Sarunu sagataveja: Edeite Husare, Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ir leli, videji i mozi muzeji. Ituos reizis stuosts byus par mozu muzeju ar lelom vierteibom. Iz sarunu aicynuojom Gitu Palmu, kura nu Reigys atsagrīzuse Latgolā i niu jau napaseņ izturātu puorbaudis laiku tur ryupi par Roberta Mūka muzeju Gaļānūs. Gita ir muzeja vadeituoja i gleznuotuoja, muokslys aprynduos zynoma ari kai “viļcīņu meitine”.

Latgolys kulturys dzeivē Gita Palma, ka tai var saceit, ir jauns vuords. Kas jei ir?

Es poša asu gleznuotuoja. Mani jau vysā daudzi zyna kai “viļcīņu meitini”. Da juļa vyda Varakļuonu pilī beja apsaverama munu dorbu izstuode – leluokais munu vacuokūs gleznu kūpums, aptyvai 30 dorbu. Mani ar viļcīnim saista tys, kas Stiernīnē, kur pavadeju bierneibu, myusu sāta atsaroda viņ 50 metru nu viļcīņa slīžu. Īsavuiceju skaiteit iz viļcīņa vagonim, laseit nu viļcīņa staceju. Nu reita pasamūstūt, varēja dzierdēt, ka aizīt pasežeru viļcīņs, tod tu par reizi saprūti, cik niu laika. Tod, kod vokorūs beja Moskovys i Pīterpiļs viļcīni, tod baba īrosts saceja, ka niu juoīmūt piec gūvu, partū ka Pīterpiļs viļcīņs paguojs. Sovulaik ar viļcīni es brauču iz školu, Reigā nu Kengaraga ar tū brauču iz centru, ari iz studejom braukuoju ar viļcīni. Ar draugim asu skaitejuse, cik tod godi ir pavadeiti viļcīnī – saguoja, ka kaida puse nu dzeivis jau byus.

Kai “viļcīņu meitine” tyka par gleznuotuoju?

Cik seve atguodoju, maņ vysod rūkuos ir bejuse kaida ūteņa, vysu laiku koč kū asu zeimiejuse. Asu vasta iz privatajom nūdarbeibom, pabeiguse Jaņa Rozentala Reigys muokslys vydsškolu. Ari tuoļuok dabuoju muokslys izgleiteibu, tymā skaitā i vizualuos muokslys pedagoga. Studejūt muokslu, pa ceļam roduos vaicuojums pošai sev: “Kai tys byutu pastruoduot muzejā?” i ar vīnu taidu vaicuojumu jau sovu lobu šaļti asu īsapynuse itymā vysā muzeju pasaulī.

Ar kū suocēs tovs ceļš muzeju pasaulī?

Tys suocēs tai jūka piec ar Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja Tautys froņtis muzeja nūdaļu, kas atsarūn klusā Vacreigys īlā. Tautys froņtis muzejs ir cīši lela ekspoziceja treis stuovūs par Trešū atmūdu. Suokuos, kod beja vareiba tī pastruoduot, beja dūmuots, ka tys byus viņ treis mienešus, nu golā īsavylka iz stypri garuoka laika. Tod pyrmū reizi raudzeju atsagrīzt Latgolā i suokt struoduot Jākubpiļs Viesturis muzejā, nu vys tik tys nabeja iļgi i dreiži viņ atsagrīžu Reigā. Turpynuoju struoduot tīpat Tautys froņtis muzejā tik cytā omotā. Tū dareju da ituo gods februara, kod sajiemu zvonu nu Preiļu Kulturys i turisma puorvaļdis ar aicynuojumu uzajimt Roberta Mūka muzeja Gaļānūs vadeišonu. Kod atskanēja itys zvons, beju pi mašynys ruļa i ruodejuos, ka pagaist vyss ceļš. Beju taidā kai vīglā šokā, jo es tik cīši gribieju iz Latgolu i te pieški pīduovuojums izkreit kai taids snīgs iz golvys! Apsadūmuoju, apsarunuoju ar Tautis froņtis muzeja vadeituoju i jei ari pīzyna, ka maņ jau Reiga na tik cīši pateik, ka vajag īt i riskēt. Tai niu asu ite.

Kaida ir ituo breiža sajiuta, atsagrīžūt Latgolā? Kū tu sagaidi nu tuos?

Niu es vīnkuorši eksisteju i piļneibā izbaudu itū vysu. Kod es atbrauču iz Latgolu, ite vēļ beja zīma i snīgs. Tod tu redzi, kai vyss suok uzplaukt i zīdēt, kai, verūtīs pa muzeja lūgu, pretejā īlys pusē gonuos gūvs, ir vīnkuorši loba sajiuta. Deļtam es nikuo nagaidu, asu ite, i ir labi. Reigā, tai sokūt, beja sajiuta, ka “brauc jumts”. Par pīmāru, ka niu, vosorys korstumā, vajadzātu byut Reigys dzeivūklī, byutu piļneigi cytaižuok. Ite tu vari izīt uorā, paelpuot svaigu gaisu, pasarušynuot puču dūbē, vari izjust itū vītu.

Ka maņ niu pascātu, ka ir juobrauc atpakaļ dzeivuot iz Reigu, es atbiļdātu: “Nā, paļdis!” Nu Reigys var nūgurt, maņ tī byutu gona diveju treis dīnu. Koč ir paguojuši vairuoki mieneši nu puorsavuokšonys, maņ Reigys nadatryukst. Latgolā tik cīši nasajiut attuolumi, vyss ir sasnādzams.

Cik vīgli voi gryuši ir struoduot mozā muzejā, kura golvanuo tema ir vysā specifiska?

Roberts Mūks, kam veļteits itys muzejs, sevi vaira ir saucs par religeju pietnīku, na par filozofu. Ari munā izgleiteibā ir kluotyn muoksla i religeja, leidz ar tū maņ Mūka filozofeju i religiskū skatejumu ir vīgļuok izprast. Vīna nu dorba dīnu beja taida padryumuoka, nikas interesants nanūtyka, i es aizadūmuoju: “Bāc, kū es te doru!?” Tod uzkuopu ūtramā stuovā, kur ir Mūka kunga biblioteka, puorcyluoju juo gruomotys. Jam ir cīši interesants gruomotu kluosts, īskaitūt ari uorzemu izdavumus, kur īškā atrūnamys juo pīzeimis, kū ir cīši interesna laseit. Maņ pateik mozi muzeji.

Ka niu byutu juonūdefinej – kas ir Roberts Mūks?

Latvīšu filozofs i dzejnīks ar izcylom zynuošonom, kurs pats sevi, kai jau īprīšk saceju, sevi vaira sauca par religeju pietnīku nakai par filozofu. Tys byutu tai vīnā teikumā. Maņ pošai pateik Roberta Mūka gruomota “Philosophy of 20th century”, kas ir gruomota par 20. godu symta filozofeju, tī īškā ir ari atzeimeitis ar idejom voi lītom, kurom Mūks ir pīvierss uzmaneibu i pastreipuojs, tys paleidz izprast ari jū pošu, juo vierteibys. Muzeja bibliotekā var apsavērt daļu nu Mūka kunga bibliotekys, te, par pīmāru, ir ari juo dzejūli latgaliski. Ir ari gruomotys, kurys Mūkam duovynuojuši cyti rakstnīki, tamuos ir ari personeigi īroksti. Ar ituo muzeja aizsuocieju Martu Binduku ari nūteikti ir vārts apsarunuot, kab pasaklauseitu, kai jei runoj par Mūku. Jai beja vareiba jū satikt dzeivī. Martys stuosti ir nu tīšuo olūta, tys otkon ļaun lobuok īpazeit poša Mūka personeibu.

Kaida ir tova sajiuta – cik daudz poši latgalīši zyna, kas ir Roberts Mūks?

Maņ redzīs, ka vysā moz. Tī, kas ir munā lūkā, daļa zyna, daļa nā. Es dūmoju, ka paīs kaids laiks, cikom vaira ļaužu uzzynuos.

Ka byutu juopasoka, kas ir Mūks Latgolys kontekstā?

Jis īt nu itīnis i vysod ir Latgolu ir turiejs sirdī. Maņ ari tei sajiuta ir leidzeiga ar gribiešonu atsagrīzt Latgolā. Mūks garu laiku beja trimdā Amerikā, dūmoju, ka atsagrīzšona Latvejā jam beja vysā emocionala. Pyrmū reizi jis tyka uzaicynuots atsagrīzt 1989. godā, kas taišni ir lelais Atmūdys laiks. Ari Tautys froņtis muzejā Dainis Īvāns ir sacejs, ka, nui, mes tok zynim Robertu. Tuo laika rodūšuos personys vysi vīns ūtru zynuoja, dorbuojās Tautys froņtē i veicynuoja atmūdu. Mūks ir pseidonims, juo eistais vuords ir Roberts Avens. Jis pījāme pseidonimu, kab kai latvyski, tai latgaliski skanātu vīnaiži. Jis ir rakstejs ari dzeju latgaliski. Ka da ituo maņ nabeja taidys slovonys personeibys, ar kuru es lobpruot sasatyktu i pasarunuotu, tod niu tys nūteikti ir Roberts Mūks.

Atsagrīžūt pi vyspuoreiguokys vieršonuos, kaids tev redzīs muzeju pasauļs?

Maņ cīši pateik! Tys ir sovpateigs pasauļs, kas varbyut ir ari drupeit īmūšs pret straumi. Gleznuos es īmyužynoju saļti, tei ir kai dokumentaceja, kas fiksej laikā i telpā. Viļcīni jau ari pasamej – vīni aizīt, cyti palīk, daļu sagrīž metalūs. Ar muzejim ir leidzeigi – muzeju kruojumu globuošona ari ir dokumentaceja, kas fiksej nūtykumus. Tok tymā pošā reizē muzejs nav apsastuojs laikā, kur tik siež styurī i gleznom nūslauku putekļus. Kruojums teik popularizāts, ruodeits sabīdreibai, teik reikuoti pasuokumi, cylvāki tiek aicynuoti sekuot leidza. Muzeji palīk interaktivuoki – kurim saīt lobuok, kurim varbyut na tik labi, tok attīceigi, ar tū dzeivojūt, var rysynuot sadzeivyskuos lītys, kab pīsaisteitu vysaidu paaudžu apmaklātuojus. Par pīmāru, Mūka muzeja ūtramā stuovā iz golda stuovēja Roberta Mūka rokstommašyna, kas ir kruojuma prīškmats. Pyrmsškolys bārnim izstuodē asam nūlykuši taida poša tipa analogu rokstommašynu, kab jim byutu vareiba pamīgt tuos pūdzenis, paraudzeit. Tys paleidz atteisteit sensorū pasauli. Kruojums ir juosaudzej, nu reizē cylvākim juoruoda, tok interaktivom lītom i izpratnei taišni kruojumu na vysod vajag izmontuot.

Ka saleidzynoj obejis tovys pīredzis – mozs muzejs laukūs i mozs muzejs Reigā, – voi ir kaidys atškireibys?

Tautys froņtis muzejs ir daīmams bez īejis moksys, tuo budžets ir nalels, kas īt nu leluo Nacionaluo viesturis muzeja, kuram tys ir vīna nu treis nūdaļu. Tautys froņtis muzejā ekspoziceja ir sataiseita, tū var saukt par gotovu, kasdīnā vajag viņ turpynuot atteisteit i pīduovuot muzejpedagogiskuos programys. Ari Mūka muzejā ir leidzigi: ir juodūmoj par pīduovuojumu apmaklātuojim. Atškireigais, saprūtams, ir apmaklātuoju daudzums. Tautys froņtis muzejā beja pīrosts, ka vysu laiku kaids atīt. Mūka muzejs saleidzynūši ir jauns, deļtuo par jū vēļ nazyna cīši daudz cylvāku. Par pīmāru, junī beja divejis apmaklātuojis nu Seiļukolna, kas atsarūn aptyvai desmit kilometru nu Mūka muzeja – juos najauši beja īvāruojušys itū muzeju Google Maps kartē i atbraukušys.  

Daudzi jau skaita, ka muzejā nikas eistyn nav juodora. Nu, tod, kab parauga sataiseit muzejam koč Wikipedia lopu, taipat tam vajadzeiga vysmoz vīna vasala dīna! Voi, kab pīraksteitu projektu – vēļ vaira laika. Vīnys kvalitativys muzejpedagogiskuos programys sataiseišona, kab saprastu i paraudzeitu, kai tys funkcionēs dzeivē, ir cīši, cīši laiku pajamūšs process.

Roberta Mūka muzejs ir aktivs ari socialajūs teiklūs. Kai ir par taidu mozu muzeju stuosteit tī?

Socialī teikli ir cīši lobs paleigs. Kod pandemejis laikā sēdējom aiz aizslāgtu durovu, ari Tautys froņtis muzejā ar vadeituoju pa maiņom guojom iz muzeju, kab apslauceitu putekļus i sakūptu muzeju. Taipat vajadzēja uzturēt dzeivus muzeja socialūs teiklus, ari nūvadeit muzejpedagogiskuos programys virtuali. Par pīmāru, Reiga–Dagda ir lels ceļa gobols i vysys školys navarēs tū izbraukuot, tod taidā gadīnī nūdarbeibu var nūvadeit attuolynuoti. Digitalais pasauļs ir paleigs. Mes varim paruodeit ari muzeja “aizskotivi”, kod mums iz golda ir papeiru kolni, kai mes īkuortojam jaunu izstuodi voi ka aiz lūga mums ir gūvs. Vīneigais socialūs teiklu minuss ir, ka viests vysu laiku koč kur nūgrymst i tuos ir regulari juoatjaunoj. Attīceigi piec kaida laika var likt vīnu i tū pošu informaceju, partū ka tod cylvākim tys vaira nūsasiež. Niu grybu ari īvītuot informaceju par muzeju ari uorzemu vītnēs, kab cylvāki vaira radzātu, ka taids muzejs eksistej. Tod ar laiku redzēs, kaids nu tuo byus rezultats.

Par muzeju vaira ir interese vītejīm voi vys tik kaidim tuoļuokim gostim?

Pa itū na cik garū dorba periodu vēļ gryuši izvērtēt, tok godīs vysaiž. Jo eipaši, ka muzejs viņ napaseņ piec pandemejis suocs otkon struoduot. Ir taidi, kas atbrauc apsavērt iz mani, izzynuot, kas es asu, ir taidi, kuri ite teik, pīsadolūt piļu i muižu apceļuošonys akcejā, ir ari tuoļuoki gosti.

Voi tev ir kaidi sapyni voi īceris, kurys grybātu eistynuot car Roberta Mūka muzeju?

Ir! Mums niu ir informativa izstuode par “Elles ķēķi”, kas ir latvīšu rakstnīku grupa 20. gs. 50.–60. godūs Ņujorkā, grybātu tū sataiseit par ekspoziceju, partū ka naseņ vairuoki apvīneibys dalinīki nūguojuši tymā saulē. Byutu svareigi satikt asūšūs, varbyut dabuot kaidys lītys nu jūs, pīmāram, personeiguos pyldspolvys, ar kurom cylvāki rakstejuši dzejūļus. Taidā mozā Leivuonu tipa sieteņā, kaida ir Mūka muzejs, ir izaicynuojums par nūzeimeigom personom pastuosteit minimalā plateibā ar maksimalu efektu. Kab cylvāks saprastu, kaida itei personeiba ir bejuse, kab sajustu personeigū pīskuorīni i īraudzeitu pasauli tuo cylvāka acim. Natuoli nu muzeja ir ari Mūka dzymtuo sāta, kur jam beja dzeivūklis. Varbyut koč kod dzeivūkli varātu dabuot muzeja eipašumā i tī sataiseit tuo laika atmosferu, kaids ir bejs tys laiks, kod jis beja pavysam mozs. Ari kruojumam ir vajadzeigys papyldu telpys. Svareigi atteisteit ari muzejpedagogiskuos programys, tūs nikod navar byut par daudz. Gribīs organizēt pasuokumus i izstuodis, partū ka ite cylvāki eistyn īt iz pasuokumim. 2023. godā Mūka kungam byus 100 godu, tys nūzeimoj, ka juotūp ari jam veļteitai jaunai ekspozicejai. Taipat kotru godu Mūka muzejs izsludynoj konkursu bārnu i jaunīšu rodūšajim dorbim, rudinī byus apbolvuošona i izstuode.

Cik daudz itymā muzeju pasaulī itūbreid pošai saīt laika veļteit sovai muokslai?

Itūbreid ir drupeit skriejiīņs. Deļtuo gleznuošona ir drupeit nūstuojuse. Tok tys nav konstanti. Ari Reigā dzeivojūt, beja šaļts, kod gleznuošona apsastuoja, nu tod vīnā dīnā uzrauņ vysus dorbus. Viļcīņus es taipat turpynuošu medeit, jī vysod byus, tei ir muna eseņce. Voi īs kluotyn koč kas jauns? Tū ruodeis laiks. Sevkuru muokslu i laika pūsmu var nūviertēt viņ tod, kod atsaverom atspriekleņ. Mes vysu laiku asam itymā breidī i tū nanūviertejom. Paīs desmit i vaira godu, vērtēt byus vīgļuok. Taipat kai Pikaso beja ružovais periods, tod beja zylais periods. Koč i tī var byut eisi pūsmi muokslys atteisteibā, tī vys tik ir. Kas byus niu kluotyn nu ituo perioda munai muokslai? Suoču dūmuot par gūvem. Niu tik cieški redzu tuos, ka gribīs gleznuot gūvs.

Vaira par Roberta Mūka muzeju Gaļānus var puorskaiteit portala lakuga.lv rokstā ITE.