Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeist kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Itūreiz bejom gostūs Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejā, kurs par sovu leluokū duorgumu skaita Breivdobys i etnografejis nūdaļu, kas ļaun īsajust 19./20. g.s. Latgolys zemnīku kasdīnys dzeivē.

Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejs jau nu 1956. goda atsarūn vītā, kur nazkod bejuse Krīvejis imperejis generalmajora Jakova Kuļnevavacuoku sāta. Kuļnevam veļteita ari vīna nu muzeja ekspoziceju, tok taipat tī var apsavērt ari Latgolys dobai i Ludzys viesturei veļteitys ekspozicejis. Eipašs muzeja lepnums ir tuo Breivdobys i etnografejis nūdaļa, i tam nūteikti ir pamats. Koč ari muzejs atsarūn piļsātys centrā, tī ryupeigai kūptā teritorejā var sasajust kai Latgolys laukūs pyrma symtu i vaira godu. Dyumustoba nu 19. g.s. suokuma, vīnys ustobys dzeivojamuo sāta, kas raksturoj 19./20. g.s. meju, reja i kuls, igauņu tipa patmalis, naftys motors, kas izmontuots kuļmašynu i cytu mehanismu darbynuošonai, kai ari eistyna jaunsaimisteibys dzeivojamuo ustoba. Kai miniaturs Breivdobys muzejs, tik eistyn latgalisks, kas ļaun atguoduot koč kū nu sovu seņču, rodu, sābru vacajom sātom.

Plašuo teritoreja dūd vareibu tamā organizēt ari vysaiduokus pasuokumus, kas na vysod ir saisteita taišni ar muzeju. Itūgod, kod Lelais latgaļu tiergs navarēja nūtikt Ludzys piļskolnā, tys tyka puorcalts taišni iz itaini, taipat jau par tradiceju palics muzejā reikuot amaterteatru breivdobys izruožu festivalu “Vezums”. Muzejs pīduovoj eipašu programu kuozinīkim, kas, saprūtams, izjemūt pandemejis laiku, ir cīši pīpraseita.

Itūreiz kūpā ar Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja izgleitojūšuo dorba i dorba ar apmaklātuojim vadeituoju Ainu Loseviču vaira īpazeisim treis muzeja breivdobys ekspozicejis objektus: dyumustobu, reju i jausaimnīka sātu.

1. Dyumustoba

Par unikaluokū Breivdobys i etnografejis nūdalis objektu ludzuonīši skaita dyumustobu, kū var datēt ar 19. g.s. pyrmū catūrksni. Tys ir diveju daļu dzeivojamais kuorms, kas sastuov nu siņcem aba naapkurynojamys telpys bez grīstu i dzeivojamuos ustobys. Iz tuos jumta veļteigai meklēt škūrstynu, partū ka vysi dyumi nu cepļa tyka izlaisti pa durovom. Sāta eipaša ari ar sovu nīdru jumtu, kas beja rakstureigi sātom iudiņa tyvumā, par pīmāru, pi azaru. Leluokajai daļai sātu vys tik beja cysu jumti.

Siņcēs turēja vysaidus dorbareikus ari puortykys produktus, partū ka vosorā tī nabeja cīši korsts. Dzeivojamū ustobu nu siņču atdaleja dubultuos durovys – parostuos i pusdurovys, kurys aiztaiseja tod, kod kurynuoja cepli. Greida ustobā ir nu muola, tik pi gultys ar kūka puorkluojumu, kas deve vareibu koč drupeit vaira turēt syltumu. Ustoba, kai jau tuo laika Latgolys sātuos īrosts, tyka sadaleita vairuokūs koktūs – nateirajā aba vyrtuvis koktā pi cepļa, syltajā aba guļamkoktā, tok nu cepļa pa diagonali vysod beja boltais aba Dīva kokts, kur stuovēja obrozi.

Itei sāta iz muzeju puorvasta 1958. godā nu Isnaudys pogosta Buobīšu. Tū 19.g.s. suokumā izcieļs kaids pūļu bezzemnīks Vrublevskis, kurs Ludzys apriņčī beja īceļuojs kai krūga muzykants. Juo mozdāls stuņdinīku meistars Ontons Vrublevskis itamā sātā nūdzeivuoja leidz pat 20. g.s. 50. godim.

