Platformā Hugo.lv daīmams latgalīšu volūdys pareizraksteibys puorbaudis reiks
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Volūdu tehnologeju platformā Hugo.lv ir daīmams papyldu reiks, ar kura paleidzeibu var puorbaudeit latgalīšu volūdys pareizraksteibu. Ka, kasdīnā rokstūt, ir naskaidreiba par kaida vuorda pareizu pīraksteišonu, itys reiks ir veids, kurā raudzeit atrast atbiļdis iz sovim vaicuojumim.
Volūdu tehnologeju platformā Hugo.lv sataiseitais latgalīšu pareizraksteibys reiks ir daļa nu lela projekta “Mašīntulkošana”. Projekts eistynuots nu 2017. da 2019. goda ar Eiropys Regionaluos atteisteibys fonda atbolstu, tū eistynuoja Latvejis Republikys Kulturys ministreja i tuos paspuornē asūšais Kulturys informacejis sistemu centrs.
Projektam “Mašīntulkošana” beja divejis kuortys – pyrmajā kuortā tyka eistynuota Latvejis vaļsts puorvaļdis volūdys tehnologeju platforma Hugo.lv, kas breivi daīmama kotram Latvejis dzeivuotuojam. Tei nūdrūsynoj automatizātu tulkuošonu, runys atpazeišonu i runys sintezi, kai ari vysaidus reikus daudzvolūdu atbolstam e-pakolpuojumūs.
Ūtramā kuortā projekta mierkis beja sataiseit jaunu i myusdīneigu publiskuos puorvaļdis sazinis kanalu, izstruodojūt virtualū asistentu kūplītuošonys pakolpuojumu. Ūtramā kuortā vydā ir ari latgalīšu pareizraksteibys reika izveide. Ar pareizraksteibys reiku var īpasazeit ite: https://va.hugo.lv/proofinglv.
Kai stuosta Kulturys informacejis sistemu centra direktora vītinīks Jānis Ziediņš, 2018. godā ideja par taida reika izveidi roduos tuo laika kulturys ministrei Dacei Melbārdei, kurys iniciativys deļ ituo reika izstruode tyka īkļauta ūtruos kuortys projekta dasacejumā.
Pareizraksteibys reikā īkļaunamū latgalīšu volūdys vuordu kruojums veiduots Latvejis Universitatis Volūdys instituta volūdneicys profesoris Annys Vulānis vadeibā pietejumu programys projektā “Latviešu valoda” (2018.–2021. g.). Vuordu kruojums taiseits nu Pītera Stroda vuordineicys, kai ari nu cytu latgalīšu rokstu volūdys olūtu. Vysupyrma tyka definātys vuordu lūceišonys paradigmys. Tod kotram izvālātajam vuordam pamatformā dalikta lūceišonys paradigmys klase. Kūpumā kai darbeibys vuordim, tai lītvuordim definātys 29 paradigmys, eipašeibys vuordim i vītnīkvuordim – 15 paradigmys, sovpus skaitļa vuordim – 12 paradigmys.
Kūpumā pareizraksteibys reika leksikonā vydā ir 13 139 vuordu pamatformu, tok lūcejumu formu ir daudz vaira. Vuordu pareizraksteiba baļsteita iz Vaļsts volūdys centra 2007. godā apstyprynuotūs latgalīšu raksteibys nūsacejumu. Detalizātuoku aprokstu par pareizraksteibys reiku angļu volūdā var skaiteit Daigys Deksnis i Annys Vulānis publikacejā “Towards the Development of Language Analysis Tools for the Written Latgalian Language” ITE.
Kab lītuotu pareizraksteibys reiku, tuo teksta lūdzeņā juoroksta vuords, kura pareizraksteibu gribīs puorbaudeit. Ka vuords nabyus pīraksteits pareizi, reiks pīduovuos variantu voi vairuokus vuorda pareizai pīraksteišonai. Ka vuords par reizi byus raksteits pareizi, reiks pīduovuos apsavērt vuorda lūceišonys paradigmu. Vīneigi juojem vārā, ka byus gadīni, kab dabuotu pareizi vuorda raksteišonys formu, vuordu var daīt raksteit vairuokys reizis dažaiduos formuos. Par pīmāru, portals lakuga.lv eksperimentēja ar vuorda “raksteit” (latvīšu lit. vol. – rakstīt) formu, kura izruna izlūksnēs var atsaškiert. Reiks atpazeist i atbylstūši latgalīšu rokstu volūdai pīduovoj pareizu vuorda formu “raksteit”, ka teik pīraksteits “rakstiet”, nu formys “rakstēt” variantā pareizū formu vys tik nadabuot, koč i reiks pīduovoj vairuokus vuordu variantus, nu kurūs izalaseit. Nasaverūt iz itūs napiļneibu, reiks ir praktiskys papyldynuojums latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibai, jo eipaši vierteiga ir taišni vuordu lūceišonys paradigmu daļa.
Vaicojūt ituo projekta tehniskuo izstruoduotuoja uzjāmuma TILDE puorstuovam Raivim Skadiņam, voi itam projektam varātu byut turpynuojums, par pīmāru, ar vareibu tulkuot latgaliski vasalus teikumus, jis paskaidroj: “Beja diskusejis, ka itū projektu varātu turpynuot, tok mašyntulkuošonys reika sataiseišonai vajadzeigi leli volūdys resursi, pat miļjonim teikumu vysuos attīceigajuos volūduos, kas latgalīšu volūdā itūšaļt nav daīmams.”
Latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys reiks 2021. godā jau tyka izmontuots apmāram 10 tyukstūšys reižu.