Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Itūgod festivals “Latgolys vargaņu dīnys” atsagrīž pi sovu klauseituoju ar četrim koncertim. Festivala aizsuokumi meklejami 2010. godā, partū itūgod festivals svieteis sovu divpadsmit godu jubileju. Sasatykom ar vīnu nu festivala organizatorem Gunu Kisi, kab apsarunuot par juos pošys ceļu muzykys pasaulī i vargaņu spēlis nūzeimeibu Latgolā. Koč ari latgaliskuoks vuords ir “varganis”, Guna īroduse saceit “iergelis”, kū ari asam pamatuši juos saceitajā intervejā.

Guna ir izveiduojuse ari apjūmeigu prezentaceju par festivala “Latgolys vargaņu dīnys” svareiguokim faktim, tū var apsavērt ITE, taipoš vysa informaceja par festivalu ir daīmama Facebook lopā ITE. Itūgod koncerti nūtiks 31. julī Atašīnis i Ludzys bazneicuos, kai ari 7. augustā Krystapiļs i Rēzeknis bazneicuos.

Pastuosti lyudzu – kai suokuos tovs ceļš muzykys pasaulī?
Es naīmu nu muziķu saimis, nivīns nu munu vacuoku nav vuicejīs muzykys školā. Asmu nu Kuorsovys, te bārnim ir pīejama Kuorsovys Muzykys i muokslys škola. Klavīris es pīmiņu kai taidu pošu interesantuokū lītu, kū dareit maņ kai bārnam. Maņ suokumā klavīru sātā nabeja, guoju spieļuot iz Malnovys bārnuduorzu. Tys vys tik ir gabaleņš, kuru bārnam vajadzēja staiguot, partū ka mašynys myusim tod vēļ nabeja. Tys laiks, kuru Malnovys bārnuduorzā pavadeju pi klavīru, ruodejuos pats interesantuokais, kaids var byut. Niu tū varbyut var saleidzynuot ar kaidom datorspēlem, partū ka tei degsme beja anormali lela. Tod, kod klavīris beidzūt beja ari sātā, pi tūs pavadeju vysu sovu laiku.

Tys pyrmais breids, kod es sajutu, ka zam munu pierstu nu konkretu, pīraksteitu notu, rūnās muzyka, kura skaņ i palīk dzeiva, beja pylns burveibys i breinuma.

Rēzeknis Muzykys vydsškolā vuicejūs klavīrspēli, pādejūs apvuiceibys godūs saprotu, ka munys rūkys navar izturēt slūdzi, kas ir vajadzeiga pianistam, taišni lūceitovuos. Deļtam trešuo kursa ūtrā pusē fakultativi kai papyldu prīkšmatu pajiemu iergelis. Jau tod es iz reizis dūmuoju, ka tei varātu byut kai alternativa, partū ka bez muzykys es sovu dzeivi navarieju īsadūmuot. Izaruodeja, ka tei problema, kas beja pi klavīru, piļneibā tyka nūjimta pi iergeļu, tī nateik tik cīši izmontuots lūceitovu spāks. Tok tys nanūzeimej, ka iergeļspēle ir koč kas vīnkuoršs, ari tī ir napīcīšams daudz kū īsavuiceit. Uotrā režimā, apmāram pusūtra goda laikā sagatavuoju īstuojeksamena programu iz Muzykys akademeju, kur jau stuojūs kai iergeļneica.

Itūgod festivala vierīņs ir drupeit mozuoks.
Piec vairuoku godu dorba myusu entuziasms i spāki organizēt festivalu bez moksys vys tik izseika, deļtam bez Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolsta mes festivalu vaira nareikuosim. Tys ir cīši lels i apjūmeigs dorbs, kur saīt īguļdeit daudz laika, muna saime maņ tū vaira napīdūs (smaida). Tai kai paguojušajūs godūs atbolstu nasaguoja dabuot, itūgod snēdzem projekta minimalū verseju viņ ar četrim koncertim, nu kuru divejus koncertus spieļuosim mes pošys, organizatoris. Itūgod vysu četru koncertu koncepts ir koncertmeditaceja, kurā prīsteri ari runuos, byus aizlyugumi i kaids vuords par itūbreid aktualuom temom.

Kai godu gaitā ir mainejīs festivala koncepts?
Godu gaitā “Latgolys vargaņu dīnu” koncepts ir stypri mainejīs. Suokumā ideja beja taida, ka pasuokums juoatteista leidz maksimali objektivi lobam formatam, kas ir vierteigs kai labdareibys projekts, kai atbolsts jaunīšim muzykys školu i vydsškolu atteisteibai, kai ari deļ klauseituoju – na viņ kai izklaidis, tok ari izgleituojūšs pasuokums.

Pyrmajā godā spieļuojam pīcus koncertus dažaiduos vītuos iz kurom vysi muziki brauce poši ar sabīdryskū transportu i par sovim leidzeklim, nivīnam nabeja honoraru, tys beja eksperimentalais gods. Tūlaik zīduojumi, kurus mes savuocem koncertā, palyka tamā poša bazneicā. Tys ari beja ar dūmu – pasavērsim, kai myusim vyspuor īs. Tymā godā mes lauzem taidu kai ladu, kod raudzejom sasazynuot ar kotru bazneicu i paskaidruot, kas mes asam i kū grybom. Raudzejom skaidruot, ka mes nikuo nazagsim i nalaussim, tik nūspieļuosim šmuku koncertu. Pat pīduovuojam bazneicom nūskaņuot iergelis, paaicynojūt eipašus specialistus. Suokums pavysam nabeja vīgls, tok vāluok, kod pasuokums nūteik jau vairuokus godus i mes sasazynojam ar tim pošim prīsterim, myus atpazeist i saprūt, ka tys ir svieteigs, vierteigs i ari bazneicom izdeveigs pasuokums.

Svareigi, ka bazneicuos tyka sakūptys i nūskaņuotys iergelis, i na mozuok svareigi tys, ka draudžu iergeļnīki dzierdēja, kai jūs iergelis skaņ i redzēja kai juos byutu pareizuok juolītoj.

Ar kotru godu koncertu palyka vairuok. Jau nu ūtruo goda mes saprotom, ka zīduojumus nav jāgys skaļdeit pa bazneicom, ka ir juovuoc kūpā, kab byutu vareiba izdareit kaidu leluoku mierki. Kotru godu tū mierki mes saskaņojam ar Rēzeknis–Aglyunys diacezis veiskupu Juoni Buli. Pyrmajā godā tei beja Pasīnis bazneica. Tī iergelis, koč ari nav skanūšys, ir atzeitys par kulturys pīminekli. Beja napīcīšameiba apsekuot i veikt ekspertizi, kab saprast kaids ir tuoluokais plans attīceibā iz itū instrumentu. Muns profesors Tālivaldis Deksnis ar sovu kolegi Armandu Dimantu (obeji dīvamžāļ jau myužeibā), aizbrauce iz Pasīni, veice ekspertizi i izdeve materialu, kur tyka seiki apraksteits kaidā stuovūklī ir Pasīnis bazneicys iergelis i kaidi bytu veicamī dorbi. Itys materials tyka nūdūts gon veiskupam, gon pošai bazneicai.

Piec pandemejis tys formats, pi kura bejom tykuši desmit godu laikā, ir drusku pasamainejs. Mes bejom tykuši leidz tam, ka festivalā nūteik ari meistarklasis jaunīšim, ka vīnu koncertu nūteikti spieļoj bārni, taipoš, ka vīns nu koncertu nūteik ari luteraņu draudzē, ar mierki veicynuot sadraudzeibu storp konfesejom.

Itūgod ir daudz mozuoks koncertu skaits, tok ir breineigi, ka div nu koncertu izskanēs bazneicuos, kuruos da šam vēļ naasam bejuši. Vys tik bārnus itūvosor lykom mīrā, partū ka jim beja vareiba muzicēt pasuokumā “Bazneicu nakts”.

