Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Da šam Latvejis Televizejis Ziņu dīnasts regionu aktualitašu atspīgeļuošonai pamatā izmontuoja gotovus materialus, kurus radeja regionaluos televizejis, tok niu, nu ituo gods maja, Latvejis Televizejis Ziņu dīnasta komandā dorbojās ari korespondente nu Latgolys Dinija Jemeļjanova. Sasatykom ar Diniju, kab sapazeitu tyvuok i izvaicuotu jū par regionaluos žurnalistiskys specifiku.

Pastuosti, kai tu tyki medeju vidē?

Juosuoc laikam gona klišejiski – aptyvai vydsškolys laikā saprotu, ka maņ interesej taida līta kai raksteišona. Suoču raksteit atseviškus literarūs darbeņus, pīsadaleit konkursūs, dabojūt koč kaidu atzineibu, beja cīši lels gandarejums. Patyka, ka cylvāki nūviertej tovu dorbu, tovus golvā salyktūs teikumus i frazis. Tok tymā pošā laikā, apsazynojūt, ka latvīšu volūdā skaitūšuo auditoreja nav cīši lela, saprotu, ka tik ar literaturu drūsai viņ dzeivē byutu gryuši iztikt. Jau pusaudžu godūs mani cīši interesēja ari geografeja, viesture i politika, deļtam ari atrodu taidu kompromisu kai žurnalistika. Pa reizis piec vydsškolys devūs studēt iz Latvejis Universitati, dabuoju ari universitatis vuiceibu stipendeju.

Suokumā redzeju sevi kai rokstūšū žurnalistu. Jau studeju laikā  izguoju praksi portalā lsm.lv. Sovpus piec studeju pyrmūs treis godus nūstruoduoju vītejā medejā – gazetā “Latgales Laiks”. Tūlaik muna baba, kas beja ilggadeja ituos gazetys skaiteituoja, pamaneja, ka gazetā teik maklāti papyldspāki, jei zynuoja, ka es ari vaicoju piec dorba, deļtam īsaceja maņ, es pīsasaceju i tai tyku ituos gazetys autoru rynduos. Gazetā “Latgales Laiks” struodoju iz pusslūdzi i paraleli vuicejūs magistranturā.

Tys beja izaicynuojumu pylns laiks, partū ka es studēju kluotīnē, saguoja, ka pusi nedelis asu Reigā, pusi nedelis Daugovpiļs pusē. Niu saīt, ka žurnalistikā struodoju gondreiž sešus godus.

Dorbs kvalitativūs medejūs, ir ari dorbs komandā. Tod, kod suoču struoduot “Latgales Laikā”, jutu, ka tī eistyn ir komanda. Koč ari tūlaik gazetys redaktore Inese Minova sovā omotā vēļ nabeja ilgu laiku, jei beja cīši spiejeiga i daudz kū maņ īvuiceja. Suokumā es dūmuoju, ka varātu itamā gazetā pastruduot vēļ kaidu laiku, tok redaktore vys tik dreiži aizguoja nu dorba i puors mienešus maņ saguoja jū aizvītuot redaktoris omotā. Maņ beja viņ treis godu pīredze žurnalistikā, deļtam es daudzejūs aspektūs taidam dorbam nabeju gotova. Niu atsaverūt, redzīs, ka byutu variejuse ari turpynuot tī struoduot, tok, aizejūt redaktorei, ari puorejais kolektivs beja suocs brukt. Tūlaik kolektivā vaļdeja naizpratne par vadeibys finanšu lāmumim i beiguos mes vyss žurnalistu kolektivs aizguojom nu ituo medeja.

Tova tuoluokuo pīredze žurnalistikā saistuos ari ar dorbuošonūs cyta veida medejūs.

Piec dorba gazetā kaidu godu struoduoju vysaidus mozuokus darbeņus. Tūlaik paraudzeju ari kaidu breidi pastruoduot regionalajā “Divu krastu radio”. Tī kūpā ar kolegi Teni Bikovski topa sižetu sereja “Sēlija šodien”. Tai kai poša īmu nu Sielejis pusis, tod maņ ruodejuos, ka taišni par itū Latvejis daļu ir cīši moz sižetu. Tok koč ari maņ latvīšu literaruo volūda ir dzymtuo i mama maņ ir latvīšu volūdys školuotuoja, pošai redzējuos, ka izasaceit mutiski maņ tik labi napasadūd. Kod itys projekts beidzēs, meklieju jaunus variantus, pīsasaceju vakaņcei regionalajā televizejā “Re:TV”.
Maņ vajag pi lītu pīrast i sevi pamozam paruodeit. Suokumā itamā televizejā maņ beja moz sižetu, tok ar laiku vadeiba saprota, ka var maņ uzticēt vaira, ari es poša suoču justīs breivuok. Sakryta ari tai, ka pastruoduoju pošvaļdeibu vieliešonu laikā, tod tyka veiduoti vairuoki raidejumi i diskusejis taišni par regionalū politiku, saprotu, ka ari itys temats maņ ir interesants. Kūpumā regionalajā televizejā “Re:TV” nūstruoduoju godu, daudz īsavuiceju i saprotu, kai kūpumā struodoj cytūs regionūs. Prūtams, “Re:TV” veidoj ari sovys zinis, tok taipoš ir ari leigums ar Latvejis Televizeju par nūvodu ziņu veiduošonu. Taipat kai gazetys “Latgales Laiks” gadīnī, ari te dūmuoju, ka vēļ varātu turpynuot struoduot kaidu laiku “Re:TV”, tok tod atguoja pīduovuojums nu Latvejis Televizejis.

Pastuosti vaira par regionaluo korespondenta kasdīnu.

Vysleidz, cik maņ zynoms, Latvejis Televizejai da šam nav bejs regionalūs korespondentu kai taidu. Laikam es asu ari pyrmais cylvāks Latvejis Televizejā, kurs nastruodoj nu Začusolys Reigā, tok nu regiona. Suokūtnejuos sarunuos ar televizejis vadeibu izrunuojom, ka obejom pusem leluoks lobums byutu, ka korespondents struoduotu nu regiona. Ziņu sižeti teik veiduoti kūpā ar video operatoru Māri Justu.

Kai nūteik ziņu sižetu izviele i sagatavuošona?

Kai jau saceju, Latvejis Televizejai regionalais korespondents, kurs ari eistyn struodoj nu regiona, ir pyrmū reizi, deļtam mes vysi vēļ drupeit taustomēs. Tok kai “Re:TV”, tai ari “LTV” vairumam ziņu sižetu, autori ir poši žurnalisti. Ka asūt iz vītys Začusolā, redaktori vaira korigej korepondentu dorbu, tod asūt regionā, maņ ir vareiba vaira izavielēt aktualūs tematus. Kotru reitu ir redaktoru i korepondentu sasatikšona tīšsaistē, kod ari teik izlamts par tū, kaidi temati niu ir poši aktualuokī.

Ar kaidim izaicynuojumim saīt sasatikt, struodojūt par regionalū korespodentu?

“Re:TV”, atškireibā nu LTV, kasdīnys ritms ir stypri lānuoks, vaira laika teik veļteits plānuošonai. Deļtam varbyut dorbs regionalajā medejā ir drupeit vīgļuoks, tok leidz ar tū ziņa cytureiz pagaisynoj sovu raksturu, prūti, ir daļa taidu aktualitašu, kas der viņ kai dīnys zinis. LTV Ziņu dīnastā tys, kas nu reita redzīs aktuals, bīži viņ ir tamā poša dīnā ari juosagatavoj. Vys tik na kotru dīnu Latvejis Televizejā ir kaida ziņa nu regiona, partū, ka na kotru dīnu regionā var atrast temu, kas vīnlaikus ir kai regionala, tai nacionala leimiņa.

Vysā bīži vītejī cylvāki ir pīroduši pi tuo, ka regionalī medeji ziņu izveidi var atlikt iz cytu dīnu, deļtam intervejamajim ir juoskaidroj, ka ir vajadzeiba taišni šudiņ atrast tuos 5–10 minutys laika intervejai. Juojam ari vārā, ka gona daudz laika aizjem ceļš iz/nu sižeta vītys leidz īrokstu studejai.

Kai tu, bolstūtēs iz sovu niulejū pīredzi, raksturuotu Latgolys medeju vidi?

Prīca, ka maņ ir pīredze vysaida leimiņa i platformu medejūs. Vīna daļa medeju funkcionej kai uzjāmumi, i tod rūnās vaicuojums, cik daudz, kas i kai nūsadorboj ar žurnalistiku regionā. Saskotu, ka gona daudzim (nasoku, ka vysim) medejim sava darbeiba i pastuoviešona ir vaira kai tradiceja.
Žurnalista dorbs ir informēt sabīdreibu, tok, pa munam, ir svareigi, ka sabīdreiba teik na viņ informāta, tok ari izgleituota.

Kvalitativai žurnalistikai ir juopaleidz sabīdreibai atsateisteit kai demokratiski i piļsūniski atbiļdeigam kūpumam, kurs spiej ari analitiski sprīst i dūmuot.

Kai Latvejā kūpumā, tai ari regionūs medejim tryukst tai sauktuos “sorgsuņa” funkcejis, ar tū es dūmoju, ka medejim juospiej byut kritiskim pret vītejuos varys puorstuovim. Taišni deļtam gribiešona saglobuot kaidu medeju kai tradiceju bīži viņ ir īmeslis, parkū teik meklāti papyldu finansiejuma olūti. Prūtams, ir ari vysaida veida vaļsts medeju atbolsta veidi, tok ar tū ir par moz. Vys tik es skaitu, ka ari vaļsts medeju fondim byutu styngruok juosaver iz tū, kaids saturs beiguos teik saražuots, tok na jau īsajaucūt medeja saturiskajā naatkareibā, vys vaira atguodynojūt par koč kaidim īprīšk izstruoduotim kriterejim. Dīvamžāļ atseviškim medejim pītryukst stuojis regulari pasaceit i principā namaluot sovai auditorejai, skaidri nūruodūt, ka, veritēs, ite ir myusu kritiski veiduotuo žurnalistika, a ite ir konkreta pasyutejuma apmoksuots saturs.

Pa munam, cīši svareigi byutu bīžuok sadaleit darbeibys vierzīņus – kab tī žurnalisti, kas veidoj moksys saturu, naveiduotu kritiskuos žurnalistikys saturu i ari ūtraižuok – kab kritiskuos žurnalistikys autori naveiduotu moksys saturu.