Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Niu jau vaira nakai pyrma goda Rēzeknē durovys attaiseja garus godus dareitais projekts – jauna bazneica Rēzeknis zīmeļu rajonā. Nu ituo gods Vosorys svātku juņa suokumā itamā Rēzeknis Dīva Žāļsirdeibys Rūmys katuoļu bazneicā kolpoj prīsters Stanislavs Prikulis. Prīsters aktivi īsasaista draudzis procesūs, bazneicys lītuos, roksta doktora disertaceju, taipat jam var pīsekuot ari Facebook i Instagram kontūs.

Kaidi ir Rēzeknis Dīva Žāļsirdeibys bazneicys aizsuokumi?

Ituos bazneicys ceļtnīceiba beja veiskupa Juoņa Buļa iniciativa. Kai zynoms, Rēzeknis piļsātys zīmeļu rajonā katuoļu bazneicys nabeja, leidz ar tū tys beja aktuals vaicuojums. Te beja zemis gabaleņš, kuru suokumā izadeve pīsaisteit Rēzeknis Jezus Sirds draudzei, piec tam topa itys projekts, kurs, koč ari na uotrs, ir taids pamateigs.

Kai nūteik bazneicys nūsaukuma izviele?

Tai ari jer, kotrai draudzei i leidz ar tū ari bazneicai ir sovs nūsaukums. Tys parosti ir saisteits ar kaidu aktualu nūtykumu. Bazneicys ceļšonys laikā, beja Dīva žāļsirdeibys gods, mums Latgolā ir labi pazeistama lyugšona Dīva žāļsirdeibys krūneits. Ari kod pavests Francisks tyka īvālāts, pyrmais, kū jis saceja, – ka Dīvs ir žāļsirdeigs i mums navajadzātu nūgurt īt pi juo, kab sajimt itū žāļsirdeibu. Dīvs nikod nanūgurst mums pīdūd, bet mes varbyut nūgurstom pīdūšonu lyugt. Tyka izsludynuots Dīva žāļsirdeibys gods (2015. godā – L. S.), tod ticeigūs uzmaneiba tyka pīvārsta taišni itam vierzīņam. Saisteibā ar tū ari dīvnomam tyka dūts nūsaukums Rēzeknis Dīva Žāļsirdeibys Rūmys katuoļu bazneica.

Puorīšona iz jaunu bazneicu – kai izaicynuojums i duovona reizē.

Kai sevkuram cylvākam, tys ir gona gryuši. Tymā pat laikā tys ir skaisti, partū ka tys ir jauns kolpuojums i izaicynuojums. Tei ir vīna nu lītu, kū prīsteri zyna i pījam, mes zynam, ka tiksim syuteiti tī, kur ir vysleluoko napīcīšameiba. Tei ir ari lela žielesteiba, ka mums ir vareiba īpazeit cytys draudzis, kolpuot dažaiduos vītuos.

Muna pyrmuo draudze, kur es beju vikars, beja Leivuonā, tod kai vikars es beju Bolvu i Sprūgu draudzēs, piečuok veiskups maņ uzticēja Baļtinovys, Škilbānu i Tiļžys draudzis, tei beja muna pādejuo kolpuojuma vīta, kur beju kai pravests. Niu asu te, Rēzeknē, Dīva Žāļsirdeibys draudzē.

Cik sarežgeita ir jaunys draudzis “īdzeivynuošona”?

Cylvāki ir pīroduši dūtīs iz Rēzeknis viesturiskajom draudzem, kurys ir lelys i skaistys. Es kotru reizi ari soku, ka ir cīši labi byut kluotasūšam sovuos draudzēs, tai izpyldūt sovu gareigū pīnuokumu. Muni pyrmī nūvāruojumi itamā draudzē ir, ka cylvākim, kuri agruok brauce ar transportu par tyltu iz tū piļsātys golu, ir vareiba iz reizis, izejūt nu sovys sātys, atīt iz bazneicu. Tei ir cīši lela prīškrūceiba, vysupyrma, jau vacuoka godu guojuma cylvākim, kuri ari ir cīši aktivi un apzineigi dīvlyudzieji.

Dīvakolpuojumi itamā bazneicā nūteik kotru dīnu. Svātdīnem taišni trejūs, kas ir Dīva žāļsirdeibys stuņde, kod Pesteituojs myra pi krysta. Grybātu izsaceit lelu pateiceibu Jezus Sirds draudzei, nu kurys pyrmū laiku brauce prīsteri apkolpuot itū bazneicu.

Zynoms, ka naatjemama kotrys bazneicys sastuovdaļa ir ari liturgiskī prīkšmati.

Saprūtams, ka tod, kod izbyuvej jaunu bazneicu, tī vydā vēļ nav nikaidu liturgiskūs prīkšmatu. Te mums beja lela žielesteiba, ka Jezus Sirds katedrale pyrmū laiku uzajēme vysu sakuortuot, ari veiskups cīši īsasaisteja. Svareigi, lai bazneicā byutu pats byutiskuokais.

Kab varātu nūtikt Svātuo Mise, ir vajadzeigs oltors i svecis, kurys mes īdadzam dīvakolpuojuma laikā. Vēļ vīna cīši svareiga līta ir tabernakuls, prūti, taids apzeļteits metala skapeits ar iz tuo attāluotim eņgelim, kurā globojās vysleluokais bazneicys duorgums – Jezus Kristus Mīsa zam maizis zeimiejuma, tys ir, Vyssvātuokais Sakraments.

Tod ir ari vīta, kur losom Svātūs Rokstus, tai saucamuo pults. Taidā veidā bazneicā teik attāluoti diveji goldi, kas baroj kristīti – Dīva Vuorda golds (pults) kur asam aicynuoti uzklauseit Svātūs Rokstus i Euharistiskais golds (oltors), nu kura kai gareigū Maizi sajemam Svātū Komuneju.

Iz sīnu ir radzamys Krystaceļa biļdis, kas tyka sagataveitys iz bazneicys īsvieteišonu. Tuos ir četrpadsmit Krystaceļa stacejis, kuruos attāluots Jezus cīsšonu ceļš, suocūt nu nūtīsuošonys iz nuovi leidz pat guļdeišonai kopā.

Tei lobīkuortuošona laikam ir nabeidzams process, tok cytraiz ir pat skaisti izdzeivuot tū ilguokā laika pūsmā, partū ka tu vari izbaudeit tū, kas ir niu, atguoduot, kai beja, saleidzynuot i dūmuot kai byus. Nikod nav garlaiceigi, jo vysu laiku koč kas nūteik ari fiziskā, na viņ gareigā zinī. Tok, prūtams, te vēļ daudz kas prīškā, koč vai nu muzykaluo aspekta, mums vēļ nav vargaņu, taipat ari cikom nav bazneicys zvonu.

Myusim bazneicys tyvumā ir breineigs parks, tys gon nav bazneicys eipašumā, tok es grybātu pasasaceit tuo parka idejis autoram i dorbu realizātuojim, eipaši partū ka vīns nu celeņu vad taišni iz bazneicys durovom.

Jius asat prīsters, kuru var sastapt ari socialajūs teiklūs.

Ka saceit gūdeigi, niu drupeit mozuok aktivs asu. Tok nui, asu kluotasūšs i suoku lītuot socialūs teiklus, kod īprīškejuos draudzēs beja vysaidi projekti, kurus beja svareigi aktualizēt. Te es ari varbyut grybātu izmontuot īspieju pareklamēt (smaida).

Mums itamā bazneicā 7. augustā trejuos stuņdēs byus kai parostais dīvakolpuojums, tai ari skaists koncerts, kurā uzastuos vokaluo grupa Schola Cantorum Riga. Es pats ari navaru sagaideit itū skaistū nūtykumu.

