Roksta autore: Sofija Teicane

Natuoli nu Ludzys, apmāram pīcpadsmit kilometru iz Stolerovys pusi, ir taida vīta Nīkani. Tymsā egļu mežā, tuoli nu lelūs ceļu. Sātys kai jau vīnsātys – nav piļneigi kluotyn cyta cytai, tok, ka kuo vāg, leidz sābram var dreiži nūskrīt. Ceļus ar vīglajom mašynom izbraukt navar, var braukt ar zyrgu voi traktori. Nīkanūs piec kara dzeivuoja munys babys – maņ beja div babys – eistuo baba (muotis muote) i juos muosa, kurai sovu bārnu nabeja.

Muna eistuo baba skaitejuos skūluota, jei beja vītejā Justynovys školā pabeiguse vysys sešys klasis (vuiceibys nūtyka latgalīšu volūdā) – prota labi raksteit, riekinovuot, muoceja ari uzastuot.

Ir 20. godu symta ostoņdasmytī godi. Es siežu vacuos lauku sātys ustobys augšā – tuoļuokajā koktā, tī kur salyktys vacuos školys gruomotys i būrtneicys. Pa mozū ustobys augšys lūdzeni īspeid saulis stori. Asmu tykuse cytā pasaulī – losu muotis školys gruomotys, tuos ir nu cyta laika. Maņ pateik laseit, asmu sovā pasaulī – sovā saulainajā kakteņā. Babys soka: “Tu, unuceit, vuicīs, lai nav juobrīn dubli kai mums pa dzerauni!” Maņ ir vīgla golva, es labi vuicūs, i mani interesej školys lītys, partū i siežļu pi vacūs gruomotu.

Babys vysus duorza i klāva dorbus apdora pošys. Kod uora dorbi padareiti, tod oda voi šyun, babys muosai pasadūd tamburiešona. Nu boltūs dīgu tik skaistys sedzenis, kū likt iz golda, izīt. I vēļ babys muok skaisti vyšavuot – ar zylim dīgim i ar kruosainim. Ustobys augšā koktā pi gruomotu ir lelys lopys ar zeimiejumim – ar kristenim sazeimuotys pučis i uzroksti. Kod es prosu, deļkam tī zeimiejumi, maņ atbiļd – tys deļ vyšavuošonys, kai paraugi.

Iz būrtneicu raksteits: “Līdumnieku 7–gadīgās skolas skolnieces pieraksti”. Saprūtams, vysi roksti latvīšu literarajā volūdā. Lai ari Nīkanūs nivīns taidā volūdā narunoj, vysi runoj latgaliski. Školā vuiceibys nūteik latvīšu volūdā, lai ari bārni sovā storpā runoj latgaliski. Tymā laikā tys nikaidus vaicuojumus naizraisa. Vīneigi baba soka, ka jei školā vuiciejusēs latgalīšu volūdā, tok tys jau bejs dyžan seņ – treisdasmytajūs godūs. Ostoņdasmytajūs godūs vysi zyna, ka latgalīšu volūda – tei taida babu volūda, kū var dzierdēt viņ sātā, bazneicā i kaidā folklorys pasuokumā. Redz, pat muote jau školā vuicejusēs latvīšu volūdā.

Muote soka, ka juobrauc laseit dzērvinis iz tū pusi, kur bejuse juos škola – Leidumnīku škola. Kod es vaicuoju, kur tys ir, atbiļde skaņ – kaidi septeni kilometri, tok nazyn, voi tī var pībraukt, voi byus ceļš. Škola likvidāta, vyss pamasts.

Leidumnīku škola calta 1937. godā. Izvālāta vīta meža vydā, lai kūkmateriali nav tuoli juovad, i izcalta skaista kūka āka. Vīta izvālāta pa vydam, lai nu vysu pušu bārni varātu tikt. Tok vāluok izaruodeja, ka lobuoka byutu bejuse vīta pi leluoka ceļa voi kaida leluoka cīmata. Kod suocēs mašynu braukšonys, iz taidu nūmaļu vītu, kur nav loba ceļa, nivīns nagribēja braukt.

