Kurs pīminēs sādžys, kod tuos izmiers?
Rokstu sagataveja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv
Latgolā atsarūn gondreiž 60 % nu vysu Latvejis cīmu, tūs nūsaukumi, mainūt formu, teik lītuoti jau vysmoz divejus godu symtus. Daži cīmi nu oficialuos apritis pagaist, nu tys nanūzeimej, ka tim ari juopagaist nu sadzeivis. Portals lakuga.lv vaicoj par sādžu nūsaukumim tūs dzeivuotuojim, Latgolys lingvistiskū ainovu – sovim skaiteituojim i zeimu pastateišonys nūzeimi latgaliskajā formā Kuorsovā.
Sādžys kai līceibys par nūvodu viesturi
Latgolys sādžu nūsaukumi jau vysmoz divejus godu symtus teik lītuoti sadzeivē, bazneicys gruomotuos, tekstūs, tautys skaiteišonys materialūs, kartēs i vysa kur cytur. No pošys senejuokuos zinis par apdzeivuotu vītu nūsaukumim Latgolā ir daīmamys pat nu 17.–18. godu symta. Latgola 19. gs. beiguos i 20. gs. suokumā beja cīši bīzai apdzeivuota, vāluok dažaidys viesturis nūtikšonys latgalīšus izklīdēja pa vysu pasauli, no cīši daudzim cylvākim dzymtys saknis suocās Latgolā.
Iz 2012. godu Latvejis Vītvuordu datu bazē apkūpuoti 5696 Latgolys cīmu nūsaukumi, kas ir gondreiž 60 % nu vysu Latvejis cīmu. Parkū tik daudz? Partū, ka Latgolys pošvaļdeibys 20. gs. 90. godūs izmontuoja vareibu registrēt vysu sādžu nūsaukumus kai cīmus, kab saglobuotu godu symtim izaveiduojušu tradiceju i paaudžu montuojumu. Sādža kai termins naītylpst nikaidā oficialā apdzeivuotū vītu klasifikacejā, tū parosti attīcynoj iz Latgolys mozajim cīmim. Kod cīmi palīk tukši, tim teik nūjimts cīma statuss i tai tī pagaist nu oficialuos apritis, no cīmi ir svareiga paguotnis līceiba, kas cīši saisteita ar nūvodu viesturi.
Latgolys ainovuos bīži nūvārojami sātu nūsaukumi, no sādžu nūsaukumu praktiski nav. Tī lobuokajā gadīnī palykuši tik autobusu pīturu nūsaukumūs, kur autobusi seņ vaira nakursej, tok labi, ka zemis kaids nav pasasteidzs nūjimt, koč tai ir īspiejams orientētīs i nadamierst cīmu nūsaukumus.
Slavejams pīmārs ir Andra i Deborys iniciativa pošim izlikt zeimi cīmatā, kur dzeivoj i nūsaukt sovu biznesu “ObeliskFarm” par gūdu cīmata nūsaukumam. Citejūt saiminīkus:
“I tagad, kod turisti apmeklēs itū pasauļa daļu, jī zynuos kur atsarūn Obeliški!”
View this post on Instagram
Makarovkys cīmā Preiļu nūvoda Gaļānu pogostā 2018. godā beja 10 dzeivuotuoju, no jim ir sova cīma zeime. Cīma dzeivuotoja Olga sešūs nu reita, slaucūt sovys dažys gūtenis, stuosta:
“Zeimi pastatejom pyrma 10 godu, dāls struoduoja ražuotnē, kur taisa zeimis. Nivīns nazyna par taidu Makarovku, partū i pastatejom, kab cylvāki zynuotu. Tagad cīmā ir apdzeivuotys četrys sātys – divejuos dzeivoj pa saimei, divejuos pa vīnam veirīšam. Nivīns jau nagryb dzeivuot dzeraunē, tī juostruodoj, vysi bāg paceli.”
Taipat pozitivs pīmārs ir viesturiski apdzeivuotys vītys “Zalta dybyns” zeimis atkluošona 2019. godā. Niu jau labi zynoma vysā Latvejā, pīduovoj ari izklaidis pasuokumus turistim.
Cylvāki varātu jimt pīmāru i dareit leidzeigi, kab saglobuotu Latgolys mozūs cīmu nūsaukumus, kas nav viņ svareiga paguotnis līceiba, bet ari pošreizejuo realitate.