Paraleli cytim dorbim jius asat ari storpdiacežu tīsys lauleibu lītuos tribunala dalinīks.

Kai zynoms bazneicys lauleiba nav škirama. Tys vaira dūmuots pozitivi, ka cylvākim, kuri mīļoj vīns ūtru, jī nūslādz lauleibu i ar Dīva svieteibu nūdzeivoj vysu dzeivi. Ir dīmžāļ vys tik ari gadīni, kod lauleibys dzeive izjiuk, lauluotī izaškir laiceigā kuortā. I tod, ka ir izveiduota jau jauna saime, jī gryb sakuortuot attīceibys, lai nadzeivuotu grākā i lai varātu īt pi Svātuos Komunejis. Tod Bazneicys tīsa var izskateit lauleibu, tys ir, na lai škiertu, tok, lai atzeitu, ka tei nav bejuse dereiga nu suokta gola. Tū nūsoka bazneicys tīsa, i, ka teik nūlamts, ka lauleiba nav bejuse dereiga, tod cylvāks var sakuortuot sovys attīceibys ar cytu cylvāku. Saprūtams, tei sovā ziņā ir žāļsirdeiba pret cylvākim, kuri ir gryutā dzeivis situācijā, tok, lai Dīvs dūd, kab taidu lītu byutu mozuok.

Bazneica ari vysod īsoka nasasteigt ar lauleibu, puordūmuot sovus sūļus. Myusu dīnuos ir lobuok, partū ka ir īspieja izīt pyrmslauleibu sasagatavuošonuos kursu vairuoku mienešu garumā, itī kursi nūteik vysā Latvejā i tūs voda cyti lauluotī puori piec vīnuotys programys. Tī puorim ir vareiba puorrunuot vysaidys lītys i lobuok vīnam ūtru īpazeit. Grybu saceit, ka lauleiba nav tik tei vīna dīna, kod tei teik nūslāgta bazneicā, tok tei ir kūpeiga ticeibys pīredze vysa dzeivis ceļa garumā. Taišni deļtam ir svareigi, ka lauluotī redz, ka kotru reizi asūt dīvnomā, teik styprynuota ari jūs lauleiba. Bazneicā var palyugt svieteibu, atguoduot lauleibu zvārastu, dūt lobu pīmāru bārnim, īsasaisteit draudzē, ari sajimt atbolstu, ka rūnās kaidi vaicuojumi.

Jius asat ari Bazneicys puorstuovs Latgolys kongresa padūmē.

Nui, tei ir padūme, kura sekoj leidza tam, kai teik izpiļdeitys kongresa pījimtuos rezolucejis. Tyka īraksteits, ka padūmē juobyun ari Bazneicys puorstuovam i mes ar prīcu pīsadolūt, atbolstūt vysys lobuos iniciativys. Tymā pat laikā bazneica ir tai kai puori tam vysam i mes asam atvārti vysim cylvākim. Myusu pyrmuo miseja vysod ir bejuse i byus ticeibys sludynuošona, tok ticeiba nav īdūmuojama bez kulturys.

Bazneica runoj tamā volūdā, kaidā runoj tuos lyudzieji, respektej i ceņšās saglobuot montuojumu, tok ari ir atvārta jaunim izaicynuojumim.

Kultura ari saistuos ar cylvākam dūtū Dīva duovonu – myusu talantim i spiejom, kurus myusim ir aizdavums atteisteit, na viņ deļ seve i cytu, tok ari Dīva gūdam. Deļtam skaisti, ka tī poši koncerti nūteik ari bazneicuos i, ka tī na izjauc bazneicys lyugšonu, tok papyldynoj tū.

Sv. Mišu laiki Rēzeknis Dīva Žāļsirdeibys bazneicā:

Pyrmūdiņ, trešdiņ i pīktdiņ: 18.00
Ūtardiņ, catūrtdiņ i sastdiņ: 9.00
Svātdiņ: 15.00

Fotogalerejā Rēzeknis Dīva Žāļsirdeibys bazneica. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv