Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Senejī, aptyvai 13. godu symta latgali zynomi kai spiejeigi i dzeivis gudri ļauds. Tok, cik daudz myusu dīnu latgalīšu zyna par sovim seņčim, tūs tykumim, kulturu i tradicejom? Par tū saruna ar bīdreibys “Kroma kolna bruoliste” dybynuotuoju Aleksandru Lubānu. Jis kūpā ar dūmubīdrim ir vīns nu nadaudzūs, kurs kasdīnā turpynuoj pieteit Latgolys viesturi i īpazeistynuot ar tū plotuoku sabīdreibys daļu.

Pastuosti par Kroma kolna aizsuokumim.

90. godu beiguos i 2000. godu suokuos vēļ cīši aktuala beja Latvejis naatkareiba. Iz tuo pacāluma viļņa gribiejuos koč kū deļ Latvejis padareit. Deļtam es sovā zemē īstuodeju drupeit vaira kai 1800 ūzulu. Taids simbols ar viesturisku pīsitīni. Par tū gazetā “Rēzeknes Vēstis” beja mozs raksteņš, ka vīns trokais sastatejs ūzulus sovā zemē, tū izzynuoja Anna Rancāne i izveiduoja nalelu raksteņu ari gazetai “Diena”. Tū sovpus izlaseja Aivars Berkis, Ēriks Hānbergs i Imants Ziedonis, kuri brauce pa Latveju i meklēja vysaidus interesantuokus cylvākus, kuri vīnkuorši dora koč kū deļ Latvejis. Jī atbrauce pi manis pasavērt. Mes ar jim runuojom par vysu kū i maņ ruodīs, ka tys beja Ēriks Hānbergs, kurs aizdeve deļ latgalīša provokativu vaicuojumu – voi varu paruodeit kaidu piļskolnu, iz kura ir koč kas izcalts? A maņ baigi gryuts pasaceit, ka nav, nu, reali nav kuo paruodeit. Zyņ kai gryuts latgalīšam pasceit, ka myusim kuo ta nav. Beiguos, prūtams, vyss beja labi, vysi prīceigi aizbrauce, tok tys, ka myusim kuo ta nav, tys tai ari palyka. Redz, Tērvetē, Lelvuordē, Āraišūs ir, a Latgolā nav.

Tod maņ kai mežinīkam atguoja paleigā meža zvāri. Babrys pajēme i nūpludynuoja maņ 6,5 hektaru sova meža i pasaruodeja cīši daudz sausu bolku. Na viņ dzeivinīki paleidzēja, ari draugi, saceisim, Edmunds Kivko, Ondrupinis kūkaudzātovys eipašnīks, vuicejūs ar jū kūpā Jelgovys meža fakultatē. Es aizbrauču pi juo gostūs, soku: “Tu maņ paleidziesi, maņ ir taida ideja ceļt pili?” Jis iz reizis ari pīkryta, tok beiguos atkluoja – suokumā dūmuojs, ka tys ir taidā jūku leiminī. Fiziski Edmunds paleidzēja ari sataiseit ceļu iz kolnu. Nu breivys grybys atbrauce ar sovim traktorim, atvede grantu, vysu izleidzynuoja, i saguoja smuks ceļš.

Nabeja vīgļuokī laiki, es suoču ceļt tikū piec 2008. goda krīzis, tys nabeja pruota dorbs, tok bolkys atguoja tod, kod atguoja. Babrys mežu appludynuoja, jis nasavēre, ir voi nav krīze pasaulī. Tod, kod tu dori taidys globalys lītys, tev ir vajadzeigi leidzekli.

Reali pat aizīt pi radinīka i papraseit: “Ot, es ite ceļu pili, maņ vajag naudys!”, tevi vysdreižuok napīskaiteis pi pylna pruota.

Vīna līta ir aizajimt deļ dzelys – biznesa, mašynys, a ite cylvāks sadūmuojs pili ceļt.

Laikam 2011. godā mes ar Māri Rumaku Lelajā latgaļu tiergā Ludzā pyrmū reizi pasaruodejom iz skotivis. Mes nu Aivara Ušpeļa bejom pajāmuši vīnu pylnū bruņu kraklu, a vīns beja salaseits nu vysa pa druskai. Pīmiņu, ka tūreiz tauta cīši par myusim puordzeivuoja, ka myusim ari koč kas ir i mes ari varim koč kū paruodeit. Kaids tūlaik myusim beja azarts tū vysu dareit! Tānam jau mes prūtam poši vysu labi sataiseit, a tod es vairūgus pats taiseju. Tū metala “pumpu”, kas vairūgam prīškā, nabeja, kur pajimt. Es laikam “Depo” voi vēļ kaidā veikalā īguoju, verūs ir taidys foršuos suņu bļūdenis, nu tūs izdauzeju tū opolumu i pīsytu pi dieļa (smaida).
Mes reizi ari Kroma kolnā ar Māri trenejomēs, tys beja vīns sitīņs, i mes Ušpeļa zūbynu salauzem. I nazynuojom, kū dareit, kai da Aivara aizīt. Mes vedem tū zūbynu i pi kalieju, i pi matynuotuoju, tok Aivars ir foršs, jis myusim pīdeve (smaida).

Juridiski bīdreiba tyka dybynuota, kab mes pīraksteitu projektus, kab myusim kaida nauda ītu, par desmit godim nivīns projekts nav pīraksteits (smaida). Tī laikam otkon sliepās tei latgaliskuo pošapziņa. Kai tama dzīsmē “…dūd Dīveni cytam dūd, na nu cyta meili lyugt”, mes tū projektu raksteišonu skaitom kai lyugšonu, i mes nikod nasalyudzam, mes poši izdorom vysu, kū varim. Lai ari pošai bīdreibai nivīns projekts nav pīraksteits, mes asam ar golvu krytuši vysaiduokuos aktivitatēs.

Ir taidi foršī momenti, kod cylvāki vīnkuorši atīt i koč kū padora. Itūvosor beja Latvejis Rogaininga čempionats Pušā, tī cylvāki skrēja vasalu dīnnakti. Es nazynu tuo puiša vuordu, bet jis ir vīns nu organizatoru, jis atbrauce iz Kroma kolnu i atvede kaneni ar noglom.

Tys pats Aivars Ušpeļs nu jau kaidu laiku atpakaļ beja atguojs nu Maltys, nu sovu Malnūs Vylku kuojom iz Kroma kolnu ar sovu luopstu i sovu veina pudeli. I soka, ka gryb maņ paleidzēt. Suokumā es saceju, ka eisti nikuo navar paleidzēt, a jis taids: “Klausīs, tev nav tualetis, tik paruodi, kur rakt!” Es jam paruodeju vītu mežā, jis tī taidu katlavanu izroka! I aizguoja paceli, na sveiki, na vasali pasceidams (smaida).

Kroma kolns ir vīna nu rešūs vītu, kur cylvākim ir vareiba redzēt i īpazeit viesturi eistā vidē, uorpus, saceisim, muzeju ekspoziceju.

Kroma kolns ir breivi pīejams, nav īejis moksys i nikod naasmu lics privateipašuma zeimis. Prūtams, suokumā munu suni tys cīši kaitynuoja, tok nu jau suņs vyspuor narej iz svešu cylvāku. Niu cylvāki, kuri īt kolnā, jī radz bolkys, kūkus, kur kaida daļa ir sapyvuse, jim varbyut rūnās kaids cytaiduoks prīškstots, tok, kai es soku, – svareiguokais nav bolkys, svareiguokī ir cylvāki. Jau piec 2012. goda, kod tyka dybynuota bīdreiba, es saceju, ka maņ par tom bolkom ir vīnolga, juos var sapyut, golvonais ir tī cylvāki, kas jemās i koč kū dora.

Suokumā gon stypri puordzeivuoju, ka nazkod nabeja kaida zuoleite nūpļauta voi kas to sakūpts. Tok mani nūmīrynuoja Ludzys Amatnīku centra vadeituoja Līga Kondrāte, sokūt, ka tys ir process, kuru juoradz. Navar byut tai, ka tu tān izceļ apleik lelu žūgu, iņtensivi struodoj 15 godu, tod atver vaļā i sauc cylvākus īt i vērtīs. Par 15 godu paaudzis byus nūsamainejušys, jī jau byus skatejušīs serialu par vikingim i latgali jim nasaruodes kas eipašs. I tu jau nazyni, varbyut piec 15 godu tev apsatryuks spāka i tu nabyusi paspiejs īdūt ļaudim koč vai tū emocionalū, iz vuordu baļsteitū informaceju.

Muna mierkauditoreja pamatā ir bārni ar kurim es struodoju. Ir daži bārni, kuri atbrauc pi mane i soka: “Es jau te trešū reizi. Mani nu školys vede, piec tam nu jaunsorgu, niu ar saimi”. Nu, forši! Kod vaicoju jim voi te ir kas pasamainejs, parosti atbiļd, ka, nui, ir radzamys kaidys izmainis. Cytreiz bārnim soku: “Aiztaisit acs i īsadūmojte, ka ite byus paceļamais tylts!” Tod jī rauga īsadūmuot, kaids tys tylts byus.

Tev ir juoīdūt ituos zynuošonys šudiņ, partū ka reit, īspiejams, nabyus tuo cylvāka, kam īdūt i varbyut ari nabyus tevis poša. Cikom tys bārns, kurs beja pi teve pyrma 15 godu, atguoduos, ka, o, nui, te beja taids trokais, kurs maņ stuosteja, kai te sytuos ar zūbynim.

Itūnedeļ ari tiks svieteiti Kroma kolna svātki.

Tradicionali ir īsaguojs, ka Kroma kolna svātki ir augusta īprīškpādejā sastdīnē. Itūgod mes ilgi dūmuojom, voi reikuot Kroma kolna svātkus. Tūmār četrus godus nikas nav nūtics, ari kovids myusim drusku pamaiseja. Itūgod raugom sasaukt vysus, kuri nazkod ir bejuši bīdreibā. Svātki byus, atbrauks daudz leitovīšu. Cytreiz brauce ari boltkrīvi, bet itūgod, prūtams, situaceja ir cyta.

Itūgod myusim super pietejums izadeve. Myusim svātkūs byus vydslaiku leļu teatris. Kaidūs 90. godūs beja gruomota “Latviešu tautas teikas un pasakas”, i tī ir teika par Pušys piļskolnu. Tekle Butlere tū teiku ir pīrakstejuse 1928. godā. Myusim beja iņteresna, kas tei taida Tekle, i myusim pat izadeve atrast vysus juos dzymtys rodu rokstus. I cylvāki nu juos dzymtys tūgod atīs iz Kroma kolnu.

Mes itūreiz iz pasuokumu tierejom vysu bīdreibys naudu, kas myusim sakruota. Nazynu, varbyut byusim bankrotā (smaida). Tok, ka gribi, kab pi teve iz turniru atbrauktu gosti, ir juobyun ari bolvom. Itūgod golvonajā bolvā byus Kaunatys-Rikapolis ciervs. Beja runuots ar kalieju, ka mozajim puiškinim byus mozs nazeits, viesturiskuo naža reprodukceja. Tok leitovīšu kaliejs maņ beiguos sataiseja Damaskys nazi, tys ari byus puori symts eiro. Tī mozī puikys, kas par tū ceinēsīs, laikam pat naapsazynoj tū vierteibu (smaida). Mozuokajim duovonā byus lūks, a pošim mozeņajim bruninīkim leidz 12 godu vacumam byus Kroma kolna vairūgs. Prūtams, byus ari vysaida veida atrakcejis deļ meitiņu, gordi iedīni, byus ari Ludzys folklorys kūpa “Ilža” i nu Špogu-Ambeļu “Speiga”. Vēļ byus ari Ilmārs Dreļs, kurs pīsasaceja pameditēt ar kūkli.

Pa munam, styngra pošideņtitate var veiduotīs viņ tod, ka cylvākam ir izpratne par sovys apleicīnis, sovys vaļsts viesturi. Voi jaunam cylvākam Latgolā/Latvejā ir gona daudz vareibu nūstyprynuot itū apziņu?

Eisti nā. Myusim Latvejā nav atteisteita atbolsta taida veida aktivitatem. Leitovā kotru nedeļu nūteik vaļdeibys apmoksuoti pasuokumi nacionaluos pošapzinis ceļšonai. Tys nūteik na viņ golvyspiļsātā, tok ari cytuos Leitovys piļsātuos i myus bīži sauc kai gostus. Latvejā myus parosti aicynoj iz pasuokumim, kab paruodeit ceinis, vajadzeigs šovs, sovpus, pīmāram, Leitovā myus sauc vaira stuosteit par tautys tārpim i tradicejom. Beja gadejums, kod vīnā pasuokumā leitovīši beja napateikami puorsteigti, ka mums nav leidza myusu šmukūs meitiņu. Ite partū, ka Latgolys vyllainis izaceļ iz vysa Eiropys fona ar sovom mozajom detaļom i rūtom.
Leitovīšim ir tys pamats, jī nas sovu kulturu ar rokstim, apgierbu kruosom i niansēs streiduos par pareizū kruosu tūni i tārpu garumu. Deļtam myusim pateik braukt iz Leitovu, tī vysod veidojās lobys diskusejis. Myusim Latvejā itai ir cīši reši.

Leidz itam vuojpruotam, kas niu ar Krīveju doruos, mes reizi bejom iz pasuokumu Izborskā. Tī ar vaļdeibys atbolstu iz pasuokumu nu Moskovys atbrauc autobuss ar 45 cylvākim, kas ir rekonstruktori voi vīnkuorši viesturis meiļuotuoji, aiz jūs brauc leluo kravys mašyna, kur salykti vysi tārpi, īrūči i cytys montys. Tod vysi puorejī klubi, kas beja atbraukuši ceinejuos pret tim 45 moskovīšim. Vaļdeiba ari tūreiz beja apmoksuojuse vysu festivalu. Krīvi apsazynoj, ka ir juoceļ sovys vierteibys, jī vysod runoj ari par senejuom slavu zemem. Tok realitatē tī, kur mes bejom, Izborskā, ir vacuos latgaļu teritorejis. Mes koč kur pagaisynojam sevi, ka myusim nav tūs vierteibu, dziļuma, partū ka myusim ir svareiguoka gruomotvedeibys atskaite i pasuokuma dalinīku skaits, kuri vysi pasaraksteja registracejis lopā.

Tok realitatē tū patīsumu, emocejis, viesturiskū izziņu i īinteresieteibu veidoj na jau tī, kas roksta projektus, a tī, kas dzeivoj tamā vidē, i tī, kas brauc pi jūs.

Pīmāram, asūt Leitovā, taids kuršu vikings Benoss maņ pīduovuoja naudu, kab samoksuot par myusu braucīni pi jūs, kū es nūraideju. Es asmu atbraucs pi juo, jis cytreiz atbrauks pi mane, i es naskaitiešu, cik kurs kilometrus nūbrauce i benzina čekus nakruošu.

Es Maltā suoču vadeit vīnu puļceņu par senejūs latgaļu dzeivi i rūtu kaļšonu. Nu kaidu padsmit bārnu pīci izsaceja gribiešonu pīsavīnuot bīdreibai. Vysai cīški cylvāku attur īsastuot pi myusu tys, ka jam nav apgierba. Jis ir džynsuos i krosenēs i nazyna, kur pašyut autentiskū tārpu. Deļtam, kod cylvāks atīt, jis jiutās sovaiduoks, nakai mes. Deļtam mes kai bīdreiba izdūmuojom, ka, cylvākam īsastuojūt, mes paduovynuosim suokuma komplektu – lynu kraklu, postolys, biksis, a jūstys vītā vīnkuoršu auklu, nu, i ari mozu sakteņu duovynojam. Tod, kod cylvāks izaugs itymā kolektivā, jis pats redzēs, voi jam tū vāga i varbyut ari pats sovu tārpu papyldynuos.

Tān ir tys foršais moments, kod otkon suoc cylvāki īt kluot. Jauni, zali i napylngadeigi puiši. Tys, prūtams, sarežgej munu dzeivi (smaida).

Bruolistē mes praktiski kotrys pats taisom sovu tārpu. Mes izaveram dyžan raibi, tok maņ redzīs, ka tai ir foršuok, ka kotrs pats ir drusku pastruoduojs pi sova tārpa.

Drupeit atsagrīžūt pi Kroma kolna izbyuvis – senejuo pile ir byuvāta piec kaida parauga voi vaira piec sajiutu?

Koč kaidu prototipu vajadzēja izavielēt. Pīturys punkts beja Agris Liepiņš, Lelvuordis piļs autors. Jis ir ari sataisejs sovu pili Lelvuordē, kur jam kotra sīna ir nu cyta nūvoda. Es pi seve raudzeju veiduot vysu vīnā stylā. Ilgi šaubejūs, partū ka tūs piļu veidu ir cīši daudz. Pīmāram, tepat pi Viļānu, Pizičūs, ir vīna, kurai kamerys ir īroktys kolnā. Tok maņ patika Asuotis piļskolns, kas ir pi Jākubpiļs, i ari Jersikai kūka kamerys beja viers zems. Bolstūtīs iz arheologiskajim atrodumim, beja ari sovi ruodeituoji, ka bolkys nadreikst byut garuokys par pīcim metrim ar diametru leidz 24 centimetrim. Ar jumtim ari ir interesns stuosts. Nivīns eisti nazyna, kaidi tī jumti beja. Ka bolkys vēļ zemē koč kur ir sasaglobuojušys, šū tū var rekonstruēt, tod jumtu, saprūtams, nav. Mežavydūs ir taids jumtu meistars Leonids Kakeits, i jis ari ir suokūtnejais vysu jumtu autors. Es jam saceju, ka deļ sīna škiuņa grybu taidu jumtu, lai varu paskaidruot cylvākim, kas ir paspuorne. Deļtam myusim Kroma kolnā ir āka ar lelom paspuornem, kur apakšā var vysi tusēt. Kod Leonids vaira ar tū nanūsadorbuoja, brauce cyti meistari, kuri kopēja juo dorbu.

Daļa lītu ir taiseitys ari piec sajiutu, pīmāram vaļni. Tys vyss nūtyka vīnlaiceigi ar Pušys ceļa asfalta izveidi. Tī beja “Saldus ceļinieks” puiši, kuri dīnu struodoj i vokorā iz sātu nabrauc i siež bez dzelys. Jim beja iz nūmu pajimtais dzaltonais ekskavators. Sarunuoju ar jim i skaidruoju kai grybu rakt i kur likt zemi. Suokumā ekskavatorists Uldis saroka napareizi, tok ar ūtru pīguojīni vyss beja labi. Iz meitys dzimšonys dīnu es Uldim saceju, ka vajadzātu vēļ drusku parakt i izsvīst zemi augšuok. Kod nu reita izguoju uorā, beju piļneiguos šausmuos. Jis beja miļzeigu vaļni saracs, tok jau nasceisi, lai rūk nūst.

Tod kaidu laiku taiduos šausmuos ari dzeivuoju, cikom vīnreiz aizbrauču iz Vacslobodys piļskolnu Kaunatā i saprotu, ka vyss ir labi, taidi vaļni eistyn ir bejuši.