Nūmetnē pusaudžim “Sūpluok” styprynuota nacionaluo pīdareiba

Nūmetnē pusaudžim “Sūpluok” styprynuota nacionaluo pīdareiba

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 17. da 24. juļa Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtyka Latgalīšu kulturys bīdreibys organizātuo dīnnakts nūmetne pusaudžim “Sūpluok”, informej tuos vadeituoja Lolita Kivleniece-Kuznecova.

Latgalīšu kulturys bīdreiba ir pīsadalejuse daudzu kulturys pasuokumu reikuošonā. Itymā godā jau trešū reizi tyka organizāta ari nūmetne „Sūpluok”, kurys atškireibys zeime itūreiz beja ukraiņu pusaudžu i školuotuojis pīsadaleišona. Nūmetnis dalinīki – latvīšu i ukraiņu pusaudži – izdzeivuoja latgaliskuos vierteibys, meklēja saskaris punktus ar ukraiņu kultūru, diskutēja par etniskajim stereotipim i radeja sadzeivis ainenis par jim, styprynuoja sovys latgalīšu volūdys prasmis i teritorialū i nacionalū pīdareibys apziņu.

Nūmetnis nūdarbeibys nūdrūšynuoja literaturys zynotneica i sabīdryskuo darbineica Ilga Šuplinska, multimuokslineica i školuotuoja Evika Muizniece, Rēzeknis Tautys teatra aktrise i školuotuoja Sandra Juste, etnomuzikologs i muzykants Ēriks Zeps, kulturys aktiviste Inga Vigule. Sūpluok ar dalinīkim struoduoja i puordūmuos par Ukrainys vaicuojumim, myužeigom vierteibom dalejouos pedagoge nu Ukrainys Oksana Fartušna i nūmetnis vadeituoja Lolita Kivleniece-Kuznecova.

Nūmetnē tyka gaideiti aktivi pusaudži, jūs vydā arī ostoni ukraiņu puorstouvi. Vysys dīnys tyka pīpiļdeitys ar rodūšumu – izgleituojūši dorbojūtīs, pošim izdūmuot dzīsmi voi puorsoku, anekdotis voi CV formā pastuosteit par nūmetnē nūteikūšū avīzē, dazynuot sova uzvuorda izcelsmi i saprast, cik svareiga lūma ir volūdai. Atsapyušūt kuoju prīcys voi teatra nūdarbeibā, dazynuot vaira par latgalīšu vierteibom i symbolim, veiduot sovu imidžu, izsapynojūt projektu idejis iz prīšku.

Nūmetnē pusaudži vaira runuoja i dūmuoja par latgaliskū, tuo saikni ar nacionalū i pasauleigū, kur itamā šaļtī tik daudz emocionalu viestejumu, patīsu i vyltus ziņu par karu Ukrainā. Sevkurs nu nūmetnis dalinīku atbolsta Ukrainys centiņus piec mīra i naatkareibys, saprūt, ka tuos ir aplīcynojamys vierteibys sevkurā valstī.

Seviški spylgtai tradicejis tyka izdzeivuotys danču vokorā i nūslāguma pasuokumā „Tradīceju trase. Putynu meiklis”. Tymā pusaudži sūpluok ar vacuokim piec geografiskajom koordinatem raudzeja atrast nūteiktus objektus Rogovkā i rysynuot dažaidys putynu meiklis, kai ari atguoduot žongliešonu, tautysdzīsmis dzīduošonu voi kaidu piramidu, īsaistūt vysu komandu. Naizpalyka sarunys pi guņskura, kuo ari prīca par ekskursiju iz Preiļu pusi, kur varēja dorbuotīs ar muolu, gasteit fotomuzejā pi Igora Pliča, dazynuot par Latgolys karūga i Feimaņu viesturi pi Māra Rumaka.

Vīnai vosorai gona daudz latgalisku īspaidu. Ir cereiba, ka tī tiks lykti lītā školys laikā i sapynūs iz prīšku.

Nūmetni organizēja Latgalīšu kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Rēzeknis nūvoda dūmi i Latgolys kulturys programu, finansiali atbaļsteja projekts „Pusaudžu diennakts nometne “Sūpluok”” (līguma nr. LKP 2022/42)” i Rēzeknis nūvoda dūme.