Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kab ilgtermeņā saglobuot latgalīšu volūdu, ir svareigys latgaliskys aktivitatis i volūdys padareišona par pošsaprūtamu, plotai daīmamu i interesantu vysom paaudzem. Vīna nu taidu aktivitašu ir ari tīšsaistis raidejums Facebook platformā “Latgalīšu kukne”. Sasatykom ar vīnu nu ituos aktivitatis dalineicu Jolantu Smani i apsarunuojam par latgaliskumu juos dzeivē.

Itūšaļt tu jau kaidu laiku dzeivoj laukūs. Pastuosti, kai tai saguoja.

Patīseibā maņ leluo piļsāta nikod nav saistejuse. Suokumā studieju, tod Reigā īsakuortuoju dorbā, vīns aiz ūtra pīdzyma leluokī dāli. Veikalā pierkt eisti nikuo nagribiejom, deļtam paraleli dzeivei Reigā dzeraunē audziejam tupeņus, vuoriejom zaptis i konserviejam ogūrčus, kurus voduojam iz Reigu. Kod bārni drusku pasaauga, mes labīkuortuojam dzeraunis sātu i vosorys pavadejom pa laukim. Piec tam tu vysu zīmu gaidi tū breidi, kod otkon atsasuoks braukuošona iz laukim. Tod parosti pīktdiņ samet vysu mašynā, aizbrauc iz laukim, dori dorbus, kuru deļ ir pateikams nūgurums, i svātdiņ otkon vysu dīnu losi montys, kab braukt atpakaļ iz Reigu.
Bārnim tyvuojuos skūlys laiks, Reigā kotru izvoduot iz vīnu i ūtru golu gryuši, praseit auklis – duorgi. Turkluot piec vosorys atvalinuojuma, kod atsagrīzem Reigā, bārni parosti praseja, deļkam Reigā vysi taidi dusmeigi. Pat jī saprūt, ka laukūs cylvāki ir laipnuoki, vaira komunicej, sveicynojās.

Dažus godus atpakaļ atsagrīžu ar saimi nu Reigys iz Latgolu. Dzeivojam Rēzeknis nūvoda Viļānu apvīneibys Dekšuoru pogostā i turpynuoju tymā pošā dorbā struoduot nu sātys attuolynuotai. Tai saguoja, ka vīnā īstuodē 15 godus nūstruoduoju.

Myusu saimē aug četri bārni. Ka tys kaidu mīrynoj, varu pasaceit, ka piec divim vaira nav atškireibys, viņ drusku leluoku zupys kotlu i vaira gultu sātā. Nervi tī poši.

Deļkuo tevi vaira suoce interesēt latgaliskys aktivitatis?

Asu dzymuse latgalīte. Agrā bierneibā saimē runuoja latvyski. Par latgalīšu volūdu i tuos izdzeivuošonys vaicuojumu it kai beju dzierdiejuse, tok nikod tai eisti nabeju par tū aizadūmuojuse. Ar latgaliskū suokumā tai eipaši naaizaruovu, beja div mozi bārni i nikam cytam naatlyka laika. Niu, kod kliva aktuals Varakļuonu pīdereibys vaicuojums i latgaliskuos identitatis saglobuošona, tod tei vierteibu saglobuošona pasacēle augšuok. Tu saprūti – ka tu tū nadareisi, kas tod dareis? Asam pīroduši pi vysa gotovuo i golvonais – skali čeikstēt ap i par vysu.

Vīna spylgta atmiņa, kū atsaceru nu bierneibys – koč kod mani atstuoja pi dzeda, lai jis mane pīsaver, tod dzedam daudz vaicuoju, kai latgaliski ir itys i tys, beiguos naatsaceru tū breidi, kod nu tim vaicuojumim jau vysu varieju saprast i poša runuot latgaliski.

Ar sovim bārnim runoju latvyski, tys ir īsaguojs nu Reigys laikim, tū ir gryuši puorlauzt, i ka vēļ kaids par tū kacynoj, tod vyspuor nasagryb nimoz suoktīs, partū ka nu molys vysim vīgli sprīst, a tu jau taipat nūdrūsynoj latgaliskū vidi.

Voi itymā vaicuojumā – par volūdu sovā saimē – esi sasaskuoruse ar pretreakceju?

Asu. Cylvāki cytreiz puormat, ka ar bārnim narunoju latgaliski. Tok, pa munam, bārns dzierd, ka tu ar cytim runoj latgaliski, ka sābri runoj latgaliski. Redz cytus vacuokus, kas ar sovim bārnim breivai runoj latgaliski. Munam dālam Emīlam beja loba bārnuduorza audzynuotuoja Astrīda Vucyna, kurys deļ muns bārnuduorznīks perfekti runuoja latgaliski. Ka bārni gryb zynuot koč kū, jī paprosa, tys nūzeimej, ka jim tei volūda interesej.

Kod piec Rēzeknis gimnazejis guoju studēt iz Reigu, es kautriejūs, ka maņ ir latgaliskais akcents, raudzeju runuot teiri. Tok piec tam es saprotu, ka cīši daudzi tū tāloj. Niu nasaprūtu, deļkam koč kas juotāloj, kaids tu esi, taids esi. Vysmoz, runojūt pa telefonu, iz reizis zyna, ka tu nu Latgolys i var suokt runuot latgaliski.

Itys redzīņs ir tys pats, kas ar “ō” i “uo”. Tok, lai koč kas pasamaineitu, ir juopasamaina paaudzei. Ļauds pliešās sovā storpā i laikam nasaprūt, ka var raksteit obejūs veidūs. Es radzu, ka jaunī cylvāki pat uzskota, ka runuot latgaliski ir “stileigi”, rauga ari raksteit.

Golvonais ir nakritizēt, tei kritika vysu nūgalynoj jau saknē. Jaunīši runoj, uzastuoj pasuokumūs, pat losa dzejūli latvyski i tīpat iz vītys puorlīk latgaliski. Deļtam ir juoļaun dorbuotīs, izateikt i mieginuot.

Tu soki, ka jaunīši ir īinteresāti latgaliskuos aktivitatēs, tok taidu jaunīši ir vysā moz. Kai, pa tovam, varātu īinteresēt tūs puorejūs?

Ir svareigi interesanti pasuokumi jaunīšim, nūmetnis, konkursi, ekskursejis. Ari pošim nikuo natāluot i napuorsamest iz latvīšu volūdu pi pyrmuos īspiejis. Gona bīži pasuokumus īsuok latgaliski, tod vīns parunoj latviski i pasuokums ari turpynojās latvīšu volūdā. Kod poši varēsim nūturēt tū lineju, tod varēsim tū pošu praseit nu cytu i nu jaunīšu.

Kai tev redzīs, parkū tik gryuši īt ar vīnuotys pareizraksteibys īvīsšonu?

Te runojūt par izlūksnem – aizbrauc iz Preilim, tī tai runoj, aizbrauc iz Baļtinovu, tī vyspuor var klauseitīs i nu prīka geibt, kai jī runoj, tik meilai izaklausa. Īspiejams, cylvāki beistās nu vīnuotys raksteibys, partū, ka nazyna, ka var raksteit ari sovys izlūksnis vuordus, viņ juoīvāroj pareizraksteiba. Pīmāram, cylvāks parosti soka “buļba”, tok dūmoj, ka niu byus juoroksta vysim vuords “tupeņs”. Taipat cylvāki nasaprūt, ka var raksteit ar “ō” voi “uo”, i tys nav nikaids konflikts, golvonais saglobuot tū vīnaidū lītuojumu vysā tekstā.

Ka tu palyktu dzeivuot Reigā, voi varātu saglobuot latgaliskumu?

Reigā latgaliskumu saglobuot byutu gryušuok. Cylvāks saplyust ar vidi i cylvākim, ar kurim kūpā dzeivoj. Juopīzeimej, ka beidzamā laikā dorbā Reigā nareši kolegi lyudze, kab tī, kas muok, sovā storpā runuotu latgaliski. Cytreiz līkās, ka puorejī sasadūd rūkuos ar latgalīšim i ceņšās par vysim myusu volūdu nūsorguot nu pazusšonys. Rauga īsavuiceit kaidu vuordu voi frazi. Ari cytreiz ar kolegim, kuri muok runuot latgaliski, pa teleponu runuoju tikai latgaliski, nu suokuma jau laužās, a tod pats suok runuot latgaliski i vaira nasakautrej. Latvejis Radejā raidejumā “Krustpunktā” ir Breivais mikrofons, kur var zvaneit klauseituoji i izsaceit redzīni voi uzdūt vaicuojumus par vysaidom temom. Tod beja gadīņs, kū najaušai gadejuos dzierdēt, ka taņte zvona: “Nu, cik jūs varat laist tos latgaliskos raidījumus, nevaru klausīties, slēdzu radio ārā!” Tūreiz laikam Kārlis Kazāks jai īsaceja suokt klauseitīs i ar laiku izadūs ari saprast, tys tok ir interesanti, i deļtam radeja nav juoslādz uorā. Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys i tū ir juocīnej.

Tu sevi definej kai sociali aktivu cylvāku. Kū tys nūzeimej?

Asmu sociali aktivs cylvāks – nasiežu sātā i nakluseju. Mums Facebook ir sova Dekšuoru īdzeivuotuoju lopa, asmu īdzeivuotuoju konsultativuos padūmis vadeituoja. Raugom paviļkt cylvākus iz koč kaidom aktivitatem, pasuokumim, draudzētīs sovā storpā. Tagad piec kovida cylvākus ir vēļ gryušuok uzrunuot, vysi sātā nūsasiediejušs, nagryb cytus redzēt i dzierdēt. Niu daudzi īsasaita viņ tod, kod teik personeigi uzrunuoti. Myusim ir sabīdriski aktivi jaunīši, kuri poši sataisa koncertus, jī pat saucas “Dekšuoru dzīdūšī jaunīši”. Pīmāram, tagad Dekšuorēs uztaisejom jaunu puči dūbi ar zīmcītem. Pošvaļdeiba paleidzēja nūjimt valānu, kaids atvede malnzemi, dāmys nu sovom pūču dūbem pīroka vysaidys pučis, tai kūpā vysu padarejom. Iz Juoņa dīnu kūpeigim spākim izveiduojam svātku nūformiejumu.

Pa munam, cīši lobs pīmārs ir Lūznovys muiža. Latgolys kongresā muižys vadeituoja Iveta Balčūne prezentēja padareitū i stuosteja par modeli, kuru pīļaunu, ka vairums vītejūs politiķu i pošvaļdeibu darbinīku nazyna – „bottom-up”, kas ir iz sabīdreibu orientēta vītejuo atteisteiba. Tys kai pīmārs struodoj tai, ka suokumā cylvāki poši izdūmoj, kū jim vajag voi, kas jim tryukst i tod pošvaļdeiba īt paleigā. Saīt, ka tuos aktivitatis īt nu apakšys iz augšu, a mums ir īsaguojs, ka vīns prīkšnīks izdūmoj i pasoka i vysim tai ir juodora.

Cytreiz maņ ruodīs, ka sabīdreiba jiutās navālama i cylvāki, kuri varātu izateikt voi paleidzēt, lobuok izavielej klusēt. Tok tī, kas struodoj vysaiduos īstuodēs, bīži aizmierst, ka jī struodoj deļ cylvāku, kur kotrys cylvāks, klients ir vierteiba, pat tys, kurs pošam na cīši pateik.

Mums ir sovs cidoneju lauks. Rudinī nūlosam i puordūdam cidonejis, piec tam nu puori palykušuom ūgom izspīžom sulu, uztaisom syrupu. Prūtoms, syrupa vysod saīt vaira, nakai poši var nūlītuot, tod iz Zīmyssvātkim paduovynojom sābru seniorim. Pajemu leidza ari sovus bārnus, lai jī pasaver kai dzeivoj sābri. Vīnu reizi puika beja leidza, jam īsapatyka i jis pats pīsaduovuoja paleidzēt iudiņa atnest, taņtei oku īzīmuot. Ari pogosta puču dūbis stateišonā pīsadaleja obi vacuokī bārni.

