Rokstu sagataveja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Kopusvātki ir regulara i pošsaprūtama vosorys nūtikšona kotrā kopsātā, itei tradiceja ir nūsastyprynuojuse i izaveiduojuse laika gaitā i dažaidu viesturis nūtykumu, vidis, dzeivūs i myrušūs attīceibu ītekmē. Kopsvātku tradiceja Latvejā suoce veiduotīs 19. g. s. pyrmajā pusē, tei ir kolpuojuse kai pretesteibys prakse, komunikacejis i informacejis apmainis platforma, izmontuota kai ideologiskuos audzynuošonys platforma, mazynuojuse okupacejis nūdareitū nacionaluo puoridarejuma sajiutu i veiduojuse paaudžu solidaritati. Kopusvātki, daleiba tymūs, zynuošonys i emocionala attīksme pret tim ir latvīša identitatis daļa, ni velti kopu kūpšonys tradiceja ir īkļauta Latvejis kulturys kanonā. Zynuošonys par kopussvātku reikuošonu teik nūdūtys paaudžu paaudzēs, itei tradiceja kotrā vītā atsaškir i laika gaitā transformejās. Voi juobyut bažom, ka tradiceja varātu pagaist? Portals lakuga.lv vaicoj par kopusvātku tradicejom sovim skaiteituojim i pravestim Latgolā i Kanadā.

Nav tik religiska, bet ari laiceiga nūzeime

Prav. emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs par kopusvātkim Toronto stuosta: “Gondreiž kotrai Kanadys latvīšu draudzei ir godskuortejī kopusvātki. Toronto draudžu kopusvātki suocēs ap 1950. godu i ir bejuši kūpeigi vysom trejom latvīšu luteraņu draudzem. Tī nūteik York kopsātā Toronto zīmeļu prīškpiļsātā, kur apglobuots daudz latvīšu. Nu 1990. goda vadeit dīvakolpuojumus tyka aicynuoti ari puorstuovi nu latvīšu baptistu i katuoļu draudžu, partū kopusvātkūs ir na tik luterani, bet ari daudz katuoļu i baptistu. Kopusvātku organiziešona ir rotacejis kuorteibā storp latvīšu luteraņu draudzem – Sv. Juoņa, Sv. Andreja, Toronto Austrumu.

Kod suoču kolpuot Sv. Juoņa draudzē, riekinuojūs ar aptyvai 1000+ dalinīkim kopusvātku dīvakolpuojumā. Skaitu gryuši pasaceit, bet tū riekinojam nu drukuotūs i izdaleitūs dīvakolpuojuma materialu. Nu 2015. goda dīvakolpuojuma materiali teik drukuoti i angliski, i latvyski.

Kopusvātki parosti nūteik ūtrajā septembra svātdīnē, kod visi atsagrīzuši nu sovu vasarneicu, ceļuojumu. Ap itū laiku suocās ari sabīdreibys rūseiba – latvīšu papyldškolys, kori, tautys dejis i cyts kas. Itys kopusvātkim dūd divejaidu nūskaņu, ir sāruotuoji, kas pīmiņ aizguojiejus, svietej pīminekļus, ir taidi, kas piec vosorys puortraukuma atīt sasatikt ar draugim, i tei ir prīceiga nūtikšona.

Dīnu voi divejis pyrma kopusvātku latvīši sakūp sovu pīdereigūs kopus, sasateik ar cytim, izarunoj. Kopusvātki suocās 11.00, dīvakolpuojums ilgst apmāram vīnu stuņdi, cylvāki kopūs suoc puļcētīs jau 9.00. Pyrma voi piec dīvakolpuojuma nūteik kopu pīminekļu īsvieteišona. Piec dīvakolpuojuma svareigs svātku elements ir pušdīnis Latvīšu centrā, tok citi reikoj privatys pasiediešonys pi seve sātā. Nu 2000. goda York kopsātys administraceja par breivu reikoj ari mīlastu lelajā pījimšonys centrā.

Jau vairuokus godus ar skaņu sistemom, podestim, teltim, iudini, zīdim, vacū ļaužu puorvoduošonu latvīšu sabīdreibu atbolsta Rosar-Morrison bieru noms. Jī vysod ir bejuši izpaleidzeigi i guojuši preteimā latvīšu kopusvātku reikuošonā, jī radeja cīši lobys attīceibys ar latvīšu sabīdreibu, jo tys jim ir ari lobs bizness.

Kanadīšim nav leidzeigu kopusvātku, bet ir dīnys, kuruos pīmiņ krytušūs karaveirus, pīmāram, 11. novembris. Kīnīšu sabīdreibai Toronto ir leidzeigi nūtykumi myusu kopusvātkim.

