Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Ar Rakstnīceibys i muzykys muzeja (RMM) kulturys pasuokumu organizatori Katrīnu Kūkuoju sasateiku juos veiduotajā izstuodē par Reigys Struodnīku teatri, kas niu apsaverama Muzeju kruotuvē Pulka īlā. Jau daudzus godus nūteik RMM rekonstrukceja, tam nav sovys ekspozicejis, tok muzejs atrūn vysaiduokus rysynuojumus, kab komunicātu ar sabīdreibu. Katrīna īprīšk ir plašuok intervāta kā legendaruo Latgolys kulturys darbinīka Ontona Kūkuoja mozmeita, tok myusu sarunu suocu ar vuordim, ka grybātūs vaira parunuot par jū pošu i juos redzīni par muzejim myusu dīnu sabīdreibā. Gols golā Katrīna ir na tik muzeju nūzarē labi zynoma specialiste, bet ari Latvejis Muzeju bīdreibys vaļdis lūcekle. Tok taipat pa reizei īsarunojam ari par Ontonu. Na par tū, ka Katrīnai byutu juodzeivoj sova vactāva ānā. Nā, taišni ūtraiž – juo ītekme daudzuos lītuos i lāmumūs šaļtim ir pat naapzynuota, tok jiutama.

Kai tu tyki muzeju nūzarē?

Gribi voi nagribi, taipat juoatsasauc iz vactāvu. Kod beju moza, saceju, ka nikod nabyušu kai jis, īšu pavysam cytu ceļu, grybu byut patstuoveiga, dareit kū sovu. Tok agruok voi vāluok es tyku muzejā. Tys ir tys pats, kū dareja muns vactāvs. Jis ilgus godus struoduoja muzejā, īkuortuoja izstuodis. Vyspuor dorbs muzejā maņ beja taida dzeivis najaušeiba. Es studieju folkloristiku i regulari pīsadaleju ekspedicejuos. Taišni ekspedicejā Latgolā, Preiļūs, mani uzrunuoja vīna kolege, kura jau struoduoja Imanta Zīdūņa muzejā. Jei taisejuos īt bārna kūpšonys atvalinuojumā i vaicuoja, voi es nagrybātu juos vītā struoduot. Dūma beja, ka es kai folkloriste ar interviešonys pīredzi, varātu paintervēt Zīdūņa laikabīdrus. Tok, teikūt muzejā, ir skaidrs, ka ar vīnu viņ prasmi natiksi golā, juodora daudz vaira, i tu esi kai cylvāks-orkestris. Zīdūņa muzejs tūlaik beja vīns nu progresivuokūs muzeju, kas nadareja tai, kai dora vysi muzeji. Tys beja cīši interesants laiks. Zīdūņs ir cīši lels dižgors, i tev kai muzejnīkam ir īspieja īleist juo personeibys nūslāpumainuokajuos vītuos i gaituos, zynuot tū, kū cyti nazyna. Tod saprotu, ka ar Zīdūni nikas nasabeidz, ir daudz cytu rakstnīku. Kur tod vēļ cytur aizīt, ka na iz Rakstnīceibys muzeju.

Kod suoki studēt folkloristiku, tev jau beja kaids plans, kū dareit iz prīšku?

Suokumā nā. Kai jau saceju, es gribieju koč kū cytaiduoku nakai vactāvs dareja. Tai nu pīsasaceju iz vysvysaidom svešvolūdu filologejom. Nivīnā nu tūs budžetā natyku. Beju pīsasacejuse ari baltu filologūs, tī taišni tymā godā uzjēme ari folkloristus. Izdūmuoju, ka paraudzeišu. Tai es paraudzeju bakalauru, magistru, īsuoču ari doktoranturu. Pagaidom tys gon vaira taidā sapyna formā.

Asmu dzierdiejuse, ka esi studiejuse voi vēļ studej ari kū cytu?

Nui, niu studeju Muokslys akademejā, otkon kai vactāvs. (Smejās.) Studeju kuratoreju, kas ir jauna programa. Tī vaira vuicūs par izstuožu kūriešonu, projektu vadeišonu. Ar tū vēļ vaira var nūstyprynuot tū zynuošonu bazi, kas jau ir kulturys montuojumā, muokslā.

Maņ ruodīs interesanti, ka tu bakalaura dorbu taipat raksteji par sova vactāva dzeju. Bīži viņ jaunim cylvākim vys tik gribīs drupeit “bēgt” nu sova zynomuo uzvuorda, tū nūviertej tik ar godim. I tu vēļ studieji folkloristiku, na, pīmāram, literaturzynuotni. Deļkuo taida temys izviele?

Tys tai vīnkuorši sakryta. Es suoču laseit vactāva dzejūļus i saprotu, ka tī ir cīši daudz folklorys ītekmis, reizem pat kai pamats pajimts tautysdzīšmu pantmārs. Ir gon formalys sakriteibys, gon tāli nu tautysdzīšmu. Koč kaidā ziņā jū varātu saukt par taidu latgalīšu Ausekli. Tok es saleidzynuoju na tik ar pīraksteitū, bet ari vītejū folkloru. Rudukūs, kur dzeivuoja vactāvs, jī sovu ceļu sauc par īlu. Tei ir vītejuo kūpīnys apsazynuošona – jī vysi dzeivoj īlā. Tī ir treis sātys, kotrā ir sovi nūstuosti, sābru byušona, kas īt jau nu paaudzis iz paaudzi. Sābru Jezupu vysi sauce par Eņgeli, juo bārnus sauc par eņgelānim. Tys vyss īguoja ari vactāva dzejā…

Ruodīs, ka vyspuor mums vys vēļ pyrmuo asociaceja ar folkloru ir tautysdzīsmis, bet tys jau īkļaun ari daudzys cytys lītys, kū varbyut pat naapsazynojam. Tūs pošus vītejūs nūstuostus…

Pagrīzīņa punkts tam, kū mes vyspuor varim skaiteit par folkloru i tai pieteit, nūtyka 60. godūs Amerikā. Tī pījēme, ka tauta ir sevkura cylvāku kūpa, kurai ir vīna kūpeiga pazeime. Pīmāram, jī suoce pieteit profesionaluos grupys, kai policistu folkloru itt. Tyka secynuots, ka ari itom grupom ir cīši leidzeiga stuosteišonys kultura, kai mes parosti pījamom par tautom, ka tū vysu var skaiteit par folkloru. Ka esi kaidu laiceņu pasavuicejs folkloristiku, tev ruodīs, ka vyss ir folklora. Ari kotram cylvākam ir sova folklora, jam ir sovs repertuars, kū jis stuosta vēļ i vēļ. Kod raksteju magistra dorbu par latgalīšu trymdu, vēļ paspieju nūintervēt Paulīni Zalāni. Jai beja atminis problemys, partū vīnu i tū pošu stuostu jei maņ pastuosteja div reizis ar atškireigom variacejom, poša nazynūt. Tī varēja cīši labi redzēt, kas ir stuosta pamatskelets i golvonī nūtykumi, kas vysod palīk, i mozuos detalis, kas pasamaina. I tys folklorai ir cīši rakstureigi. Partū maņ ari folklora ruodīs cīši interesanta pieteišonys tema, kas nav tik paguotnei pīdareiga. Jei īt iz riņdžu, ir vysur i vysu laiku.

Par kū beja tovs magistra dorbs?

Par latgalīšim, kuri trymdā suoce vuokt folkloru. Tys varbyut ir mozuok zynoms, bet maņ tei tema aizačēre, partū ka vactāva bibliotekā beja bibliografisks ratums – gruomateņa “Latgaļu folklora”. Folklorys vuokšona nūtyka ap Vladislava Luoča izdevnīceibu. Jī raksteja ari uzsaukumus presē, puorsvorā ar itū temu nūsadorbuoja Leonards Latkovskis kai filologs. Jī apsazynuoja, ka pyrma tuo Latvejā ir savuokts cīši moz Latgolys folklorys, ka tys, kas ir “Latvju Dainās” ir tik nīceiga daļa, ka Latgolā tymā laikā ir brīsmeiga situaceja ar okupaceju i volūdys aizlīgumu. Jī raudzeja nu nullis savuokt folklorys kruojumu. Jī vuoce vysus žanrus, tok tys, kū varēja nūfiksēt i izdūt gruomotā, beja anekdoti, jūki, vysaidi nūstuosti i parunys – eisī folklorys žanri. Tī ari beja dzeivuotspiejeiguokī tymā laikā. Jī beja gatavuojuši ari tautysdzīšmu kruojumu, bet tū manuskriptu vēļ ir juovaicoj, kur tys palics. Pīters Luocs maņ nazkod saceja, ka pi juo naasūt, tok nikur cytur jau tys ari navarātu byut.

Parkū tev pateik struoduot muzejā?

Maņ ruodīs, ka muzejs ir tei vīta, kur sasateik div bezgaleibys. Reši kur vēļ tai ir. Ka esi jaunūs tehnologeju uzjāmums, tu verīs iz tū, kas byus iz prīšku. Muzejam ir vysa īspiejamuo paguotne, kū tu vari vuokt, kruot i saglobuot. Cytur vyss mainuos, atsateista, bet muzeja funkceja ir saglobuot prīškmatu taidu, kaids tys ir. Tok reizē muzejam ari juosaver iz prīšku – kai ar tū, kas mums ir, varim veiduot sabīdreibu, dybynuot tuos kontaktu ar kulturu. Taidys ir tuos div bezgaleibys, iz kurūs ir juosatīc, i tys galeigi nav vīnkuorši, bet partū ari interesanti.

Tu dorbojīs ari Latvejis Muzeju bīdreibys vaļdē. Kaids ir tovs redzīņs par tū, kaidam juobyut myusdīneigam muzejam?

Latvejis Muzeju bīdreiba daudz dūmoj par ilgtspiejeigu atteisteibu. Tei, prūtams, niu ir hita līta – ka īraksteisi tū kaidā projektā, tū apstyprynuos. Bet, voi mes eistyn zynom, kas tei ir i, ka tū īvīst nav nimoz tik vīnkuoršai? Muzeju bīdreiba rauga muzejim par tū stuosteit, i muzeji ari vaira puorīt nu vīnkuoršys stuosteišonys par paguotni iz dūmuošonu par ilgtspieju. Itamā ziņā muzejs var byut cīši nūzeimeigs spālātuojs – veiduot sabīdreibu lobuoku. Niu vaira teik runuots, ka muzejim byutu juopīsavierš veseleibys vaicuojumim – gareigajai veseleibai, lobsajiutai. Latvejā vys vaira pasaruoda pīmāri, kur tai ari teik dareits. Piec kovida pauzis pyrmī atsataiseja taišni muzeji, i jī uzjēme kursu, kab ītu vēļ tyvuok sabīdreibai. Runuot ari par muzeju temom, tok koč kai pavysam cytaiž veiduot sovu komunikaceju. Na vīnkuorši ruodeit i stuosteit, bet aktivi īsasaisteit sabīdreibys dzeivē. Maņ ruodīs, ka tys ir ceļš, kas muzejim dreiži byus juoīt. Ari kod suocēs kars Ukrainā, muzeji beja vīni nu pyrmūs, kas izsaceja sovu attīksmi. Nu muzeju tū ari sagaideja. Pīmāram, pyrmajuos kara nedeļuos Latgolys muzejim puormete, ka jī klusej. Nu muzeju niu sagaida, ka jī īs ar sovu socialpolitisku attīksmi. Muzejs vaira nav tik montuojuma globuotuojs i stuosteituojs par tū. Voi vysi muzeji Latvejā ir gotovi byut par redzīņu liderim?

Itūgod mes projektā “Rītdienas muzejs” raudzeisim cytu nūzaru aspektus savīnuot ar muzejim – muzejnīkim byus meistarklasis jau par pīmynātū gareigū veseleibu, sarunys par socialpolitiskū jūmu. Varbyut Reigys muzeji itamā ziņā jau vaira dora, lai ari dūmoju, ka dora ari cyti, tik varbyut poši tū naapsazynoj. Na vysod tys ir nūsaukts vuordūs, pīmāram, Ludzys muzejā regulari nūteik amaterteatru saīšonys. Tī saīt ari vītejī, i tys jau ir taids sabīdreibys centrs.

Rakstnīceibys i muzykys muzejam, kuram niu nav sovu ekspozicejis telpu, tik izstuožu zale i pasuokumu telpa ite, Pulka īlā, ir dūma veiduot tū kai sova veida vītejuos kūpīnys centru. Muzeju kruotuve te apleik ir leluokais kulturys objekts. Kai jums veicās ar itū mierki? I voi, pīmāram, mozī pošvaļdeibu, pogostu muzeji, pa tevim, apsazynoj, ka jī ir voi varātu byut vītejuos kūpīnys centri?

Dūmoju, ka tys nūteikti byus ceļš, iz kuru mes īsim. Agruok voi vāluok mes da tuo tiksim! Niu ir tys apsazynuošonys process, kod mes saprūtam, ka tai tys ir. Par itū vītu runojūt, juosoka, ka mes vēļ asam ceļā, i tys nav vīnkuoršs. Vīta ir jauna, apleik ari nav daudz vītu, kas varātu myus atbaļsteit. Vyss nūteik pamozam. Mums beja breineiga ekskurseja tepat pa Dzagiužkolnu, izpietejom vītys, kas te apleik bejušys svareigys muzikim, literatim. Te natuoli dzeivuojs Emīls Dārziņš, Eriks Ādamsons. Izaruod, ka vītejī pat nazyna, ka dzeivoj tīpat, kur dzeivuojs Ādamsons! Varātu varbyut ari kū vairuok, tok na vysod pīteik kapacitatis, Reigā itūgod ari kulturys projektim cīši apgrīze finansiejumu. Taidā ziņā cytu pošvaļdeibu muzejim varbyut ir vaira pasaveics – ir regionalī konkursi. Golvonais – navajag pasadūt i agri voi vālu cylvāki īs. Cīši svareigi ir naapsastuot.

Vītejim cylvākim varbyut ruodīs, ka muzeji ir vaira dūmuoti ībrauciejim, turistim, ari školānu grupom. Kai vaira pīsaisteit vītejūs?

Varbyut tuos ir ari myusu muzeju politikys ilgys īstruodis, ka vysam, kas nūteik muzejā ir juobyut saisteitam tik ar tuo kruojumu. Bet patīseibā var dareit cīši daudz kū! Vītuos, kur nav tik aktivi jaunīšu centri, tei varātu byut vīta, kur jaunīšim puļcētīs, leidzeigi kai tū jau mādz dareit bibliotekys. Parkū jī navarātu īt iz muzeju i tī uzaturēt? Var taiseit ari mameņu klubus, senioru klubus, sarunu klubus. Tys, prūtams, prosa lelu entuziasmu i ari lelu gribiešonu pošim tū dareit.

Dūmoju, ka daudzim vēļ muzejs saistuos ar vītu, kur tu iz prīškmatu vari pasavērt pa gabaleņu, nadūd Dīvs, koč kam dasadūrsi. Kai veicynuot pošu muzeju atvierteibu?

Nui, muzejim ir tys minuss, ka vysam it kai vajadzātu byut aiz stykla. Tok maņ ir pīredze nu Zīdūņa muzeja, kur nikas nabeja aiz stykla. Tī vysam varēja pīsaskart, par kū, prūtams, vysa muzeju nūzare beja šokā. Bet, ka tei ir memorialuo sāta, jai ari juobyut īkuortuotai taidai, kaida jei beja. Ka vysam daliksi prīškā stričeišus, tys jau izjauks vysu atmosferu. I muna pīredze, tī struodojūt, līcynoj, ka nikas švaks jau navar nūtikt. Cylvāki jau namoksoj muzeja īīšonys moksu, kab tī koč kū demolātu. Apmaklātuoji ir inteligenti voi īinteresāti cylvāki. Partū maņ ari pateik laikmeteiguo muoksla. Tuos izstuodēs parosti nav styklu i nūrūbežuojumu, i jim nikas nanūteik. 

Vīnu laiku par mūdis lītu beja palykuse vysaiduoku tehnologeju i interaktivitatis izmontuošona muzeju ekspozicejuos i izstuodēs. Ruodejuos jau, ka jauna ekspoziceja bez tuo vyspuor navar iztikt. Tok reizē mani aizgiva pārņ muzeja kruojuma darbinīku seminarā filozofa Arta Svecis saceitais, ka bazneicuos, par pīmāru, nivīns nagaida interaktivitati i svātūs peišļu 3D vizualizacejis. Kū tu dūmoj par tehnologeju izmontuošonu muzejūs?

Tys nūteikti navar byut pošmierkis. Ka tys paleidz izstuodei, tys ir juodora. Vysod sev juoaizdūd vaicuojums – parkū tu tū dori? I tai ar kotru līteņu, kū līc izstuodē, ari tehnologeju. I var padareit ari breinumu lītys. Maldeigs ir prīškstots, ka tehnologejis var paleidzēt pīsaisteit jaunīšus. Muna pīredze nu Zīdūņa muzeja paruoda, ka tai nav. Tī nabeja nikaidu tehnologeju, tik poša Zīdūņa sāta. Es vadeju školānu grupys, i jī beja laimeigi, ka var daleitīs ar sovom dūmom, var runuot (mums tī beja diskuseju nūdarbeiba), ka var dareit koč kū uorpus īrostuo. Jim byus leluoks puorsteigums, ka tu mozuok izmontuosi tuos tehnologejis, na ka juos lītuosi. Voi ari tev juobyut taidai tehnologejai, kuruos cytur nav, bet nu taidys muzeji navar atsaļaut. Ir div varianti: voi nu īguldom leidzekļus vysjaunuokajuos tehnologejuos, voi ari padūmojam divreiz, voi tuos eistyn vajag izmontuot.

Kai tu vārtātu Latgolys muzejus i tūs pīduovuojumu?

Latgolys muzeji ir muna bierneiba. Kod vactāvam beja izstuodis voi cyti pasuokumi, mani vysod jēme leidza. Muna leluokuo atmiņa ir garuos atkluošonu runys. (Smejās.) Es beju cīši prīceiga par Latgolys Kulturviesturis muzeja rekonstrukceju, kod jī dabuoja sovys jaunuos telpys. Pa mozam jau tī muzeji vysmoz infrastrukturys ziņā sasakuortoj, tys uztraukumu sluoņs jim jau ir nūjimts.

Maņ ruodīs, ka lels īgivums byutu, ka muzeji sovā storpā vaira sasadorbuotu, ari Latgolā. Juosoka, ka tamā pošā Muzeju bīdreibā Latgolys muzeji ir dīzgon naaktivi. Tys varātu byut veids, kai cytam cytu īdvasmuot – ar lobim pīmārim, sadarbeibu. Pīmāram, ka vairuokim muzejim ir keramikys ekspozicejis, var izdūmuot kū kūpeigu. Koč voi deļ apmaklātuoju – kruot zeimūdzeņus par kotru apmaklātū keramikys ekspoziceju. Maņ ruodīs, ka tī ir cīši daudz īspieju. Latgolys muzeji ir taida īspieju zeme. Ka jī varātu vēļ vaira sasadorbuot, vaira apsazynuot sevi kai kūpīnu, tys byutu cīši labi. Bet vyss ir īspiejams. Ari niu Latgolys muzeji dora cīši, cīši daudz. Varbyut sabīdreiba vēļ par moz nūviertej, kū jī dora. Varbyut jī poši sevi ari puoruok moz paslavej – ir juobyut aktivam, kab tevi sadzierdātu.   

Cik daudz Rakstnīceibys i muzykys muzeja kruojumā var kū atrast par latgalīšu autorim?

Cīši daudz nav. Ir daudz saisteitūs kolekceju. Pīmāram, ari munam vactāvam nav sovys kolekcejis, bet es ari nazynu, voi grybātu. Maņ ruodīs, ka cīši labi, ka vactāva montuojumu globoj Latgolys Kulturviesturis muzejs Rēzeknē. Tys ari tam vysvaira atbylst. Vaicuojums – voi materialu vuokšonai vajadzātu byut centralizātai? Taidā gadīnī ari vysom Latgolys kolekcejom vajadzātu byut ite. Bet varbyut tom ari ir juopalīk Latgolā. Deļkuo tū vysu vest iz Reigu?

Bet myusu muzejā ir Annys Rancānis kolekceja, ari Andra Vējāna i Pītera Jurciņa, partū ka jī daudz raksteja latvyski. Leluokā skaitā ir trymdys latgalīšu kolekcejis. Te ir gona apjūmeiga Juoņa Klīdzieja kolekceja, ir dīzgon daudz viestuļu, ari fotografejis.

Kas nu tovu muzejūs realizātūs projektu tev pošai ruodīs vysnūzeimeiguokī i tyvuokī, i pi kuo tu niu struodoj?

Vysod jau tys projekts, pi kuo struodoj, ruodīs vyssvareiguokais. Bet eistineibā ilgtermeņā maņ vysnūzeimeiguokais ruodīs Muzeju bīdreibys darbeņš – īcerātuo seminaru seseja “Rītdienas muzejs”, kur iz lekcejom pīcu dīnu garumā sabrauks muzeji nu vysys Latvejis (grybātūs, kab ari vaira nu Latgolys sabrauktu). Tī varēs paraudzeit, kai ituos dažaiduos nūzaris var sasadorbuot ar muzejim. Tei ir muna miseja – taidā veidā īdvasmuot muzejus i atrast veidu, kai jī tuoļuok var nūdūt tuos idejis voi radeit jaunys. Ite, muzejā, maņ vēļ nav bejuse taida lela vysaptvērūša tema, kū pieteit. Tuos ir bejušys nalelys, koč kaidam konkretam cylvāku lūkam paradzātys, lai ari, prūtams, lobys. Koč voi tys pats Struodnīku teatris. Maņ, prūtams, grybātūs, kab vysa Latveja atīt iz itū izstuodi, bet iz tū jau cerēt navar. (Smejās.) Prīcej, ka atīt teatra interesenti, atīt školāni nu Rozentāla školys, jim ruodīs interesanti, jī atvad sovus klasisbīdrus. Tys vyss cīši sylda sirdi. Bet tys, ka var īdvasmuot ari cytus muzejnīkus, maņ ruodīs vysleluokais efekts, kū es ar sovim spākim varu paveikt.