Pastuosti drupeit vaira par “Latgalīšu kuknis” aktivitatem.

Cik zynu, pyrmsuokumūs beja taids pasuokums kai “Pasauļa latgalīšu saīts”, kurs dabeigi izabeidze, partū ka īsasaisteja cīši moz cylvāku. Tod vīnai nu ituo saīta dalineicom Ingrīdai Tāraudai īguoja pruotā, ka varātu izveiduot “Latgalīšu kukni”. Tymā laikā es jau nadaudz beju īpasazynuse ar Ingrīdu Tāraudi i Astrīdu Lesčinsku i juos mani uzaicynuoja pīsaslēgt tīšsaistē i pasadorbuot kūpā. Tūreiz pyrmajā “Latgalīšu kuknis” raidejumā Astrīda ar slovonū Aiju Īzaks gataveja gordus iedīņus. Piečuok maņ pošai pīduovuoja pamieginuot pīsadaleit kuknē kai gaškai. Beja gavieņa laiks i mes kūpā ar Juri Viļumu gatavuojam gavieņa iedīņus. Daudzim patyka raidejums, praseja vēļ. Niu kaidu reizi, kod Ingrīda voi Astrīda navar, ir gadejīs raidejumu vadeit arī vīnai.

Raidejums nūteik attuolynuoti, kotrys sovā sātā gatavoj. Ideju, kū eistynuot, ir daudz, tok navysod cylvāki var i gryb īsasaisteit. Cyti pat prosa naudu par pīsadaleišonu, bet taidim juonūruoda, ka mes pošys “Latgalīšu kuknē” dorbojamīs nu breiva pruota sovā breivā laikā i bez nikaidys samoksys par īguļdeitū laiku i dorbu. Tik viņ kai gordi iedīni, ar kū pabaruot sovu saimi. Laikam tai ir īsaguojs, ka cylvāks nikū nagryb dareit, ka nazyna, kas jam par tū byus.  A ite saīt cyta leimiņa īgivumi, kū na vysi saprūt. Cytreiz otkol godās, ka iz sitīņa saīt atrast eistū cylvāku, ir klikškis i raidejums momentā nūteik.

Tys, kas maņ pateik – pyrmom kuortom itymā pandemejis laikā, naizīmūt nu sātys, beja juosasapucej i juosakuortoj ustoba i beja īspieja pavadeit laiku ar cytim cylvākim. Tev ir jautri, esi pakomunicejs i uzpiļdejs sovu batereju i vari otkon struoduot.

Vairumā gadīņu mums ir senejuos receptis, kurys taisa myusu gosti. Ar tom cylvākim paruodom, ka var uotri sataseit ēst i nav juobrauc iz kopejneicu voi juopierk gotovs veikalā. Pateik, ka cylvāki var atsaukt atmiņā, kai bierneibā babys taidus iedīņus jim taiseja i reizē arī tū, kai babys runuoja, kaidūs vuordūs sauce iedīņus i produktus. Saīt, ka daleji atjaunojom tū senejū latgaliskū saikni.

Tān ari pošys sātā raugom taiseit senejūs iedīņus voi apraksteit lauku dzeivis kasdīnys aktivitatis i publicēt “Latgalīšu kuknis” lopā. Receptu i izdareibu aprokstus līkom latgaliski. Tī myusim paleidz labi zynomuo latgalīte Maruta Latkovska. Ka cylvāks redz iedīni voi izdareibu, kū ir redziejs asūt mozs bārns i gryb pats pagatavuot vai izdareit – gribi voi nagribi juolosa latgaliski!

“Latgalīšu kuknis” Facebook lopā var nūsavērt vysu raidejuma īrokstus, tūs meklej ITE.