Latvīšu sabīdreibys demografeja mainuos, bet ir oplomai dūmuot, ka divkulturu saime vīgli atsvīss kopusvātku nūzeimi i tradiceju. Ir ari īvārojams skaits jaunimigrantu nu Latvejis. Toronto apleicīnē latvīšu sabīdreiba ir stypra i aktiva, es naparadzu kopusvātku pagaisšonu iz prīšku. Tim nav tik religiska nūzeime, tim ir ari laiceiga nūzeime.”

Kopusvātku tradicejis kotrā vītā atsaškir, i tei ir boguoteiba

Pravests Aivars Kursītis par kopu tradicejom Latgolā soka: “Cylvāki piec Covid-19 daudz kū ir puordūmuojuši i izviertiejuši, ir cylvāki, kas ir izsluopuši piec gareigūs tradiceju, ir ari taidi, kurim vīgļuok, drūsuok i ārtuok palikt divanā, jo gareigūs pasuokumus var pasaklauseit ari radejā voi pasavērt televizorā. Beidzamūs godu i nūtykumu laikā cylvāki ari suokuši vaicuot: “Voi proceseja byus, voi gaļdeni juotaisa?” Ak jau cylvākim tys ir svareigi. Itūgod vysūs munys draudzis kopusvātkūs nūtiks proceseja.

Kopusvātku tradicejis kotrā vītā atsaškir. Ir dažaidys lyugšonys, dzīduošonā atsaškir meldeni, temps. Pīrūbežā, mozajuos kūpīnuos, ir saglobuoti vacu vacī dzīduojumi, kuru varbyut ari cytuos vītuos nav. Ir atškireibys, i tei ir boguoteiba.

Dzīduotuoju vaicuojums ir cīši aktuals, jo daudzys dzīduotuojis jau aizguojušys myužeibā voi nav vaira tik spieceigys. Agruok nabeja juoskrīn pa nūvodu i juomeklej kaida dzīduotuoja vītā, kod vīna nūmyra, a niu ir problemys, nav zynuotuoju. Varbyut jaunajim bolsim reizem ir gryuts sasadzīduot ar vacajim bolsim. Tok vyss globojās gribiešonā jaunajim sasadorbuot ar vacajim i ūtraiž. Cytys kautrejās: “Aj, es tok vēļ naasu tik vaca, kab dzīduotu.” Dažim taidi uzskoti, a cytūs pogostūs otkon nav problemu, ir taidys dzīduotuojis, kurys sauc dzīduot pa vysu nūvodu. Ari dzīduošona prosa sovu uperi, vaicuojums, voi myusu dīnuos cylvāki ir gotovi uzupurēt gareigajom lītom, jo puoruok daudz laika i spāka pajam laiceiguos lītys. Tei nav bezcereiba, tei ir realitate, bet cereibys ir, jo cylvāki vēļ nav izmyruši, pīrūbēžā, prūtams, ir švakuok.

Kopusvātkūs daudz kas ir atkareigs nu vadeituoja i dzierdameibys. Ka dzierdameiba ir švaka, tod dalinīki suoc vest sovu bazaru. Ka dzierdameiba loba, tod nasagryb traucēt citim i pošim gribīs klauseitīs dīvakolpuojumu. Vysod byus taidi, kuri gribēs lyugtīs i taidi, kuri pasarunuot, tok ir juonūviertej cytu dorbs. Ka teik organizātys lyugšonys, tod divejis stuņdis var pasaklauseit, a parunuot i pasvinēt varēs piec tam – sātā. Lyugšona ir svareiga, tys nikas, ka lyudzās tik pīcys babenis i prīsters, bet atīmūt i jemūt daleibu dīvakolpuojumā ir juobyut cīnam, jo juosaprūt, ka lyudzās par kotra tyvinīkim. Kūpumā par uzvedeibu dīvakolpuojuma laikā navaru žāluotīs i puormest, cylvāks ir cylvāks.

Sveceišu vokori deļ katuoļu bazneicys nav seneja tradiceja. Padūmu laikā tūs organizēja laiceiguo vara i tī beja tai kai nakristeigī kopusvātki. Lai tī taidi nabyutu, mes īmam iz sveceišu vokorim, skaitom lyugšonys, dzīdam gareiguos dzīsmis, dažys nu tūs ir aizjimtys nu kopusvātku rituala. Ari sveceišu vokorūs kotrai draudzei repertuars ir sovaiduoks. Muna nūstuoja par sveceišu vokorim ir taida – golvonais, lai tī nav poguoniski i pesimistiski svātki, lai tī byutu kristeigais elements, lai tei ir lyugšona par myužeigū dzeivi i augšamceļšonūs. Partū es raugu naatsaceit daleibu sveceišu vokorūs, ka viņ maņ tys fiziski ir īspiejams. Kopusvātki nu sveceišu vokora atsaškir ar tū, ka kopusvātkūs ir Svātuo Mise, proceseja, saļmu dzīduošona. Itī svātki ir svareigi koč voi tik deļtuo, ka rudinī pīdereigī sakūp kopus, nūvuoc zorus, lopys. Par kopu kulturu varātu daudz runuot. Ir ari tai, ka šmukus puškus salīk iz kopusvātkim, a vāluok nūbrauc iz kopu i verīs, ka pyvekli stuov, ir juopadūmoj, voi tys vyspuor ir vajadzeigs. Sveceišu vokors ir teiri motivacejai – sakūpt kopus rudinī.”

Kopusvātku tradiceja turpynojās voi pagaist?

Portals lakuga.lv 2022. goda junī sovu socialūs teiklu platformuos Instagram, Twitter i Facebook veice aptauju, kab nūskaidruotu skaiteituoju attīksmi pret kopusvātkim. Tyka aizdūti četri vaicuojumi. Iz vaicuojumu “Cik bīži tu apmeklej kopusvātkus?” nu 87 respondentu 19 cylvāki kopusvātkus apmeklej bīžuok nakai reizi godā, 28 respondenti iz kopusvātkim īt reizi godā, 22 respondenti kopusvātkus apmeklej reizi puora godūs, cikom 18 kopusvātkus naapmeklej. Nu 65 respondentu iz vaicuojumu “Kod tu sakūp kopus?” 35 atbiļdēja, ka regulari, 22 atbiļdēja, ka pyrma svātku, cikom ostoni respondenti kopus nakūp. Nu 66 respondentu iz vaicuojumu “Kū tev nūzeimej kopusvātku tradiceja?” 26 respondenti atbiļdēja, ka jim kopusvātki ir myrušūs pīmiņa, 18 respondentim kopusvātki ir rodu saīšona, 21 respondents tūs uztver kai tradiceju, kas vīnkuorši juopīkūp, vīnam respondentam kopusvātki nūzeimej kai rodu saīšonu, tai myrušūs pīmini. Iz atvārtū vaicuojumu “Voi i kai 20 godu laikā, pa tevim, ir mainejusīs kopusvātku tradiceja?” sajēmem itaidys atbiļdis:

• “Agruok rodi draudzeiguok sasatika i piec tam beja rodu pasiediešona, niu jaunuo paaudze koč kur skrīn, steidzās, bet kūpejuos rodu pasiediešonys kai agrokajūs laikūs vaira nav. Tradiceja jau piec fakta ir sasaglobuojuse ar apļa guojīni ap kopim. Agruok muoceituojs bez mikrofona runuoja, tagad ar.”
• “Ir mainejusīs, pīsadola dzīduotuoju ansamblis.”
• “Mozuok cylvāku i jautreibys.”
• “Nav mainejusīs.”
• “Īt mozumā.”
• “Palīk mozuok rodu, kuri var atbraukt iz kopusvātkim.”
• “Kopusvātku tradiceja turpynojās – sakūpam kopus, pīmynam myrušūs, īturam Misi, beiguos rodu saīšona.”
• “Myusu kopūs vaira nav staceju, vyss nūteik pi centraluo krysta.”
• “Tradiceja suok pagaist. Vys mozuok cylvāku apmeklej i pīsadola kopu dzeivē.”

Piec veiktuos aptaujis i muoceituoju redzīņu var secynuot, ka kopusvātku tradiceja tyvuokajā laikā napagaiss. Tradiceja mainuos i kotrā kopsātā ir dažaida, tū ītekmej konfesionaluos atškireibys i nūvodu viestureiguo pīdereiba. Kopusvātki napalīk mozuok nūzeimeigi pīdereigajim, tok apmekliejums saryuk, jo cylvāki vaira laika veļtej laiceigajom lītom. Vairums respondentu kopusvātku tradiceju uztver kai myrušūs pīmiņu, par laimi voi nalaimi, nivīns tū nauztver kai balleiti, koč ari vairuokus godus pyrma dzierdāts ari par kopusvātku zaļumballem. Kab kopusvātki napīdzeivuotu krīzi, kas dažvīt Latvejā jau nūteik, pošim pīdereigajim vajag styprynuot apziņu par sovom dzymtys saknem i veļteit laiku sovim rodim itamā saulē i tamā saulē. Kopusvātki ir tī svātki, kurūs sasavīnoj gareiguos i laiceiguos tradicejis.