2. Reja i kuls

Muzejā apsaveramuo reja ir izcalta 1927. godā Pušmucovys pogosta Šmatūs. Zam vīna jumta atsarūn kai reja ar cepli, kur kaļtēja labeibu, tai kuls, kur tū kiule, i pībyuve, kur atsarūn lynu meistamuos mašynys rots, kuru nazkod grīze zyrgi. Ar reju saistuos daudz vysaiduoku nūstuostu. Tai kai tei ir tymsa vīta, ļauds skaitejuši, ka tī varātu dzeivuot valns. Rejā ari pyrma bieru turēja nabašnīku, rudinī kluoja goldu velim. Taipat rejis beja guņsbeistami objekti, partū tyka caltys tuoļuok nu sātys i cytim saimisteibys kuormim. Rejā ari piec vysu dorbu pabeigšonys parosti pamete kaidu labeibys drupeiti, kab cytugod byutu loba raža.

Iz muzeju reja puorvasta 1970. godā, tok piļneibā atjaunuota, kab tū varātu apsavērt ari nu īškpusis, pyrma godu desmit, pasasokūt Lauku Atbolsta dīnasta pīškiertajam finansiejumam. Kab vyss byutu korekti i viesturiski atbylstūši, pasaryupeja konsultants – Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja golvonais kruojuma globuotuojs Mārtiņš Kuplais, kuru var saukt par ituos jūmys zynūšuokū cylvāku Latvejā. Tamā var īsapazeit ar lynu apstruodis procesu nu poša suokuma da gola, apsavērt vysaiduokus lynu i gryudu apstruodis dorbareikus i lynu mašynys, sekuot leidza dorbareiku atteisteibai nu vysprimitivuokūs spryguļu leidz pat mehanizātom kuļmašynom. Kaidu laiku školānim pīduovuota ari lynapstruodis muzejpedagogiskuo programa, tok niu asūt problemys dabuot pošu izejmaterialu – lynus, kū vaira eipaši naaudzej.

3. Jaunsaiminīka sāta

Jaunuokais Ludzys muzeja Breivdobys i etnografejis nūdalis objekts ir jaunsaimisteibys “Aizupīši” dzeivojamuo sāta, kas 2008. godā iz muzeju puorvasta nu Mērdzinis pogosta Avīšu (niu Avīši atsarūn Pušmucovys pogostā). Sāta calta 20. g.s. 30. godūs i atspīgeļoj saiminīku dzeivi piec Latvejis vaļstī storpkaru laikā realizātuos agraruos reformys. Sāta calta kai jau vēļ tymūs laikūs īrosts – ar soltū i syltū golu, kur vīnā dzeivuojuši pastuoveigai, tok ūtrā – tik vosoruos. Niu ekspoziceja īkuortuota t.s. syltajā golā i pa vydu asūšajā vyrtuvē, tok nazkodejā soltajā golā īkuortuota telpa, kur nūteik muzejpedagogiskuos nūdarbeibys školānim. Lai ari na autentiski, tok tam laikam gona tipiski – daudzys lauku školys nazkod atsaroda sātā, kurys vīnā golā dzeivuoja saiminīki, bet ūtrā – beja īkuortuota klase.

Sāta ir eipaša ar tū, ka tamā dzeivuojuši diveji bruoli Silkāni – vīnam bejuse saime, bet ūtrys bejs vacpuiss. Saīt, ka pa zīmu bruoļs, kuram nav bejs saimis, dzeivuojs vyrtuvē, partū ka dzeivojamuo ustoba beja atvālāta ūtra bruoļa saimei. Trešais bruoļs, kurs bīži gastejs itamā sātā, beja Juoņs Silkāns (1899–1955) – latgalīšu dzejnīks i sabīdryskais darbinīks, kurs publiciejīs kai 20. i 30. godūs Latvejā, tai piečuok trymdā. Sātai teikūt muzeja eipašumā, iz ustobys atrosts daudz vysaiduoku līceibu par jū – gruomotys, fotografejis. Var saceit, ka jam ari veļteita dzeivojamuos ustobys ekspoziceja, kur radzams ari Juoņa Silkāna portrets. Nūzeimeigi ekspozicejis objekti ir ari tradicionaluos latgalīšu sātys mebelis, kas rakstureigys 20. g. s. vydam – etažerka (vīnkuorša plauktu sistema) i kanapka (plots sūls ar atzveļtni). Saleidzynojūt ar vacuokim Latgolys sātu paraugim, te jau radzama leluoka sekuošona mūdei i vareiba atsaļaut speciali pasyuteitus, na vaira pošu taiseitys mebelis. Vēļ vīna atškireiba interjerā nu vacuoku sātu – ustobys jau suoce izgreznuot ar vysaiduokim rūkdorbim, kai izšyvumim i tamburiejumim.

Galerejā Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja Breivdobys i etnografejis nūdalis objekti. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv