū poša īsuokuma, nūsaucūt pyrmū regionālū koncertzali par Latgolys viestnīceibu GORS, mes sev nūlykom prīškā lelu mierki i miseju, iz kurū tīktīs napuortraukti. GORA spāks sliepās tymā, ka ite ir emocionali energetiska vīta, partū ka itei nav tik ceļtne, jei ir dzeiva, uzavad i reagej iz kotru pasuokumu – ar koč kaidu skani, izaicynuojumu. Prūtams, ka GORA spāks naapšaubami sliepās cylvākūs, latgaliskajā sajiutā i patīsumā. I asam bejuši gona drūsmeigi 2013. godā nūsaukt tik nūzeimeigu vītu, izmontojūt latgaliskū vuordu. Itys latgaliskais kods ir tamā vydā. GORS ir varona koncertzale, vīta, kur byut i baudeit, i vīta, kas Latgolai davuse jaunus vaibstus i šarmu.

GORS pīsaista spieceigus cylvākus voi GORS veidoj spieceigus cylvākus?

GORU veidoj spieceigi cylvāki, ar spieceigu gribiešonu, īdvasmu i puorlīceibu – tys ir svareiguokais, kas veidoj itū vysu. Maņ grybātūs ticēt, ka GORS ari veidoj spieceigus cylvākus – dūd sovu davumu personeibys veiduošonā, apzinis veiduošonā par pīdareibu Latgolai voi pīdareibu Rēzeknei, voi byušonu kulturā i nūtikšonuos. Tys vyss myus dora spieceiguokus kotru reizi – sūli pa sūļam. Maņ gribīs ticēt, ka GORS styprynoj. GORS ir vēļ vīns olūts, kur smeļtīs gora spāku, arī daudzi muokslinīki tū pīzeist.

Piec GORA apmekliejuma cylvāki parosti izīt pacyluoti, piec koncertu vysod jiutama eipaša energeja. Kai ir tod, kod skotive i vysa telpa palīk tukša? Voi jius jiutit ituos izmainis pyrma i piec koncertu?

Ir pasuokumi, piec kurūs cylvāki izīt na tik pacyluoti, bet ari ar lelom puordūmom. I taišni tys ir svareigi, ka kulturys nūtikšonys nav tik prīca. Piec koncertu šaļtim cylvāki īt kluot i soka: “Mes beidzamū reizi GORĀ bejom tod i tod, nu beidzūt asam atpakaļ.” Mes, latgalīši, GORĀ jiutamīs dabiski, jo tei ir myusu vīta, bet puornūvodnīkim, īīmūt vydā, tei jau ir nūtikšona. Asūt GORĀ eipaša sajiuta ir vysu laiku, ari maņ, asūt ite jau deveitū godu. Īīmūt lelajā zalē vokorā, kod tī nav nivīna, tys ir kas eipašs, tev ir juoizatur ar cīnu pret vītu, kurā tu esi. Ir interesanti īīt GORĀ, eipaši tod, kod pasuokumi atsasuoka, kod redzi, ka cylvāks ir sasabeids, seņ nav bejs pasuokumūs, nazyna kū, kur i kai, tik naveikls, kod radzu, ka zale sasateik ar cylvāku, tys ir kai pyrmais randeņs otkon.

Es struodoju GORA telpuos, vīnu reizi aizakavieju dorbā, vysi muni kolegi jau beja paceli, i es beju vīneiguo, maņ beja cīši interesanta sajiuta, kod tik lelā sātā asu vīna, tok es tū izbaudeju i puordūmuos brauču da sātai.

GORS ir miļzeigs i, ka kaidam redzīs, ka jis sovā spuornā ir palics vīns, ka it kai nikas nanūteik, itys cylvāks molduos, partū ka aiz skotivis voi koč kur cytur var nūtikt rūseiba, kū nivīns naredz. Tū daudzi nanūjauš, ka eipaši sastdīnēs i svātdīnēs voi pasuokumu dīnuos cylvāki struodoj ari pusnaktī i divejūs naktī. Kod brauc teatri voi opera, tod ite kaids dzeivoj jau sešu stuņžu, cytu reizi kaids aizmīg kaidā styurī voi bārnu ustobā iz spylvynu. Te dzeiveiba nikod nasabeidz, vysod byus vysmoz apsorgs, i apsorgs zyna vysvaira stuostu, kas ite ar itū sātu nūteik. Mums ir vīns lobais gareņš, kurs šod i tod pasaruoda, nui, ir ari taidi stuosti.

Tu esi minējuse, ka GORS nav vīnkuorši dorba vīta. Dūmojūt par tevi, tu i dorbs naīt kūpā.

Ir laime dareit dorbu, kuru tu naskaiti kai smogu pīnuokumu, bet kai aizrauteigu īspieju dareit lobys lītys. Daudzim ruodīs, ka kulturys cylvāki nastruodoj i vysu laiku bauda pasuokumus. Sok, ite tok ir tik jauki dzert kopeju, apmeklēt koncertus, sasatikt ar interesantim cylvākim, muokslinīkim, baudeit i byut. Tai, prūtams, ari ir, bet ir ari cytim naradzamais dorbs i ryupis. I, ka tev pateik tys, kū tu dori, tod tu esi tymā īškā i vuicīs atrast leidzsvoru, kas mums vysim ir problema. Partū daudzi cylvāki izdag, jo jī vysu laiku ir dorbā i aizmierst, ka ir ari personeiguo i sātys dzeive. Kod pasaruoda taidi lobi jaunumi kai bārna pīdzimšona, tod vysmoz ir kaids balanss, bet tod, kod atīt lockdown, i tu saprūti, ka ir arī sastdīnis i svātdīnis, kurys tu vari pavadeit sātā, ir spūceigi, sovaiži. Tev nav kur īt, nav pasuokumu, tev ir dorbs i tu raugi atrast veidu, kai tikt nu tuo vysa uorā, raugi paleidzēt kolegim, bet tymā pat laikā ir breivdīnys, kurys siedi sātā. Tod saprūti, ka mes ar saimi trejatā varim byut sātā i pavadeit laiku kūpā.

Tev ir bejuse izdegšona? Tu esi jutuse, ka vajag koč kū maineit voi dažaiduot dīnu?

Dūmoju, ka nā. Asu spiejuse ni tuo izavaireit, vysod atrast prīcu tymā, kū doru, napasakļaut rutinai i laikus saklauseit sevi, sovys sajiutys. Maņ ir dažaidys puordūmys par izdegšonu. Izdegšona eistyn var byut nu rutinys, var byut ari nu tuo, ka dīnys ir puoruok dažaidys, ka naspiej izsekuot leidza, i cylvāks emocionali nūgurst, eipaši, kod juorysynoj problemys. Kulturys nūzarē cylvāki cīši izdag. Mes kasdīnā cīši meiļojam vīns ūtru kritizēt, i tys ir vysleluokais svylynuošonys veids. Tod vēļ īt bailis pīlaist klaidys, mes poši sevi ar tū svylynojam. Tymā pat laikā izdegšona ir taids mūdis vuords i tū suoc pīsaukt vītā i navītā. Cylvāki, kurim eistyn ir izdegšona i jim otkon ir pyrmuo sasatikšona ar problemom, jau zyna, ka jim otkon byus izdegšona. Kod cīši jauns cylvāks, kurs tikū suocs dareit sovu dorbu, atīt i soka, ka ir izdedzs, tys ruodīs cīši sovaiži. It kai nasagryb jam nūdareit puori, tok varbyut jis da gola nimoz eisti nazyna, kū nūzeimoj izdegt. Mums vysim vajag atsapyust, aizbraukt koč kur, puormeit koč kū, kab mes nanūsvyltu, tok tei izdegšona zynomā mārā… Tys varbyut byus nažieleigi, kū es niu saceišu, kab maņ pīdūd vysi, bet tei izdegšona ir pat nadaudz vajadzeiga. Ir vajadzeiga taidā ziņā, ka cylvāks navar radeit gaismu nadagūt, vaicuojums – cik daudz. Kod suoc par daudz degt, tu suoc sevi sadadzynuot, vysu kas tev apleik i ceļā, tei degšona ir vajadzeiga, bet ni puordegšona. Cylvākim goduos puordegt, bet tod juomuok sevi atdzesēt, tok napalikt soltam, cylvākam juobyut syltam i juodag vysmoz par tū lītu, kū jis dora. Maņ i munim kolegim nav nivīnys vīnaidys dīnys. Golvonais ir dareit sovaižuok. Atrast veidu, kai vēļ var padareit, na atrast sev ārtu veidu “mes dareisim tai, jo tys struoduoja pyrma div godu”. Nā, tys nav pareizi, juodora koč kai sovaižuok.

Kai tev ir ar idejom, voi nav tai, ka kaidu reizi tu vaira nazyni, kai izdareit? Kai tu generej idejis?

Maņ tai nikod nav bejs. Ir bejušys šaļts, kod rūkys nūsalaiž, bet tod koč kas tevi tyrda golvā, i tod tu giunīs pi napruoteigu ideju, reizem pat glupu, es saceitu, tok patīseibā tuos nav taidys. Ir interesanti vērtīs iz kolegu reakceju, kod es pīduovoju taidys idejis, jo es vysod dolūs ar kolegim, i tod jī mani najam par pylnu i ir puorsteigti, tok jī ir taidi poši, vairuok voi mozuok. Maņ nav formulys, kai generēt idejis. Kotram nu myusu ir sovs raksturs, talanti, dūteibys, bet ir ari dzeivis pīredze, kura suocās jau bierneibā. Maņ niu aug bārns, i es cytreiz gribu jam aizruodeit – nadori itai. Tok nav pareizi veiduot sev ārtu bārnu, tū nadreikst dareit. Dūmojūt par sovu bierneibu, es naatguodoju sajiutu, kod mani nūsūdeitu par tū, ka es koč kū doru, pat tod, kod dareju napareizi. Tei nav apjiusmuošona, ka padori koč kū napareizi, bet tei ir spieja, ka tev paruoda, ka tu dreiksti pīlaist klaidys. Pīlaist klaidys ir dabiski, ka gribi koč kū dareit. Tod tev vīnkuorši vajag pīlaist klaidu i pasasaceit Dīvam, ka tovys idejis nasabeidz ar klaidu, ka tu vari saceit: “Hei, taidu lelu klaidu eisti nimoz nav bejs.” GORAM lelūs klaidu nav. Tikleidz mes beistomēs nu klaidu, mes beistomēs izdūmuot, runuot, radeit i koč kū pīduovuot, jo ruodīs – kū ta es, kū par mani padūmuos. Ari kautreigums, ar kautreigumu ceinejūs ari es, tys ir daudzim latvīšim. Maņ pateik izaicynuojumi, es īmu tī, kur maņ ir nakomfortabli. Es atguodoju sovu braucīni iz ASV pīredzis apmainis programā, tī mani puorsteidze, ka jī vīns ūtru tik cīši atbolsta i jiusmoj par mozom lītom, kū cylvāks padora. Kaids izzeimej it kai naprofesionalu zeimiejumu, bet tū pasnādz kai koč kū varonu, ir tei sajiuta, ka kūpīna cyts cytu atbolsta i spiecynoj, i cylvāks nasabeist īt dareit tuoļuok. Kas pi myusu nūtyktu? Tu poša, veidojūt plānuotuoju, arī uzatrauci. Nav tai, ka vysim patiks i vysi nu pyrmuos šaļts saceja: “Nui, ej iz prīšku, super!” Byus taidi, kuri pavaicuos: “Tev tū eistyn vajag, tu tū zyni? Kai tu tai latgaliski, kaidys tovys prasmis i kur tu vyspuor lein?” Tys ir rakstureigi cylvākim. Nūlaist rūkys vysod ir vīnkuoršuok, nakai tuos paceļt, tok, ka tu spiej īt tuoļuok i ar lobu energeju radeit lītys, tod vyss nūtiks. Nūkrist paļtī, gulēt i rauduot ir daudz vīnkuoršuok nakai pīsaceļt, nūsateireit i īt paceli.

Ka tev byutu vareiba izavielēt dīnu, laiku, naīrūbežuotu cylvāku skaitu, kaids byutu tys pasuokums, kurū tu grybātu uzbūrt, i ar kaidom sajiutom vysim byutu juoaizīt iz sātu?

Tei byus mirkļa emoceja maņ kai cylvākam, kurs vysu laiku kņudynoj kū i kai dareit, maņ nabyus vyspuoreigys i vīnkuoršys atbiļdis iz tū, kū es grybātu i cik daudz cylvāku es grybātu, tys vyss atkareigs nu laikapstuokļu. Pīmāram, ka uorā leis leits, es sevi radzātu iz GORA jumta terasis leitā ar moz cylvākim sev apleik, verūtīs kaidu filmu. Ka speidēs saule, es redziešu cylvākus koč kur piļneigi cytur, ari cylvāku skaits byus leluoks. Kod maņ kluot ir cylvāki, es cīši grybu, kab jī jiutās labi, tik es tū navaru ītekmēt, tys atkareigs ari nu kotra poša. Labi justīs kotram nūzeimej kū cytu. Kaidam labi ir tod, kod sātai jumtu raun nūst, kod ir smīklu osorys, trokuleibys, par kuruom vysim nav juostuosta, kod ir skali i troki, ari maņ reizem tai gribīs. Cytu reizi ir tai, ka gribīs kū mīreigu, nasagryb nivīnam uzabuozt. Maņ kai latgalītei ir gryuši, jo gribīs, kab vysod vyss ir labi, tok juomuok atškiert tys breids, kod nav juolein pi cylvāka, jo jam jau tai pat ir labi. Tys, ka maņ ir labi, nanūzeimej, ka tai labi ir ari cytim. Runojūt par pasuokumim, ir cylvāki, kuri gryb byut cīši emocionali pīpiļdeitā, nūpītnā pasuokumā, pīmāram, akademiskuos muzykys koncertā, jim tū vajag, jo jī piec byuteibys nav skalī cylvāki. Bīži viņ itūs cylvāku gribiešonu puorklīdz puorejī, kurim sovpus vajag cīši jautri, kruošni, skali i tamleidzeigi. I GORĀ mes raugam sadzierdēt kai vīnus, tai ūtrus.

Kai tu planavoj breivdīnys?

Es naplanavoju, es niu pi miļzeigys slūdzis raugu i vuicūs atrast i īplānuot breivys dīnys. Muni kolegi par mani smejas i soka: “Muna breivdīna, kai grybu, tai struodoju.” Es sovā plānuotuojā radzu breivdīnu i nūdūmoju, ka itei dīna byus maņ, bet es atīšu iz dorbu, nu iz puoris stuņdeitem, iz vysu dīnu naīšu. Leidz ar tū breivdīnu plānuošona ir cīši impulsiva, mes ar saimi cīši mudri koč kū izdūmojam i koč kur braucom. Plānuošona ir vajadzeiga, tok tymā pat laikā tei ir garlaiceiga. GORĀ es varu plānuot, tok tod koč kas nūteik, i plani ir juomaina. Kod mes varim koč kū dareit impulsivi, mes tū dorom. Ar saimi bīži braucom pa Latveju, Latgolu.

Laikapstuokli tevi ītekmej?

Nazkod, nui, maņ absoluti patyka saulains laiks. Rudiņs, zīma maņ ruodejuos tai na vysai, tok niu kotrā godalaikā asu atroduse skaistū. Laikam vacums voi pīredze, kod suocu izbaudeit vysus laikapstuokļus. Leits ir šmuks, snīgs ir šmuks, pat nateirs snīgs. Šaļtim, prūtams, nasagryb izmierkt leitā. Maņ cīši pateik saulains laiks, taipat pateik ari nagaiss, agri reiti, bet dažreiz es navaru pasamūst. Pateik, kai saule lāc i rīt. Tok puori vysam maņ pateik pavasara sajiuta!

Ka tevi naītekmej laikapstuokli, tod ir kaids voi koč kas, kas tevi var ītekmēt?

Mani vyss ītekmej, saprūtams. Asu cīši jiuteiga iz vysu, maņ ir vaļā vysi nervu goli, i tei ir naatjemama muna sastuovdaļa. Nanūteireits golds voi vēļ vysaidi seikumi, tok es raugu tikt golā ar tom lītom, kas mani nagativi ītekmej, gryušuok ir ar cylvākim, bet ari tū var saprast i pījimt. Kod cylvāks daboj slyktys emocejis, ir cīši vīgli tuos nūdūt cytim, golvonais ir napīļaut itū. Šaļtim redzīs, parkū cylvāks pret mani tik nagūdeigai voi slyktai izatur, tod navajag sirdeitīs, bet dreižuok pažāluot jū i naaiznest juo suopi tuoļuok cytim. Ir tok pateikamai, ka iz īlys preteimā īt cylvāks i smaida, tod es ari grybu smaideit.

Tova atziņa voi īsacejums.

Maņ niu juopadūmoj. Kotram sova recepte. Nazkod saceju – ka nazynuosi, kū gribi, tod dabuosi tū, kas paliks puori, tok niu es pi tuo tik cīši napīsaturu, tys vaira nader.

Tu vysod zynuoji, kū gribi?

Nā.

Niu zyni?

Nu, apmāram zynu. Tok ar tū gribiešonu juobyut viereigim, lai šaļtī, kod saprūti, ka vysi lelī sapyni navar pīsapiļdeit, naīsastuoj pasauļa gols. Maņ golvonais nav lītys, bet emocejis. I svareigi vysu uztvert ar pateiceibu, vysā atrast laimi i vareibys. Cytaižuok maņ žāļ tūs cylvāku, kuri struodoj it kai lobūs dorbūs, tok jiutās absoluti nalaimeigi.