Roksta autore: Beāte Poikāne portalam lakuga.lv

28. majā nūtyka Bazneicu nakts, kurā kūpumā pīsadaleja ap 170 dīvnomu nu vysys Latvejis. Tys ir sakraluos kulturys pasuokums, kurs nūteik jau nu 2014. goda. Ari Latgolys regiona bazneicys aktivi īsasaisteja akcejā, tai ka pīduovuojuma kluosts beja vysā plots. Muns ceļš aizvede iz Sarkanim, kur atsarūn Jaunovys Marejis bezvaineiguos ījimšonys Rūmys katuoļu bazneica. Īmūt pa ceļu, kas vede iz bazneicys kaļneņu, viereibu pīsaisteja vītys sakūpteiba i eipašuo aura. Īīmūt pa vuortenim, skatīņs sastūp vacū plebaneju i tai kluot asūšū klieti i augļu duorzu. Tys radeja zynomu omuleibys sajiutu, tai it kai atsarostu kaidā breivdobys muzejā. Vierzūtīs tuoļuok, gostus sveicynuoja bazneicys zvonu skanis. Pošā pakolna golā, myura vaļņu i kūku īskauts, atsarūn 1860. godā caltais nalelais dīvnoms, nu kuruo pasaver gleznains skots iz apleicīni. Nu seneju laiku Sarkani beja zynomi kai nūzeimeiga svātceļuojumu vīta, it eipaši Vosorys svātku laikā, pasasokūt eipašajai Breinumdareituojis Dīvmuotis gleznai bazneicys centralajā oltorā.[1]

Vysys dīnys garumā, nu desmitu reitā leidz pat pusnaktei, bazneicā nūtyka vysaiduokys aktivitatis. Spylgtuok atmiņā īsaspīde gareiguos muzykys koncerts. Dzīduotuojs Edvīns Latkovskis izpiļdeja Baha, Hendeļa, Kačinī i Loida dzīsmis, Marija Adijāne Latkovska spielēja varganis. Eipaši aizkustynojūšs ruodejuos dzīsmis “Ave Maria” izpiļdejums. Dzīsmis plyudums skaisti atsabolsuoja bazneicys telpā, kas vīnlaikus lyka izjust vīglys treisys par kaulim i dvieselis pīpiļdejumu. Lai ari taida veida muzyku kasdīnā nasaklausu, tys nalīdze izbaudeit koncertu i dabuot pateikamu veļdziejumu. Turpynojūt par dzīduojumim, juopīmiņ ari tradicionaluos katuoļu dzīsmis. Piec stuosteituo pīmiņu, ka dīvnomam nav sova kora, bet tys nalīdz dzīduotgrybātuojim svātdīnē sasapuļceit bazneicā un kūpeigi vīnotīs gareigajā dzīduojumā. Ari itei reize nabeja izjāmums, tyka izzynuotys Sarkaņu bazneicā dzīduotuos dzīsmis i dažys nu tūs kūpeigai izdzīduotys. Tys radeja sasaisti storp saguojušajim i lyka izjust kūpeibys sajiutu. Juoatzeimoj ari gareiguo sasaiste ar viesturiskū. Pasuokumā izskanēja treis prīšklasejumi par Sarkaņu viesturi, bazneicys styurakminim i karūgim. Lekcejā par bazneicys styurakminim tyka snāgts īskots zeimeiguokūs prīsteru darbeibā, kuri nazkod kolpuojuši Sarkaņu bazneicā.

Lai ari īprīšk tyka dzierdāts par Bazneicu nakts nūtikšonom, tik itūgod pyrmū reizi apmeklieju itaida tipa pasuokumu. Šaļtim ir vārts apmeklēt kū naparostuoku, kab paraudzeitu kū jaunu i dabuotu cytaiduoku prīškstotu par it kai zynamom lītom. Tys beja pasuokums, kurā veiksmeigi tyka apvīnuots sakralais ar viesturiskū na tik pasuokuma nūrisis kontekstā, bet ari pīviļceigajā bazneicys apleicīnē. Koč i tamā dīnā ar laikapstuoklim eipaši natykom lutynuoti, iz vokoru vys tik izspeidēja saule, kas daškeira omuleiguoku nūskaņu. Nasaverūt iz tū, pasuokumā puļcejuos pulka ļaužu – kai vītejūs, tai atbraucieju.

[1] Rūta Kaminska, Anita Bistere. Sakrālais arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes pilsētā un rajonā. Rīga 2011.