Pīminis vītys izmyrušajom sātom i sādžom
Stabuļnīku pogostā Golubevu saime sataisejusi dzymtys sātys pīminis vītu, kur pastateita zeime “Podnieki”.
Vaira par “Podniekim” stuosta Viktors Golubevs: “Leidz padūmu laikim tī beja munys babys sāta, kod vysus suoka dzeit kolhozūs, sātu nūjauce pošu beidzamū i tī pat kalneņā aproka. Tī pavadeju sovu bierneibu, “Podnieki” beja satys nūsaukums, no par Pūdnīkim ari sauce vysu apleicīni. Kod mozs cīmuojūs pi babys i dzeda, atguodoju tī pādejuos treis sātys, no baba stuosteja, ka agruok tī apleik beja kaidys 80 sātys.”
Vītvuordu datu bāzē Rībeņu pogostā ni vīta Podnieki, ni Pudniki nav atrūnama, no balticmaps.eu kai Pudniki tei pasaruoda, no nivīnys sātys apleicīnī, dīvamžāļ, vaira nav, koč i agruok bejs pa pylnam.
“Tei beja muna ideja. Draugs struoduoja Īrejā, taiseja zeimis, papraseju, lai munai sātai iztaisa i pi reizis dzymtys vītai pīminis zeimi. Tī ir ari muns taiseitais akmins duorzs. Babai beja daudz mozbārnu, no leluokū daļu sovys bierneibys tī pavadeju es, partū tei vīta tik tyva, tai es tod tī dzeivoju, tai tagad, babys i dzeda zemi struoduodams. Reizem svynu ari tī dzimšonys dīnys. Klusa, šmuka i pateikama vīta. Plānoju tī vēļ sataiseit nalelu skotu tūrni, stabus jau asmu saveds,” tai Viktors Golubevs.
Kab mozūs sādžu nūsaukumi napagaistu, vītejim cylvakim pošim tūs vajag lītuot kasdīnā. Pat tod, ka tī nav oficialā apritē, tūs var izmontuot sadzeivē, tai nūdūdūt kulturviesturiskū vierteibu i līceibys jaunajom paaudzem. Pīminis vītu īreikuošona i zeimu pastateišona ir lels sūļs tūs saglobuošonā.
Par latgaliskū Kuorsovys lingvistiskajā ainovā
Kuorsovā jau nu 2016. goda īlu nūsaukumi ir obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos – latvyski i latgaliski. Kuorsovā bīži var ari redzēt pasuokumu afišys latgalīšu rokstu volūdā. Tys tūristus mudynojūt īvāruot volūdys daudzveideibu i padorūt Latgolys lingvistiskū ainovu latgaliskuoku.
“Ir svareigi na tikai saglobuot latgaliskū, bet ari uzlobuot i vairuot, partū ka nav puoruok daudz cylvāku, kas tū rauga integrēt publiskajā sadzeivē, daudzi tū kasdīnā ītoj, bet naīspryngst par tū, kas byus ar volūdu iz prīšku. Tys ir labi, ka sabīdreiba redz volūdu publiskajā telpā, uz īlys, jo tys vairoj puorlīceibu, ka volūdu dreikst lītuot ari uorpus sātys, ka tei ir pylntīseiga. Es dūmoju, ka lītuotuojam tys ceļ pošapziņu.
Prūtams, ka cīši lela teikšona par publiskū telpu ir vītejai pošvaļdeibai i tei var gon veicynuot, gon bremzēt latgaliskū myusim apleik. Nu sovys pīredzis varu pasaceit, ka, organizejūt nūtikšonys Kuorsovā, škieršli latgaliskajam nateik lykti, bet poša iniciativa parosti īt nu vītejūs aktivistu, kulturys, turisma cylvāku, kuri var lemt par sova marketinga i poša pasuokuma volūdu. Sovukuort pošvaļdeibys rūkuos ir daudz vaira īspieju, bet tī jau vajag pošys vadeibys iniciativu, gribiešonu.
