Roksta autore: Marta Puzāka, Reigys Stradiņa universitatis 2. kursa žurnalistikys studeņte

Kas veidoj informaceju interneta platformuos?

Beidzamajā desmitgadē cīši straujai mainuos medeju kūpaina. Vys aktualuoki palīk socialī medeji, tradicionalūs medeju patiereņš sasamazynoj i puorīt iz interneta platformom. Mes vysi asam īrauti informacejis straumē – skaitam, dolomēs ar jaunumim, reizem pat naaizadūmojūt, kas ir tuos informacejis autors.

Žurnalists i influencers – div vuordi, kū bīži var dzierdēt sabīdreibā. Dūmoju, ka niu sevkurs jau zyna, kas ir “influencers”. Myusdīneigs vuords, kas suokumā varātu ruodeitīs tik jūceigs i sarežgeits. Influencers ir cylvāks, kas roda personisku digitalū saturu. Influenceru darbeiba myusu dīnuos pīdzeivoj īvāruojamu uzplaukumu socialajā vidē, nareši aizstuojūt žurnalistu dorbu.

Pietejums: kas kūpeigs i kas atškireigs

Kai žurnalists, tai influencers struoduoj ar informaceju i veidoj publikacejis, tok, kas ir tuos īzeimis, kas vys tik atdola vīnu nu ūtra? Kab atbyldātu iz vaicuojumu, tyka uzrunuoti zynomi i profesionali obeju nūzaru puorstuovi Latgolā – Latgolys Regionaluos televizejis žurnaliste Ausma Sprukte i Instagram influencere Kristina Andža.

Pietejuma mierkis beja saleidzynuot žurnalista i influencera dorba specifiku, izsecynojūt kūpeiguos i atškireiguos īzeimis. Saleidzynuojums tyka veikts, īsadzilinojūt dorba sferā, pīnuokumūs, atpazeistameibā, auditorejuos i profesionalismā.

Pietejumā tyka secynuots, ka žurnalista i influencera dorba sferys ir cīši tyvys saisteibā ar uzdavumim: informacejis apstruode, publiciešona i izplateišona, kai ari dorbs ar auditorejom. Kai žurnalists, tai influencers struoduoj sabīdreibys informiešonys lobā. Žurnalista i influencera darbeiba teik vārsta puorsvorā iz satura radeišonu. Žurnalists roda saturu, īvārojūt profesionalūs principus – objektivitati i redzīņu daudzveideibu. Informaceja ir kvalitativa, faktūs puorbaudeita, skaidra i informativa. Sovpus influencera dūtuo informaceja ir subjektiva, satur personeigū viertiejumu i bolstuos pīredzē. Influencers var informēt par vysu, kū gryb. Juo interesis nav īrūbežuotys.

“Žurnalists radz, kas nūteik apleik – golvonuos aktualitatis, jiut cylvāku nūskaņuojumu. Mes asam sabīdreibys spīgeļs.”

Ausma Sprukte

“Ar kū es atsaškiru nu žurnalista? Es dolūs ar sovom jiutom, pīredzi, es nūsoku sova profila saturu i tū, kū es stuostu. Žurnalistam ir sovs uzdavums, kas juopylda. Ir nūteikumi i nūsacejumi, kurūs juoīsakļaun. Sovpus es doru vysu piec sovu izjiutu. Stuostu par tū, kas pateik voi uzrunoj, ari par tū, kas napateik  –  dūdu sovu atsauksmi. Muns uzdavums ir īdvasmuot, paleidzēt, radeit, i cīši gribīs byut nūdereigai cytim.”

Kristina Andža

Svareigi ir ari tys, ka žurnalists ir profeseja, kam vajadzeiga izgleiteiba voi vysmoz dorba pīredze kaidā medejā, tok influencera darbeiba skaitama vaira kai hobejs, kas tendāts iz pošizpausmi i peļņu. Tam nav vajadzeiga izgleiteiba. Žurnalista statusu dūd diploms voi omots kaidā nu medeju, bet influenceram itū statusu dūd juo auditoreja, kas sekoj leidza cylvāka kasdīnai i nūviertej satura kvalitati.

“Influencers – tys ir statuss, kū dūd sekuotuoji. Tu navari niu izdūmuot, ka byusi influencers. Tī ir tova satura interesenti, kuri nūsoka tū, ka tu esi palics par kvalitativa satura veiduotuoju. Influencers ir cylvāks, kurā īsaklausa cyti, kura redzīņam ir svors. Taids cylvāks, kam ir ar kū pasadaleit, kurs veidoj interesantu saturu. Runa nav tik par Instagram, runa ir vyspuor par dzeivis saturu, dzeivis kvalitati i uztveri. Es dūmoju, ka tī cylvāki ir na boguoti finansiali, tok taišni saturiski i dvieseliski boguoti.”

Kristina Andža

Žurnalista atbiļdeiba par informaceju ir daudz augstuoka, nakai influenceram. Tai kai tei ir defināta profeseja, ir juoīvāroj ari profesionalitatis principi: ētikys kodekss, nadreikst dezinformēt, juobyut vysmoz div infomacejis olūtim, obligati juonūdola fakti nu redzīņu. Influencers na tik stuosta par sovom interesem, bet ari izplota tū informaceju, par kū jam moksoj. Juo uzdavums ir pīvērst viereibu, radeit interesi i ari reklamēt.

Na tik profesionalisms i uzdavumi, bet ari kvalitate

Vys bīžuok tradicionalī medeji puorīt iz interneta platformom, kab napagaisynuotu auditoreju, jo leluokuo daļa auditorejis ir interneta lītuotuoji. Svareigs faktors, kas nūškir obejis jūmys, ir taišni kvalitate. Na tik formata (foto, video voi skanis), bet ari tekstualuo satura – īsadzilinuošona temā, faktu precizitate, gramatika, nūpītna i literara volūda.

“Vysi struodoj iz socialajim teiklim, ari mums (televizejai) ir sovys socialūs teiklu lopys. Televizejis gadīnī kai prīškrūceiba ir kvalitativa biļde, jo influenceri puorsvorā fiļmej ar telefonim. Ka jī jau ir īmontuojuši popularitati, tod, prūtams, var atsaļaut kamerys i lobus fotoaparatus. Televizejis kameruos tys ir vizuali baudams materials. Ar acim var saprast, ka tī koč kaida taisneiba jau ir, jo es tū vysu labi radzu. Itūšaļt daudzi runoj par dezinformaceju, medejprateibu. Es ceru, ka ar tū vysu cylvāki vysleidza nūviertēs žurnalistus, ka jī pietej, meklej i tei informaceja ir daudz apkūpuotuoka, dziļuoka. Ir svareigi atguodynuot, ka informaceja ir juoškiroj i tai juobyut kvalitativai.”

Ausma Sprukte

“Skaitu, ka tys nav vīnkuoršs dorbs. Tai tik ruodīs: pajiemi kameru, parunuoji, atsyuteja tev duovonu, izveiduoji saturu. Cylvāki pat nadūmoj, ka tev atsyuta duovonu, tod tev vajag izdūmuot reklamys scenareju, vajag safiļmēt, samontēt, sataiseit fotoseseju, atrast fotografu, izdūmuot tekstu. Kod tu palīc populars, ir cīši juopīdūmoj pi tuo, kū i kai tu soki.”

Kristina Andža

Voi pastuov konkurence?

Obejom jūmom ir tīseibys eksistēt. Leluokuo atškireiba, kas nūškir žurnālistu nu influencera ir mierkauditoreja i saturs. Influenceri vaira ir dūmuoti izklaidei i atpyutai, kai ari veidoj saturu par konkretom nišys temom, par pīmāru, styls, humors, saime, auto i tt. Saturam ir vīgluoka volūda i styls, personisks i gotovs redzīņs, kas naprosa analizi. Kai ari influencera darbeibu navar skaiteit par pamatdorbu. Žurnalistu dorbu nav īspiejams aizstuot ar telefona saturu. Zinis i vysdažuoduokuo spektra informaceja ir vajadzeiga kotru dīnu. Žurnalistika mudynoj dūmuot pošim i informej, kab kotrys nu myusu zynuotu, kas nūteik pasaulī. Influenceri itaidu informaceju napastuosteis. Deļtuo saturiskā ziņā influencerus i žurnalistus navar skaiteit par konkurentim.

“Muna auditoreja ir sīvītis. Es veidoju konstruktivu saturu, kas ir vārsts taišni iz bārna audzynuošonu, īsacejumim personeigajā pošizaugsmē, biznesā i sīvītis prasmi apvīnuot dorbu ar saimi, kasdīnu. Instagram –  tys ir kanals, kur tu paruodi sovu pamata dorbu. Es skaitu, ka ir juobyut koč kaidam stabilam pamatam. Cylvākam ir juobyut planam B, ka kaidu dīnu vairs nabyus Instagram, jo, kai ruoda asūšuo situaceja vaļstī, mes nikuo navarim planavuot i nikas nav atkareigs nu myusu.”

Kristina Andža

“Kūpumā tī ir div dažaidi veidi, kai komunicēt ar sabīdreibu. Influenceri ir vaira tendāti iz jaunīšim, skaistumu i kruošņumu, viereibys pīsaisti. Mes vaira runojam par nūtikšonom, cylvākim, pasuokumim.”

Ausma Sprukte

Kas gaidoms iz prīšku?

Žurnalists i influencers cīši mejīsadorboj sovā vydā. Raugūt byut sūpluok lelajim tehnologeju i medeju atteisteibys tempim, žurnalisti ir spīsti maineit sovu dīnyskuorteibu. Jim ir juospiej dreizā tempā radeit maksimali daudz satura. Jaunī medeji līk byut elasteigim i atteisteit prasmis radeit ari multimedialu saturu.

“Mes kai žurnalisti asam suokuši vaira ruodeit sevi kamerys prīškā. Iz tū ir pamudynuojuši influenceri. Mes vaira naasam statiski i nastuovom iz vītys, mums ar vajag koč kai pīvērst viereibu.”

Ausma Sprukte

Medeju tendence niu ir eiss saturs, kas iz reizis pasoka vai paruoda byutiskū, jo myusu dīnu cylvākam vysu laiku ir koč kur juoskrīn, nav laika skaiteit garus tekstus. Popularuo platforma TikTok ir pateiceiga vide na tik influencerim, bet ari auditorejai, jo ir vareiba veiduot video saturu pošim, kū ari daudzi izmontoj. Leidz ar tū jaunuo paaudze suoc vaira interesētīs par digitaluo satura veiduošonu – kai nūteik video filmiešona, apstruodis process. Itūšaļt na tik influenceri i žurnalisti mejīsadorboj, bet sūpluok jim saturu vys vaira suoc veiduot ari poša auditoreja.