Mes cīši ceram, ka eipašī īrūbežuojumu apstuokli vaira naatsagrīzs i mes varēsim turpynuot kai dzeivū komunikaceju, tai i bārnu ekskursejis pa dažaidom bazneicom, kab jim byutu vareiba apsavērt, cik Latgolā ir daudz i dažaidu instrumentu, ka pi kotra nu itūs instrumentu ir juopīrūn.

Kaids ir ituo goda festivala mierkis?
Ituo goda mierkis varbyut nadaudz izskanēs kai atkritīņs iz pyrmū godu, tok par tū, ka koncertu ir tik moz, mes vysus zīduojumus atstuosim pošuos draudzēs. Kotrai bazneicai vys tik ir sovys vajadzeibys. Izjāmums byus Rēzeknis katedralē, partū, ka koncerts nūtiks piļsātys svātku laikā, deļtam dzeivuotuojim nabyus nikas juomoksoj par koncerta apmekliejumu.

Kasdīnā tu struodoj ar jaunīšim Rēzeknis Juoņa Ivanova Muzykys vydsškolā. Kai tev redzīs, voi godu gaitā bārnu i jaunīšu interese par vargaņu spēli ir auguse?
Ka runojam taišni par iergeļmuzykys festivala pastuoviešonu i valkam ar tū paralelis, tod festivals suokuos 2010. godā, tymā laikā Latgolā iergeļspēli beja vareiba vuiceitīs Rēzeknis Muzykys vydsškolā kai bazneicys muzykys vadeibys specialitati, Daugovpiļs Muzykys vydsškolā i Aglyunys Kora školā. Itūbreid iergeļspēlis klasis ir attaiseitys Kuorsovys Muzykys i muokslys školā kai specialitate. Rēzeknis Muzykys vydsškolā ir nūtykušys lelys izmainis i iergeļspēli ir vareiba vuiceitīs kai bārnu, tai vydsškolys muzykys školā kai specialitati i, prūtams, ir saglobuota ari bazneicys muzykys vadeibys programa. Iergeļspēle ir pīejama ari kai izvielis prīkšmats kluot pi sovys pamata specialitatis. Iergeļu klasis ir attaiseitys ari Jākubpiļs Muzykys školā i vēļ daudzys iergeļspēlis klasis ir attaiseitys ari cytvīt Latvejis regionūs.

Svareigi ir pīminēt, ka na viņ ir palics vaira iergeļklašu muzykys školuos, tok ari ir pasalelynuojs instrumentu skaits bazneicuos. Pīmāram, Ludzys bazneicā ir ībyuvāts jauns instruments, kurs atvasts nu Pīterpiļs. Tū uzstuodeja iergeļmeistars Alvis Melbārdis. Grybu izsaceit lelu pateiceibu prīsterim, kuri itymūs laikūs uzajam byuvēt sovuos bazneicuos stabuļu iergelis.
Ludzā tys ir pravests Rodions Doļa, kurs ir uzajiems lelu dorbu eistynuot taidu projektu, tys ir miļzeigs stress i leli izdavumi. Naizsokami lela pateiceiba ari pravestam Viktoram Naglim, partū ka div bazneicuos, kuruos itūgod byus koncerti – Atašīnē i Krystapilī, jis ir pravests. Atašīnē tys ceļš kai jī tyka pie iergeļu ir uorkuoteigi skaists – tī niu ir iergelis nu Bolvu bazneicys, kaidu Latgolā ir daudz, tuos ir moza izmāra iergelis ar vīnu manuali, tok cīši skaneigys. Viktors Naglis palyudze, kab jam iergelis, kas tūlaik beja izjauktā veidā, atdūtu i ļautu ībyuvēt sovā bazneicā. Meistars Juoņs Pelše tū ari breineigi paveice. Krystapiļs bazneicys iergelis ir atvastys nu Zvīdrejis protestantu bazneicys, kurys Juoņs Kaļneņš ir uzstuodejs. Kai pats pravests Viktors Naglis saceja – tei ari beja taida kai juo kaprize, ka jam vajag ituos iergelis sovā bazneicā. Tok pats interesantuokais ir tys, ka obejom itūs bazneicu iergeļom ir vuordi. Krystapilī iergelis sauc Kristīne, par gūdu zvīdru protestantu kienenīnei Kristīnei. Sovpus Atašīnis bazneicys iergelis sauc Rita, kura ir naīspiejamūs lītu aizbiļdne i tei ir taida cīši naīspiejama līta – aizbraukt iz Bolvim i vīnā škiunī atrast sakrautys stabulis i skaiteit, ka tys ir koč kas gona lobs, kab ībyuvēt sovā bazneicā. Deļtam pravests Viktors kūpā ar sovim atbaļsteituojim i meistarim eistyn ir padarejs naīspiejamū. Taids dorbs kūpā aizjēme apmāram treis godus.

Cerams, ka ar itū stuostu īintrigeju kaidu aizbraukt i pasaklauseit, kai tys vyss skaņ dzeivē. Te uzastuos ari breineiga muzike Ilze Grēvele-Skaraine kūpā ar varganisti Baibu Betleri.

Interese i gribiešona vuiceitīs vargaņu spēli vys tik ir pamatā Latgolys cylvākim, voi tys ir aktuali ari cytūs Latvejis regionūs?
Cīši daudz spieceigu jaunīšu i talanteigu bārnu, kuri spieļoj iergelis, ir vysā Latvejā. Nupat izskanēja uorkuorteigi kvalitativs Latvejā pyrmais iergeļspēlis konkurss, kurs nūtyka Jiurmolys Muzykys vydsškolā, kuru organizēja Edīte Alpe. Tymā pīsdaleja ari bierneni nu Latgolys i dabuoja gūdolguotys vītys.

Ka sevkurs jaunīts gryb pamieginuot spielēt varganis, voi i kur jam byutu taida vareiba?
Vysuos manis nūsauktajuos vuiceibu īstuodēs iergelis var paraudzeit spielēt kai izvielis prīkšmatu, nav tai, ka iz reizis juozastuoj iz iergeļspēli kai specialitati. Školys cīši īt pretim i pīškir vareibu spieļuot. Prūtams, ir ari gadejumi, kod privati pasnādz iergeļspēli.

Pa munam, breineiga ir dūma, ka “Latgolys vargaņu dīnu” festivalā ļauds var ekranūs vāruot, kai teik spieļuotys varganis augšā balkonā.
Nazkod Reigys Dūmā klauseituoji iergeļnīku īraudzeja viņ piec koncerta, taidu mozeņu cylvāku, kurs pi balkona pasaklona. Niu paruodeit iergeļspēlis procesu ir palics par sova veida standartu. Teik filmāts ar vairuokom kamerom nu dažaidu rakursu i paruodeits klauseituojim iz lela ekrana. Myusu vielme beja satyvynuot klauseituoju ar tū breineigū dorba goldu, pi kura mes tī struodojam, kab byutu vareiba koč nadaudz īpazeit tū “vyrtuvi”. Pa munam, iergelis ir pats nasaprūtamuokais muzykys instruments. Pat skaņa, kurū tu dzierdi, nav skaidra, i tu navari saprast, kas tī nūteik, cytreiz tū cīši ītekmej akustika. Cylvākim cytreiz varbyut pat rūnās diskomforts, ka jī nadzierd skaidreibu, tok juosaprūt, ka iergelis ir taišni nūskaņu rodūšs instruments. Ari muokslinīki gleznojūt na vysod valk styngrys i skaidrys linejis. Partū pi iergeļspēlis ir juopīrūn. Tī klauseituoji, kuri kotru godu apmeklej koncertus, jau spiej izviertēt interpretacejis atškireibys i izsaceit sovu redzīni. Raugūtīs nu molys i radzūt vysu tū dorbu, kū izdora iergeļnīks, redzīs, ka tys vīnkuorši ir naīspiejami. Tok es sovpus apbreinoju daiļsliduotuojus i cīši daudzu cytu jūmu specialistus.