Teoretiski vacūs vītvuordus varātu latgaliskuot aba atgrīzt tūs suokūtniejūs nūsaukumus, no bīži vīņ tū nasagryb ni tik varai, bet daudzim dzeivuotyuojim, jo jī jau ir daroduši pi latvyskajim nūsaukumim, jim nav tik svareigys koč kaidys viesturiskuos patīseibys. Labi, ka LĢIA (Latvejis Ģeotelpiskuos informacejis agenturys) kartēs vēļ var laseit latgaliskūs pūru, ryuču i ari vītvuordu (īkovuos) nūsaukumus, bet tys ir atsevišķu aktivu i latgalisku cylvāku nūpalns, par kū jim lels paļdis.
Mums ir Reitupe, bet es vysur izmontoju Iudrupe, no cylvākim lobuok pateik Reitupe, tys nikas, ka nūsaukums ir cīts nu tuo, ka tū puorkrīvyskuoja i latvyskuoja atpakaļ, tū sataiseja par taidu, kaida tei nikod nav bejuse. Tys pats ir ar Pudinavu (Pūdynovu), Zilupi (Sīnupi), Salnavu (Saļnovu) i daudzim cytim. Prīca, ka mozūs sādžu nūsaukumi napuorlatviskuojuos i kartēs tī ir taidi, kai bejuši – Lukstinīki, Lozdova, Krīveņi, Lakšinīki, Rogi i tt..
Pošlaik vodu Kuorsovys Nomsaimnīku, kuram mes izstruoduojom i apstyprynuojom logo, kas ir latgalisks. Tys šūbreid ir iz myusu objektu, tehnikys, darbinīku dorba apgierba i uzjāmuma dokumentim. Cylvāki par tū ir sacejuši tik lobus vuordus, bet kaids nu vadeibys puorstuovu nabeja storā par tū i suokumā pat lyudze nasyuteit dokumentus ar itaidu logo.
Mes jau tai asam puoruok kautreiga tauta i mums vajadzātu drupeit styngruoku tū mugurkaulu, nadreikst kautrētīs nu tuo, kas Tu esi i ir juodora tai, kai ruodīs pareizi. Ka mes dūmojam latgaliski, tod mums vajag i raksteit i uzavest tai, kai dūmojam,” tai Jurs Vuorkaļs.
Vacūs dzerauņu rūbežu nūruodeišona Cyblys nūvodā
2021. goda Cyblys nūvodā iz pošvaļdeibys celim tyka izlyktys zeimis ar vacajim sādžu nūsaukumim latgalīšu volūdā, viesturiskūs atmiņu saglobuošonai i latgaliskuo populariziešonai. Vaira par iniciativu skaiti ITE.
Lakuga.lv viņ atguodynoj entuziastus i pošvaļdeibys īvāruot pareizraksteibu i normativūs aktus zeimu pastateišonā, kū regulej “Vietvārdu informācijas noteikumi” ITE i jau 90. godūs pījimtais “Par Nolikumu par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā” ITE. Piec profesionalys paleidzeibys oficialūs vītvuordu sakuortuošonā var grīztīs Vaļsts volūdys centra Vītvuordu apakškomisejā, piec paleidzeibys latgaliskūs nūsaukumu pareizā pīraksteišonā – pi Vaļsts volūdys centra latgalīšu rokstu volūdys lingvista i Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejā.
Portala lakuga.lv skaiteituoji piec pora godu Latgolys lingvistiskū ainovu gryb redzēt vaira latgaliskuoku
Apvaicojūt portala lakuga.lv skaiteituojus Facebook, Twitter i Instagram, var secynuot, ka portala skaiteituoji piec puora godu Latgolys lingvistiskū ainovu gryb redzēt vaira latgaliskuoku.
Vēļ jī nūvāroj, ka pošreizejuo Latgolys ainova ir vaira latvyska. Apmāram puse nu skaiteituoju sovus cīmu, piļsātu nūsaukumus lītoj latgaliskajā formā, ūtra puse – latvyskajā, no tik daži cīmu/piļsātu nūsaukumi kartē, zeimēs skaitami latgaliskajā formā. Kai dažus nu pīmāru, kur Latgolys ainovā radzami uzroksti latgaliski, skaiteituoji miņ Lūznovys muižu, vīsneicu “Park Hotel Latgola”, SIA “Kuorsovys nomsaimnīks”, TC “Ūga”, Bolvu nūvoda zeimi, “Ausmeņa Kebabs”, “KUUP” kopeja konceptveikalu, īlu nūruodis Kuorsovā i dažaidus uzrokstus pi kopu.
