Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīktū godu Bronislavys Martuževys dzejis kliets duorzā nūtiks Bronislavys dzejis dīna, informej B. Martuževys fonda RAKSTĪTĀJA vaļdis prīšksādātuoja Anna Egliena. Sastdiņ, 27. augustā, veiru kūpys “Vilki” karaveiru dzīšmu montuojums nu folklorys da ziņģu sasasauks ar Martuževys liktiņgaitu boguotū viestejumu.

Karaveirs nav atrauts nu kasdīnys dzeivis rytuma, partū veiru kūpys “Vilki” repertuarā ir dzīsmis, kuruos aptver cylvāka dzeivi vysā tuos ritiejumā. Tuos ir dzīsmis ari par 20. godu symta latvīšu breiveibys ceineituojim, latvīšu legionarim, nacionalajim partizanim, patriotismu i nacionalū goru. Tys sasasauc ari ar Bronislavys Martuževys dzeivi, dzeju i dzīšmu pyuru. Kūpā ar mežabruolim izdūtuo pagreidis žurnala “Dzimtene” moto beja: “Par Latviju, nacionālu, daiļu un varenu”. “Ai brāļi, līdumnieki trīs /Ar vijolēm un spēlēm, / Tās dziesmas staigā debesīs / Uz melno strazdu mēlēm…”-  Bronislavys bruoļs Ciprians beja policejis bataļjonā, tyka filtracejis nūmetnē Belamorkanalā i atsagrīze 1946. goda rudinī; jaunuokais bruoļs Henrihs tyka īsaukts legionā nedeļu pyrma padūmu armejis īīšonys Lubuonā i myra Gruzejā, Kutaisi filtracejis nūmetnē 1946. godā pyrma Juoņu; sābru zāns, leigavaiņs Juoņs Skumbiņš tyka īsaukts legionā 1943. godā i juo liktiņs vēļ itūšaļt nav zynoms. Aizejūt karā, Juoņs Bronislavai pīraksteja viestuli – tamā beja puorraksteiti tautā zynomuos dzīsmis vuordi “Kad šķiroties no tēva mājām…” i nūbeigumā kai atvodys: ”Tik atceries, kad labi klājas, / Ka uzvaru nav viegli gūt”.

Veiru kūpai “Vilki” itūgod 5. novembrī byus 30 godu jubilejs. “Vilkūs” dzīd seši dalinīki: akters, breivmuokslinīks, multiinstrumentalists i vadeituojs Edgars Lipors, zemissorgs Ugis Treide, IT specialists Gundars Kalniņš, školuotuojs Andris Balcers, školuotuojs Atis Krūmiņš, pošvaļdeibys policists Raimonds Kundziņš.

Pasuokumā skanēs ari Bronislavys Martuževys bolsa īroksti – jei izdzīduos div dzīsmis: “Škir, Dīveni, lelus karus” i “Man patyka tys puiseits” (obejom dzīsmem vuordu i muzykys autore ir Bronislava Martuževa), kai ari stuosteis par apstuoklim Taišetys nūmetnē, kur jei 1952. goda 18. novembrī pīraksteja dzejūli “Brīvības piemineklis”. Ilze Kraukle skaiteis Martuževys dzeju i fragmentu nu dīnysgruomotys.

Pasuokums sasasauc ari ar situaceju niu i Krīvejis ībrukumu Ukrainā – īnaidnīks, pret kuru ceinejuos pieckara mežabruoli, Martuževa pagreidē i ukraini niu ir vīns i tys pats. Ari Sibira nūmetnē Bronislava beja kūpā ar ukrainītem, t.sk. ar rītumukrainīti, kurai beja nūsauti četri dāli, četrys meitys, četri znūti, četrys vadaklys i veirs, kuri bejuši mežabruoli – jei vīna palykuse dzeiva, pusnūjukuse i nūmetnē dzīduojuse dzīsmi par Ukrainu.

Apmaklātuoji sastdiņ aicynuoti īsarast agruok (suocūt nu 12 stuņžu), kab varātu nasteidzeigai īpasazeit ar Dzejis klieti, Slāptuvi, Dzejis strūpim i Rokstu akminim (tielnīks Girts Burvis); piec koncerta aicynuojums pasakavēt ilguok, kab sasadzīduotu.

Īīšona pasuokumā bez moksys.