Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv suoc jaunu rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeisim kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Myusu pyrmais stuosts ir par Roberta Mūka muzeju Gaļānūs, kas 2007. godā suoce dorbu kai filozofam i dzejnīkam veļteita pīminis ustoba, tok jau nu 2014. goda ir akreditāts muzejs, kas aktivi popularizej sova īvāruojamuo nūvodnīka gareigū montuojumu.

Filozofs, dzejnīks, religeju pietnīks Roberts Mūks (eistajā pavuordē Avens, 1923–2006) Gaļānūs aizvadeja tik sovus pyrmūs treis dzeivis godus, tok, atsagrīžūt dzimtinē piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys, jam ar itū vītu i tuos latvīšu volūdys školuotuoju Martu Binduku izaveiduoja cīša draudzeiba. Kūpā ar kundzi Elzu jī Gaļānūs beja regulari gosti, poši sovā Reigys dzeivūklī uzjēme Gaļānu jaunīšus, kod jī brauce pīsadaleit konkursūs golvyspiļsātā. Partū ari piec Roberta Mūka aizīšonys myužeibā gaļānīšim tyka uztycāta juo kolekceja – sadzeivis prīškmati, viestulis, fotografejis, daļa nu bibliotekys. Vyss suocīs ar nalelu pīminis ustobu, tok, pasasokūt Martys Bindukys entuziasmam, ar pavysam minimalu atbolstu nu molys puorvārsts par akreditātu muzeju, kas īsakuortuojs “Leivuona” tipa divstuovu sātā, kur nazkod bejuse školys biblioteka i dīnasta vīsneica.

Var saceit, ka Martai Bindukai izadevs Mūka muzeju izveiduot par vīnu nu vītejuos kūpīnys centru. Suokumā vysvaira iz muzeju braukuši gosti nu tuolīnis, tok laika gaitā pasuokumūs aktivi īsaisteiti ari vītejī ļauds – i kai skateituoji, i kai sovu talantu ruodeituoji. Kai stuosta Marta, tam bejuse vajadzeiga saprasšona, ka napīteik tik ar pi ziņuojumu dieļa izlyktu afišu, ka byus pasuokums. Cylvāki juoaicynoj i juouzrunoj individuali i personeigi. Laikā pyrma pandemejis muzejā kotru mienesi atkluoja jaunu maineigū izstuodi, organizēja lekcejis, gruomotu prezentacejis i cytus pasuokumus. Piec tam sekuoja sarunys pi čaja voi kopeja. Cīši vīnkuorši, bet cīši sirsneigi pasuokumi, kai tūs raksturoj Marta Binduka. Jei stuosta, ka reizem cylvāki muzeja dorba laikā tymā vīnkuorši īguojuši pasarunuot. I ari tys ir labi – kotram apmaklātuojam ir juoatrūn sova pīeja. Ka cylvāks vīnu reizi īīt muzejā, ir lela īspieja, ka jis otkon tī atsagrīzs. Spylgts pīmārs – reiz garum guojuši veirīši nu vītejuos socialuos sātuos. Marta taišni bejuse uorā, i jī apsavaicuojuši, kas tymā muzejā taids ir. Jei paaicynuojuse vydā, izruodejuse muzeju, pastuostejuse, ka ir ari pasuokumi. I tai jī suokuši īt iz pasuokumim, kas bejuse breineiga īspieja izīt cylvākūs, na tik vysu laiku pavadeit vacūs ļaužu sātā.

Nu ituo gods muzejam ir jauna vadeituoja – muokslineica Gita Palma, kura turpynoj saglobuot Roberta Mūka pīmiņu i reizē veiduot muzeju kai aktivu kulturvītu vītejim i gostim.

Muzeja izveiduotuojai Martai Bindukai lyudzem izavieleit treis nūzeimeigus tuo kruojuma prīškmatus:

1. Roberta Mūka peipis

Robertam Mūkam vysod leidza beja tabakys moks šnūreitē puor placu. Tymā vydā – tabaka i peipe. Tabaka beja gona duorga i kvalitativa – cīši aromatiska i pateikamu smuordu. Kai stuosta Marta Binduka, Roberts Mūks peipeit suocs jau pavysam agrā vacumā. Tys ari bejs vīns nu īmaslu, deļkuo tāvs jū piec pamatškolys beigšonys aizsyutejs iz Aglyunys Katuoļu gimnazeju. Tok ari tī pyrmais puorkuopums, parkū tāvs tics saukts iz školu, beja peipiešona. Vāluokajuos godūs peipis Mūkam palykušys par taidu kai dzeivis napīcīšameibu i tūs bejs cīši daudz. Kod dzeivis nūgalē uorsti jam aizlīguši peipēt, Mūks lyudzs sovai sīvai Elzai vysys peipis izsvīst, lai jū navastu grākā. Elza stuostejuse, ka tūlaik izsvīduse div pylnus īpierkumu maisus. Piec tam, prūtams, nūžāluojuse – muzejam tok byutu taida kolekceja! Tai nu muzejam tykuši tik puorpalykumi – 16 peipis, kū var apsavērt tuo ekspozicejā.

Roberts Mūks peipis dyumu variejs īviļkt sevkurā šaļtī – pat lekceju laikā Latvejis Kulturys akademejā voi kaidā publiskā pasuokumā. Tī gon bejuši tik 2-3 dyumi, na nūpītna peipiešona. Tok taišni taidu – ar peipi zūbūs jū pīmiņ gondreiž vysi, kas Mūku pazynuši.

Eipašs rituals bejuse peipis tiereišona – tei aizjāmuse pat 2-4 stuņdis. I taipat kai laikā, kod Mūks struoduoja pi sova rokstomgolda, ari itymā procesā, jū nivīns nadreikstēja traucēt.  

2. Rokstomgolds

Marta Binduka soka, ka, īspiejams, taišni rokstomgoldu var saukt par nūzeimeiguokū lītu Roberta Mūka muzejā. Konkretais golds nav atceļuojs leidza filozofam nu ASV, tok atsarads juo pyrmajā dzeivūklī piec atsagrīsšonys Reigā. Kod jis puorsacieļs iz cytu dzeivūkli, suocūt pastuoveigu dzeivi Latvejā, na vairs tik apsamatūt ite tod, kod ir lekceju laiks Kulturys akademejā, itū goldu nu saimineicys atpiercs. Tys nūzeimoj, ka rokstomgoldu Mūks beja nūviertiejs kai sev pīmāruotu.

Muzeja ekspozicejā golds radzams taids, kaids tys bejs Mūkam pi tuo struodojūt. Iz golda stuov nalela gruomotu skaudzeite, kū jis skaitejs voi izmontuojs dorbam, kai ari tī prīškmati, kas vysod bejuši iz tuo. Vīna nu tūs ir Mūka muotis i tāva fotografeja, kas, piec Martys Bindukys dūmu, varātu byut uzjimta taišni Gaļānūs. Vēļ ari rokstompīdarumu komplekts (gondreiž kotrā Mūka bibliotekys gruomotā var atrast izdareitys pīzeimis voi atzeimis), div pūceišu figurenis, peipiešonys komplekts (tabakys trauks, peipe, palnu trauks), ari Budys figureņa (tūs Mūkam bejs daudz, tok muzeja kruojumā ir tik daļa, partū ka daļu kai pīmiņu nu tāva pajāmuši juo bārni).

Roberts Mūks bejs cīši disciplināts, kotru dīnu pavadejs pi rokstomgolda nūteiktu stuņžu skaitu, rakstejs tik ar rokstommašynu voi rūku, na datoru. Taipat interesanti, ka vysu sovys dzeivis laikā pīraksteitū jis izdevs gruomotuos, pats tuos ari finansejūt. Dzeivojūt Latvejā, jam kotru godu izguoja vysmoz vīna gruomota, cytu godu pat vasalys treis. Tuos bejušys kai filozofiska rakstura, tai dzeja i esejis. Jis pats sacejs, ka juo dzeja ir filozofeja i filozofeja ir dzeja. Ari, byudams, smogi slyms, Mūks raudzeja īt pi rokstomgolda i turpynuot struoduot. Ari dīnu pyrma nuovis lyudzs sīvai i medmuosai paleidzēt tikt pi golda. Pastruoduot, prūtams, vaira navarejs i sacejs, ka tod reit otkon jom vajadzēs paleidzēt, varbyut tod varēs. Tok nuokušajā reitā jis jau rakstejs myužeibā…   

3. Mūceņa i Svātī roksti

Roberts Mūks par sevi sacejs: “Vysu myužu es guoju pi Dīva.” Jis myuža laikā pietejs vysaiduokys religejis, tok beiguos secynuojs, ka svareiguokais, ka tuos vysys vad pi vīna i tuo poša Dīva. Bierneibā ar vacuokim jis kotru svātdīni guojs iz katuoļu bazneicu. Mūka tāvs bejs nu Neretys, tok, kai soka Marta Binduka, bejs tai puorsalatgaliskuojs, ka nadaudz īdziers asūt guojs čyuļus Lubuona azarā sleicynuot, ari sātys volūda bejuse latgalīšu. Ari Aglyunys Katuoļu gimnazejis laiks atstuojs spieceigu nūspīdumu, kas ari tuoluokajā dzeivē vierzejs Mūku religejpietnīceibā. Tū radz ari muzeja ekspozicejuos – tī ir Budys figurenis, Latgolys muola valni, tok pi sīnys ari mūceņa, kas atsaroduse iz juo rokstomgolda. Mūka bibliotekā var atrast ari Jaunū Dereibu kai latgaliski, tai sengreku i latīņu volūdā, kas, vysdreižuok, sasaglobuojuse vēļ nu laika pyrma Ūtruo pasauļa kara. Piec Aglyunys Mūks vuicejīs Reigys 1. gimnazejā, kur īsamīļuojs antikajuos volūduos. Klasisbīdri pīminejušs, kas jis jau školys laikā raudzejs tulkuot Beibeli nu tūs, nūruodūt iz naprecizitatem Glika tulkuojumā latvyski. Marta Binduka dūmoj, ka ituos obejis gruomotys kūpā ar mūceņu ir izceļuojušys leidza Mūkam vysuos juo dzeivis gaituos, kas tik aplīcynoj tūs vierteibu juo acīs. Varātu byut, ka mūceņu jam sovulaik, puorsaceļūt iz Reigu, leidza kai dīvapaleigu beja īdavuse mama. Kara laikā Mūkam daguoja dūtīs kai dorba dīnastā, tai legionā. Frontē jis natyka, tyka aizsyuteits iz tulku školu Vuocejā. Piec pasadūšonys giustā anglim, jis tyka karagiustekņu nūmetnē, tī padeve ziņu vacuokim Latvejā, kas tod ari vēļ paspēja izbraukt iz Vuoceju. Vāluok Mūks vuicejīs Lēvenis Universitatē, kur veiskups Sloskāns beja izveiduojs latvīšu katuoļu gareigū seminaru, tok dreiži saprats, ka gareidznīceiba vys tik nav juo aicynuojums. Jis gribiejs iz ticeibu vērtīs ari racionali, aizdevs daudz vaicuojumu pasniedziejim, aicynuojs iz diskuseju, tok tics apklusynuots i navariejs izapaust. Mūks Briselē izstudēja žurnalistiku i puorsacēle pi vacuoku iz ASV, kur ari tyka pi doktora grada teologejā i nūdzeivuoja leidz 90. godu beigom.   

Galerejā Roberta Mūka muzeja ekspoziceja, kruojuma prīškmati i skoti nu Ludviga Bērziņa gleznu izstuodis. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv