Rokstu sagataveja: Līga Springa, plānuotuojs “Giut breidi”

Itymā godā, portalam lakuga.lv sasadorbojūt ar pyrmū latgaliskū plānuotuoju “Giut breidi”, kotra mieneša intervejuos vaira ir vareiba īpasazeit ar plānuotuoja personeibu stuostim. “Giut breidi” puslopuos julī varēja izzynuot vaira par kanipu saismisteibu “Obelisk Farm” Rēzeknis nūvoda Uobeliškuos.

Ir reits. Uorā ir pasolts. Braucūt iz Uobeliškom ceļu kluoj vīgla myglys kuorta. Asam tykuši golā Uobeliškuos – ite ir sātys sajiuta. Myusu sagaida ar syltu čaju, kas taiseits nu kanipu, kurys aug tīpat sūpluok pļovā. Ar lelu prīcu izaubdejom kanipu produkceju, nu ar vēļ leluoku dzierksti apbreinuojom tepat sasnāgtū i radeitū. “Vīnolga, cik mozeņš tu esi, bet, ka tu dori foršys lītys, pa eistam i nasliep sovu seju, tod tevi pamona,“ tai “Obelisk Farm“ saiminīks Andris Višnevskis (Višņevskis), kurs ite saiminīkoj kūpā ar sīvu Deboru i bārnim Fredi i Gabrielu.

Kai roduos dūma par kanipu izmontuošonu puortykā?

Tys beja pats tyvuokais maņ, jo muna izgleiteiba beja maiznīks-konditors. Maņ pateik taiseit ēst, deļtuo ruodejuos logiski, mīgt eļļu, gataveit svīksteņu i batoneņus. Tod jau guoja kanipu papeirs, suveniri. Tei siekleņa ir tik vierteiga, tuos ūlboltumvīlys, škīdrvīlys. Maņ ir cīši svareigi, kab vysi produkti byutu gordi.

Kai tu plānoj sovu dorbadīnu?

Vosorys sezonā vysi asam sātā. Ite, Uobeliškuos, ir kai dorbs, tai ari saimis dzeive. Kod bārni ir pasamūduši, tod laiks juoveļtej jim. Itūšaļt maņ reits suocās četrūs, kod es mīreigi varu pastruoduot. Tod dorbam pīsavieršu vaira iz vokoru pusi, pa dīnu asu ar saimi. Ar godim mes jau suocam saprast, kai lobuok plānuot kasdīnys dorbu, gostu sagaideišonu i vysus cytus dorbus tai, kab palīk laiks ari saimei.

Kaida ir dzeive Uobeliškuos?

Niu jau ostoni godi ir nūdzeivuoti Uobeliškuos. Beidzūt ir pīsapiļdejs plans par vysim kūpeigu atvalinuojumu i atpyutu, izlēmem nūbraukt iz Portugali. Kotru godu pi myusu teik eistynuots kaids mozais pīredzis apmainis projekts, kod kaids atbrauc, padzeivoj i pastruodoj.

Mums ir svareiga vītys identitate, kab cylvāki spiej apsazynuot sovu pīdareibu i lapuotīs. Uobeliškys – ite ir identitate. Cīnejūt eipašumu i tuo viesturi, mes gribiejom nūskaidruot tuo stuostu, lykom sludynuojumus, publikacejis socialajūs teiklūs, nu nivīns cikom naatsasauce.

Eipašuma nūpierkšonys stuosts ari ir cīši interesants. Īspiejams, daudzi, īraugūt itū vītu, nūsabeitu, nu mums patyka. Mes redziejom nuokūtni i īspiejis. Pyrmū eipašumu apsavērem Aizkrauklē i tod beja Uobeliškys. Itei ir vīneiguo vīta, kur mes jiutamīs kai sātā. Dzeivojūt vairuokuos vaļstīs, piļsātuos, mes bejom pagaisynuojuši itū sātys sajiutu, nu ite tei ir dabuota atpakaļ.

Mums ir pasaveics, ka dzeivis laika sateikam breineigus cylvākus. Mes veicam energejis apmaiņu, īdvesojam vīns ūtra. Cyti spiej Uobeliškuos saredzēt tū, kū mes vēļ poši nasam īraudzejuši. Asam pateiceigi par kotru cylvāku, kas īguojs myusu dzeivē. Aicynojam tūs, kas vēļ nav bejuši gostūs, pajimt kaidu breivu dīnu, kab pagasteitu myusu saimisteibā, vīneigajā Baltejā Kanipu muzejā i apsavārtu kanipu laukus.