Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pasasokūt bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” vadeituojis Ivetys Seimanovys iniciativai, ir radeita jauna, nūzeimeiga tautystārpu kolekceja, kura niu ari apsaverama ceļuojūšā izstuodē. Vēļ Latgolys kongresa laikā apsarunuojam ar Ivetu i izavaicuojam par ituos – tautystārpūs apvylktūs leļu – kolekcejis “Lobs ar lobu sasatyka” tapšonu.

Pyrmuo lele

Iveta stuosta, ka pyrmuo lele ar tautystārpu rodusēs 2018. godā, kod rekonstruāts juos dzymtuos pusis – Vydsmuižys – tārps, par kurū nivīns tūlaik nikuo nazynuojs i bejs daudzi vaicuojumu, kas tys taids. Deļtuo lele – Vydsmuižys Annuža – saguoja kai veids tārpa populariziešonai, i nu tuo laika Ivetys lelis stuosta pasauļam par tautystārpim, dzeivoj muzejūs, školuos, puorsacālušs iz Australeju, Ukrainu, Angleju i tykušs ari par Vaļsts prezidenta saimis lūcekli.

Nu idejis pensejis godim da kongresa delegatu kolekcejai

Ituo gods Latgolys kongresā pīsadaleja ari 37 “delegatis” – lelis dažaidu Latgolys vītu tautystārpūs. Iveta atkluoj, ka itei ideja roduos nu Nikodema Rancāna Izcileibys bolvys školuotuojim laikā tuo breiža izgleiteibys i zynuotnis ministris Ilgys Šuplinskys īrūsynuojuma, ka byutu labi sataiseit Nikodema Rancāna tāluojuma  (“Ceļuojums pa Latgolu”, paraksteits ar pseidonimu Kristops Brems – red.) Madaļu varūnis itaidā formatā. “Juo gruomotā vysys damys ir Madalis. Koč ari nikuo taida da ituo nabeju darejuse, beju gotova paraudzeit. Bet atškireiba, struodojūt pi cylvāka tārpu voi mozu leļu, vys tik ir lela. Tok dīvamžāļ ir tai, ka senejuok vysu tārpu i apgierba mūdi pyrmais iznese veirīts – ari Rancāna gruomotā plotuokī pīroksti līcynuoja vaira par Jezupa, na Madaļu. Tai saguoja itaids puoreits, kū paruodeit Latgolys kongresā, bet reizē ari saprotom, ka vīnim pošim jim byus skumeigi, vajag kluotyn kaidu izstuodi, kas ļaudim varātu patik i reizē paruodeitu latgaliskuos vierteibys,” stuosta izstuodis veiduotuoja. Tyka izdūmuots, ka izstuodē byus raudzeits salikt kūpā kai ba nasalīkamū – cylvāka auguma tautystārpu rekonstrukcejis i kluotyn mozuos lelis. Īsuokumā leļu Ivetai asūt bejs moz, nu pārnejuo gods septembrī jei sajāmuse duovynuojumā ryupneicys “Straume” ražuotuos lelis.

“Lelis beja tik šmukys, ka prasejuos juos īviļkt tautystārpūs! Tod vēļ nūsasmieju, ka varbyut koč kod pensejā tū i padareišu. Nu, kab Jezups ar Madaļu kongresā naizavārtu vīntuli, saguoja cīši īrūbežuotā laika strēčē kongresam sapucēt ari ituos “kongresmenis”,” aizrauteigai soka Iveta. Gryuts asūt bejs ari lāmums, kurūs Latgolys vītu tautystārpus jimt i paruodeit, deļtuo nu dažu vītu ir saguojs sapūst pa vairuokom lelem, tuos ir vītys, iz kurom bejušys vairuokys etnografiskuos ekspedicejis.

Unikalys tautystārpu rekonstrukcejis

Iveta pastreipoj, ka bīdreiba “Latgolys Etnografiskuo viestnīceiba” vysod ir bejuse par eistynom lītom, aiz tuo ari Madaļai gribiejīs dalikt kuo eista. Tamā eistuokais ir tys, ka Madaļai ir austi Rēzeknis apriņča Sylajuoņu bruņči, kas radeiti taišni piec Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja Pīminekļu vaļdis aprokstu. “Madalis leluo pīvīnuotuo vierteiba ir juos bruņči, kurūs varēs šyut ari doncuotuojim i dzīduotuojim, kab gūdynuotu sovu dzymtū vītu,” prīcojās Iveta. Izstuodis “Lobs ar lobu sasatyka” kolekcejā ir 37 tautumeitys i tuos golvonuo vierteiba septeni cylvāka auguma tautystārpi, nu kurūs četri ir piļneigys rekonsrekcejis – jauns i vierteigs davums etnografejis laukā.

“Mes struoduojam pi tuo, kab itei nabyutu viņ taida ekspresizstuode vīnai nūtikšonai. Svareigi beja, kab tys ir jauns produkts, kū var paruodeit ari puornūvodim, ar kū var dyžuotīs ari uorpus Latvejis,” stuosta Iveta. Tai i ir saguojs – izstuode pabejuse jau Rēzeknē i Preiļūs, niu apsaverama Daugovpilī, dreiži byus Kuorsovā, tod ceļuos iz puornūvodim, a piečuok i iz Leitovu, Igauneju i tuoļuokom vaļstim.

Izstuodis veiduotuoja prīcojās, ka itei kolekceja raisejuse ari jaunys idejis: “Tikū ļauds īraudzeja pyrmuos leļu fotografejis, sadarbeibai pīsasaceja ari jauni fotografi. Niu dorbu ailē ir fotoprojekts, kurā pīsadaleis kai mozuo lele, tai taišni taidā pošā tārpā i cylvāks.”

Jezups i Madaļa piec Latgolys kongresa palykusi “dzeivuot” Latgolys viestnīceibā GORS, bet niu poša izstuode “Lobs ar lobu sasatyka” vēļ da 5. juņa apsaverama Daugovpiļs Vīneibys noma “Tradīciju mājā”. Piečuok tū varēs redzēt Kuorsovys kulturviesturis centrā “Līču mājas”, kur 18. junī 14.00 byus ari sasatikšona ar izstuodis veiduotuoju Ivetu Seimanovu, kurā varēs izzynuot vaira kai par “mozajom kongresmenem”, tai i par tautystārpa volkuošonys kulturu.

Galerejā izstuode “Lobs ar lobu sasatyka” Latgolys kongresa laikā Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, foto Edeite Husare/lakuga.lv