Škola izveiduota, apvīnojūt div cytys školys – Justinovys sešgadeigū, kur vuicejuos muna baba, i Tribuku četrgadeigū, bet vīta izvālāta pavysam cytur – it kai pa vydu storp vacajom školom. Leidumnīku školu slēdze 1975. godā.

Laika periodā nu 1938. goda, kod školu atkluoja, leidz 1975. godam, kod tū slādz, beja pagojuši napylni četrdesmit godi. Tok situaceja beja tik cīši puorsamejuse. 1938. godā tyka izcalta škola ar dūmu, ka bārnim nabyus juostaigoj tuoli celi leidz školai, vysi apleicīnis daudzī bārni varēs vuiceitīs jaunajā skaistajā ākā – telpys paradzātys 170 bārnim. Školys atkluošonā pīsadaleja izgleiteibys ministrs, tautškolu direktors, Ludzys apriņča prīšknīks, Pyldys pogosta vacuokais. Simbolisks izaruodeja fakts, ka 1938. godā Leidumnīku školā pyrmajā klasē suoce īt Valentīna Šidlovska – jai beja lamts byut par pādejū školys direktori i 1975. godā ar osorom acīs aizslēgt školys durovys iz myužeigim laikim. Pādejūs godūs školā vuicejuos viņ 1.-3. klase, i školānu beja mozok nakai školuotuoju.

Škola beja calta nu kūka, bet ar lelym lūgim, plašom klašu telpom, vingrošanys zali, školuotuoju ustobu i arī dzeivūkleišim školuotojim. Sūpluok školai beja skaista plaša teritoreja, sporta laukumi, sastuodeitys uobeļneicys, ūgu kryumi, atseviškā ākā beja darbneica, kur nūtyka dorbvuiceiba.

Školys skaistais izskots fotografejuos i jiusmeigī Leidumnīku školys školānu stuosti pamudynuoja mani pasainteresēt vaira par školys arhitektu. Te roduos ari izskaidruojums, parkū vysim škola tai patyka. Arhitekts izaruod sova omota meistars. Leidumnīku školys arhitekts Pāvels Pavlovs ir projektējs daudzys zynomys ākys. Jis nūdzeivuojs garu myužu, dzims 1882. godā Pīterburgys guberņā, bet mirs 1977. godā Amerikā. Vuicejīs Pīterburgā Imperatora Muokslys akademejā, pabeidzs akademejis Augstuokuos muokslys školys Arhitekturys nūdalis pylnu kursu, 1913. godā sajiems diplomu. Dabuojs muokslinīka-arhitekta kvalifikaceju, kas deve tīseibys gataveit civilūs āku i bazneicu projektus, ījimt vysus omotus ceļtnīceibys dorbūs i byut par pasniedzieju attīceigajuos vuiceibu īstuodēs.

Piec revolucejis Krīvejā P. Pavlovs devēs iz Fraņceju, bet piec tam – iz Latveju. Nu 1927. goda leidz 1936. godam jis beja Rēzeknis piļsātys arhitekts, veice dažaidu āku projektiešonu i puorbyuvi. Īvāruojamuokais projekts juo dorba dzeivē beja daleiba Reigys Centraluo tierga angaru projektiešonā, projekts juo i P. Dreimaņa vadeibā tyka realizāts 1924.–1930. godā. Miļzeigūs cepelinu angarus īprojektēt Reigys centrā i padareit par leluokū slāgtū tiergu Eiropā – tys byutu izaicynuojums sevkuram arhitektam. P. Pavlovs gūdam tyka ar dorbu golā. Paviļjoni bez lelu puortaisiešonu stuov vēļ šudiņ.

Piec ūtruo pasauļa kara P. Pavlovs puorsacēle iz dzeivi Amerikā, beja ASV Krīvu inžineru bīdreibys lūceklis. 20. godu symta sešdasmytūs godu beiguos Bostonā tyka izcalta bazneica piec juo projekta, jam tod beja jau 88 godi. Piec P. Pavlova projektu izcaltuos bazneicys stuov vēļ šudiņ, ari Rēzeknē Boltuo bazneica i Istalsnys bazneica. Dīvamžāļ Leidumnīku školys seņ jau vairs nav, āka vīnkuorši sabruka. Bet vys vēļ ir dzeivys atminis par itū vītu.

Ar školu ir saisteits ari kaids latgalīšu dzejnīks i muokslinīks. Par zeimiešonys i latvīšu volūdys školuotuoju struoduoja zynoms latgalīšu dzejnīks Daniels Grečs. Kai pīmiņ škoļneica, školuotuoja i pādejuo Leidumnīku školys direktore Valentīna Tereško (dzymuse Šidlovska), D. Grečs vysod zeimiejs skaistus plakatus. Ludzā ir izguojušys divejis juos dzejūļu gruomotys – “Nimfa” (1934) i “Pi suorta” (1934). Juo dzeja ir jiusmeiga. D. Grečs beja na tik dzejnīks, školuotuojs, bet ari gleznuotuojs. D. Greča dzejūli īkļauti Latgalīšu dzejis antologejā. Tuos ir juo rindys: “Stuov dzejnīks myužūs par breivi, Un cylvākim taisneibu teic.”

2022. goda 18. martā D. Grečam byus jubileja – 120 godu. Jis ir dzims Zviergzdinis pogosta Plaužu cīmā. Saprūtams, kai jau nu Zviergzdinis pusis guojs, Daniels ir uzturiejs kontaktus ar cytu īvāruojamu zviergzdinīti Fraņci Kempu. Jezups Rudovičs sovuos atmiņuos par Kempim roksta, ka F. Kemps īguojs pi D. Greča ustobā Zviergzdinis školā, kur bejs daudz D. Greča gleznuojumu i sacejs: “Mekleju školys puorzini i pa vaļejom durovom pasaveru vīnā ustobā. Pi sīnu i iz greidys lelys Pesteituoja biļdis. Nazynu, kū dareit, mestīs ceļūs voi tik puormest krystu.”

Zviergzdinis sešklaseiguo pamatškola, kas atsaroda bejušā muižys dzeivojamā ākā, laikā, kod tī struoduoja D. Grečs, beja vītejais izgleiteibys i kulturys centrs. D. Grečs beja aktivs latgaliskuos kulturys atbaļsteituojs. Jis pīsadalejs arī pyrmajā konferencē par nūvoda kulturys vaicuojumim, kas organizāta Nautrānu vydsškolā, kai tū pīmiņ Andris Vējāns. Otkon sakriteiba – Nautrānu škola projektāta tymā pošā laikā, kod Leidumnīku škola, i obejom školom ir vīns kūpeigs arhitekts – Pāvels Pavlovs.

Paguojušuo godu symta 50. godūs D. Grečs ir spīsts aizīt nu školuotuoja dorba, jis runuoja pret tuo laika propagandu, naspēja savaļdeit sovu muokslinīka sirdi.

Daniels Grečs nūdzeivuoja garu myužu, jis myra 1986. godā, ir paglobuots Reigā, Jauncīma kopūs. Iz juo kopa ir pastateita Bārtuļa Buļa veiduota pīminis pluoksne. Ka iz kopa ir B. Buļa veiduots pīmineklis, tod varam saprast, ka tys cylvāks ir bejs nūzeimeigs Latgolys kulturai. Poša B. Buļa atdusys vīta Vacpirgovys (Styglovys) kopūs vys ir nacyla ar nalelu pīminis akmini. Tok juo veiduotī pīminekli ļaun atguoduot i pīminēt aizguojušūs styprūs latgalīšus. Atminis par gaisušim laikim i vītom ļaun mums pošim byut stypruokim.

Itymā stuostā ir sapeits vyss kūpā – mozys meitinis sapyni ustobys augšā, lauku škola, pasauļa nūzeimis arhitekts, latgalīšu dzejnīks. Saraksteitais pīroda, ka nav nanūzeimeigu vītu, kotrai vītai var byut sovs breineigs stuosts. Vaicuojums ir – vai mes zynim sovus stuostus, voi varam ar lepnumu tūs pastuosteit cytim. Ka sovus stuostus stuosteisim, tod viesture i kultura napagaiss.