Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Vosora ir jau puori pusei, tok syltais laiks myus turpynoj lutynuot, taipat ir ar vysaida veida kulturys nūtikšonom, kuru kluosts ir cīši boguoteigs i interesants kotrai gaumei. Itūreiz ar sovim īsacejumim doluos Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa.

Ka pasaver iz nūtikšonom i vītom Latgolā, tod var saīt daudzveideigs i interesants nedelis plans. Nūjaušu, ka daudzi īprīškejā nedēļā Latgolā beja iz Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Dabasūs uzjimšonys svātkim Agluynā. Tok ceru, ka arī itamā nedeļā byus īmasls īslēgt “Waze” aplikaceju latgaliski, i dūtīs ceļā. Prūtams, maņ kai cylvākam nu GORA gribīs vysus redzēt gostūs pi myusu – kai unikalā koncertcyklā “Atmosfēras” ar Latvejis i uorvaļstu muokslinīkim, tai KVADRIFRONA teatra izruodē “Marija un Zibens” i jaunatkluotajā Arta Butis izstuodē “ARTisCOOL”. Jā, navar napīminēt ari kolēgus – Marka Rotko centru, kur muokslys dorbu i emoceju puorboguoteiba līk atsagrīzt vēļ i vēļ.

Tok itūreiz raudzeišu atsakuopt nu Latgolys nūtikšonu myusu dīnu magnetu i pasavērt iz cytom breineigom nūtikšonom i vītom taišni Latgolā.

Kroma kolna svātki “Bruolestei 10”

Tī, kas braukuši iz Ondrupinis pusi, zyna, ka te var baudeit eipašu Latgolys burveibu. Jau pats ceļš iz Ondrupini ir šmuks i glaznains. I, pasasokūt Kroma kolna bruolistis bīdreibai i juos dybynuotojam Aleksandram Lubānam, kotru godu ite nūteik Kroma kolna svātki. Itūgod – bruolistis 10 godu jubileja zeimē. I, kai jau svātkūs pīsanuok, tod arī programa plota – karaveiru ceinis, kur pīsadaleis ari gosti nu Leitovys i vēļ – leļu teatris par Piļskolnu pi Pušys piec Teklys Butleris pīraksteituos teikys 1928. godā.

Kroma kolna bruoliste Latgolā ir viesturis aktivistu i rekonstruktoru bīdreiba, kas pietej Latgolys aizviesturi, kulturu, reikoj dzeivuos viesturis pasuokumus, demonstrej kruošņuos i daudzveideiguos rūtys i tārpus, senejūs karaveiru ekipiejumu, īrūčus, ceinis muokslu i sadzeivi, kab sevkurs interesents sajimtu prīškstotu par latgaļu vierteibom, izpratni par laiku i telpu. Bīdreibys pamatnūsadorbuošona ir 9.–13. godu symta Latgolys teritorejis nūtikšonu i kulturvidis populariziešona i imitiešona.

Breivvaļsts Duorgumu noms

Augustā Rēzeknē atkluots Breivvaļsts Duorgumu noms. Juosoka, ka tys ir breineigs puorsteigums kotram, kurs interesejas par Latvejis breiveibys ceiņom. Daudzu nū pryvatūs kolekceju īmūšū prīškmatu vydā ir ari Pyrmuos škirys Treju zvaigžņu ordiņs. Ekspozicejā ir unikala vareiba skateit Latvejis vaļsts, militarūs vīneibu, policejis, rūbežsardzis, kai ari leluokūs Latvejis organizaceju i bīdreibu apbolvuojumus, medalis, kryušu nūzeimis, dokumentus, kartenis, formys i cytys interesantys, vierteigys i rešys viesturis līceibys. Sova vīta daškierta ari Latvejis strielnīkim.

Nomā apsaveramys arī Latgolys muokslinīku gleznys, kai ari gleznys, kuruos atainuotys Latgolys ainovys. Byutiskai atzeimēt, ka daudzi Breivvaļsts duorgumu noma prīškmati publiskai apsavieršonai eksponāti pyrmū reizi.

Ekspozicejā īkļautī apbalvojumi ir nūzeimeigi i vysai reši deļtuo, ka vaļsts atteisteibys laikā taidu apbolvuojumu nabeja daudz. Daži nu tūs skaitami viņ dažūs desmitūs. Un tys, ka jī sasaglobuojuši leidz myusu dīnom ir lela viesturiska līceiba, kū globuot i par kū viesteit.

Jā, ite vēļ var arī digitali iz sova kokla izlikt Rēzeknis piļsātys golvys viesturiskū omota kēdi i padūmuot, kū lobu tu varātu padareit kai mers.

Svātki Upītē

Tys, ka Upītē dzeive jauka, zyna sevkurs. I dzeive te ir arī aktiva, jo Slišānu saime ar draugim līk Upītis vuordam skaneit caur dažaidim pasuokumim. Vēļ naseņ ite atkluota pyrmuo latgalīšu izalauzšonys ustoba “Pīci panti”, bet jau augusta mienesī Bolvu nūvoda Škilbānu pogostā tradicionali svietej “Svātkus Upītie”; itūgod nu 12. augustā leidz 28. augustam.

Ir planavuots teātris, dažaidys cytys aktivitatis. Bet 17. augustā svātkūs suoksīs tekstilmuokslinīku simpozejs. Tuo laikā tyks radeits jauns muokslys dorbs – instalaceja Upītis kulturtelpā, kū vareis baudeit ar vysom maņom – acim, ausim, dagunu i pierstim.

Simpozejā jaunī muokslinīki struoduos kūpā ar tekstilmuokslineicu Anneli Slišāni, etnomuziki Inesi Mičuli i cytym rodūšim cylvākim.

Kopu svātki voi piļsātys svātki Varakļuonūs

Lai kai ari byutu, Varakļāni vys tik ir i palīk vierteiga daļa nu Latgolys kai latvīšu viesturiskuos zemis. I itamā nedeļā Varakļuonūs – piļsātys svātki. Prūtams, kai jau ari cytom piļsātom i nūvodim, ite planavuoti koncerti, suokumā bys arī interaktivuo spēle par Varakļuonim i svātku vydā – piļsātys muzykaluo mūdynuošana. Ka kaidam nasagryb īt pa pādim svātku programai, tod nūteikti var sovā nūdobā dūtīs, pīmāram, iz Varakļuonu muižu, kur itūšaļt struodoj nūvoda muzejs.

Tok, kai stuosta vītejī, itim svātkim tautā ir ari cyts nūsaukums – Varakļuonu kopusvātki, jo tī patīseibā saskaņ ar Varakļuonu kopusvātku dīnu. Saīt, ka kopu svātku leluo sviniešona var byut na tik Olyuksnā, bet ari tepat Varakļuonūs.

Maņ ar Varakļuonūs vēļ pošai ir kū skateit i atkluot. Varbyut piļsātys svātki byutu lobs īmasls?