Recenzejis autors: muzykys žurnalists Kaspars Zaviļeiskis

Tī, kuri jau suoce beitīs, ka “Tautumeitas” niu paliks par latvīšu Bejonsi kopeju, var atvīgluotai uzelpuot leidz ar pyrmajom jaunuo albuma “Skrejceļš” taktim – folklorys saknis nikur nav pagaisušys. Tymā pošā laikā iz reizis jiutama ari vierzeiba vēļ myusdīneiguoka skaniejuma vierzīnī.

Tū “Tautumeitām” vys vēļ leidz nūturēt producents Reinis Sējāns. I parkū ta nā, ka sadarbeiba izaruodeja pat cīši veiksmeiga jau grupys debeja albumā. Nav nūslāpums, ka “Tautumeitas” gona cīši sasadraudziejušys ari ar myusu poproka karalim grupu “Prāta Vētra”, pīsadolūt ari jūs jaunuokajā multimedeju albumā “Gads bez kalendāra”. Mārgys nav nikaidys vakariejuos i logiski palyugušys pretpakolpuojumu – “Skrejceļā” pīsadola i Renārs Kaupers, i Kaspars Ruoga, i Ingars Viļums, i pat “Prāta Vētras” zvīdru producents Povels Olsons.

Ar tū sešu mārgu balleitis gostu saroksts vēļ nasabeidz, jo albumā dzierdam ari nu jau vairuokgadejūs muzykalūs draugu Stanislava Judina i Mārtiņa Milevska danasumu, pīsaistūt ari Elvi Lintiņu, Alekseju Bahiru i Edgaru Zilbertu. Gondreiž voi rūnās vaicuojums, kas tod tys vaira par mārgu albumu? Ar puorlīceibu var saceit, ka vys vēļ ir gon.

Asnate Rancāne kūpā ar muosu Aurēliju, Lauru Martu Līcīti, Ilonu Dzērvi, uorpus muzykys aizjimteibys dieļ na tik bīži koncertūs radzamū Lauru Vārpiņu i Laumu Bērzu grupā aizstuojušū “Radio Trio” dalineicu Gabriēlu Zvaigznīti vys vēļ pīruoda, ka “Tautumeitās” golvonais ir damys, kuru vokalais spāks, rodūšais šarms i, nui, ari naslāptuo seksualitate ir pamats jau izstruoduotajam i atteisteibu turpynūšajam jūs myusdīneiguo etno stylam.

“Skrejceļā” natryukst na myuslaiku energejis, na etniskys smeļdzis, kas ari ir pamatrūbeži namiteigajai īskriejīņa jūslai, pa kuru lidoj “Tautumeitas”. Drūsmis jom natryukst, i nav ari švuorbu, ka vysaiž jiutamais klauseituoju atbolsts tū vēļ tik uzkurynoj. Taipat damys vys vēļ nasamynstynoj ar lelū lizeiku smeļtīs drūsmi myusu naizsmeļamajā folklorys okā, aplīcynojūt tū ar tautysdzīšmu tekstu izmontuošonu sovā daiļradē.

Skaidrys, ka hits ite ir “Muoseņa”, kurā tod ari pīsadola jau pīsauktais Renārs Kaupers. Myusdīneiga r’n’b stilistikā īturātuo dzīsme īšyupoj i ari savaldzynoj kai melodiski, tai tekstuali. Īt pruotā, ka ite gona labi īsaderātu ari latgalīšu repa kometa Ūga. Taipat jau puors godu zynoma līgi leigonuo “Panama”, singla statusā pabejs ari skaniski pīsuotynuotais kaladnīku daņcs ar muoneigū nosaukumu “Guli guli”, kai ari funky-disko-sasadraudzej-ar-īru-deju liekšonys gobols “Mežā”.

Jaunuo albuma singlus radejis stacejuos asam dzierdiejuši jau gona daudz, tok “Skrejceļā” atrūnamys ari vaira naparostuokys dzīsmis. Spylgts pīmārs ir “Ritual”, kas ir muzykali pīsuotynuots i “Tautumeitām” natipisks skaņdorbs, īzeimejūt pasagrīzšonu ari izteiktuok instrumentalu myusu dīnu etnogrupu darbeibys vierzīnī. Pasasokūt izteiktajai ritmikai, Stasa Judina īvalkūšajam kontrabasa motivam i Edgara Zilberta repetitivajom akordeona skaņom, šaļtim pruotā īt pat ukraiņu grupa “DakhaBrakha”.

Izteikti atškireigs ir ari veļtejums Zīmeļlatgolys teiciejai Marijai Golubovai “Rise Up!”, izmontojūt kai folklorys arhiva īrokstu semplus, tai atraktivu instrumentaceju, kas kūpā īpuļsej līgā funk muzykys manīrē. Prūtams, navar atseviški naizceļt ari izjustū i trauslū veļtejumu Ukrainys tautai “Rūžiņu duorziņā” ar otkon jau breineigom Stasa Judina kontrabasa īspielem i ambienti reverbātu atmosferu. Interesanti, ka sovys efekteiguos i attīceigai ari efektivuos partejis Stass īraksteja nakluotīnē, jo albuma radeišonys laikā dzeivuoja Spānejā. Varbyut mums vysim bīžuok juoizbrauc uzjimt rodūšajā dvēselē īdvasmojūšū dīnvydu sauli?

Tok albuma izskaņa vaira nasaruoda tik spūdra, bet drupeit ar tai sauktajim “fileriem” aba “pīpiļdeituojim” ilguok pavylkta. “Suņi rēja” pītryukst etniskuos energejis, viersrūku jemūt pavīglam myusu dīnu popproduciejumam, kū napagluob ari melodiskuos vejūļu īspielis. Dīvamžāļ tamā pošā skalinē īsalīk ari albuma titulskaņdorbs, kas dreižuok izaklausa piec da gola naizstruoduota instrumentaluo īstarpynuojuma bez sova jāga.

Tok gona ritualais “Dziedat, meitas!” jau otkon ir kolorits “Tautumeitu” gruoviejs lobuokajuos debeja albuma spridzekļa “Raganu nakts” Leigū svineibu uzkurynuotuoja tradicejuos. Ari vēļ albuma vydā atrūnamuo zīmys saulgrīžu himna “Spodrē manu augumiņu” pīskaitoma izadavušūs etniskūs svātku hitu plejadei, kū “Tautumeitas” laika grīžūs byus papyldynuojušys jau gona pamateigai.

“Skrejceļš” ir cīši spieceigs albums na tik vītejā myusu dīnu tautys muzykā, bet vysā popularuos muzykys vidē kūpumā. “Tautumeitas” byuteibā ir radejušys pošys sovu stylu, kam nūteikti byus sekuotuoji, ka na iz reizis, tod tuoļuok iz prīšku. Drūsme i puorlīceiba īdrūsynoj cytus.