Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeist kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Itūreiz bejom gostūs Rēzeknis nūvoda Sakstagolā, Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta”. Tuo kruojuma globuotuoja Inta Deksne par golvonū muzeja duorgumu sauc taišni pošu Fraņča Trasuna dzymtū sātu, kur pyrma 30 godu izveiduots Latvejā vīneigais kaidam gareidznīkam veļteitais muzejs. Tei ir eista lauku sāta, kur kotrys kuorms i prīškmats pylda sovu funkceju.

“Āka ir eipaša ar sovu auru, sovu senejumu. Īsadūmojit, ka Fraņčam Trasunam dreiži byus 160, cik vaca ir tei āka!” soka Inta Deksne, pastreipojūt, ka sāta ite bejuse jau pyrma Fraņča pīdzimšonys. Trasunu dzymta tamā dzeivuojuse leidz 1941. goda deportacejom iz Sibiri. Piečuok tī bejs kolhoza kantors, tod īkuortuoti vairuoki dzeivūkli, ari vylnys apmainis punkts. Kaidu godu voi divejus sāta stuoviejuse tukša, cikom 1989. godā rodusēs dūma, ka tī juoveidoj Fraņča Trasuna muzejs. 1990. godā pījimts plans par muzeja izveidi, 1991. godā pi tuo atkluots atjaunuotais krucifikss, bet 1992. goda augustā muzeja durovys attaiseitys deļ apmaklātuoju. Kai soka Inta, tys bejs tautys vīnuoteibys i entuziasma laiks, kod nivīns naprasejs, kas jam par tū byus. Cylvāki breivpruoteigai kūpuši muzeja teritoreju, ari īsasaistejuši tuo remontdorbūs. Suokumā atjaunuota tik memorialuo sāta, piec goda izcalta pierteņa, tod kliets, bet pyrma desmit godu nazkodejuo klāva myurūs izveiduota izstuožu zale, kruojuma i administrativuos telpys. Tī var apsavērt ari īspaideigu Trasunu dzymtys kūku, kur īkļauts vaira par 800 cylvāku. 2014. godā muzeja teritorejā atkluots akmiņs, iz kuruo viereigs skaiteituojs var puordūmuot desmit Dīva bausleibys. Sovpus pandemejis laikā puormainis pīdzeivuojuse kliets, kur niu izveiduota jauna ekspoziceja “Pasauļs mozuo zemnīka dāla acim”. Tī eksponāti vysaiduoki dorbareiki, kas izkuortuoti seceigai pa godalaikim, kai ari kartenis nu Trasunu dzymtys albuma, kas ilustrej zemnīku dzeivi 20. g.s. suokuos.

Īejūt “Kolnasātā”, vysupyrma teikom siņcēs, kur atsarūn vysaiduoki sadzeivis prīškmati. Tuoļuok sekoj ustoba, kura īkuortuota piec principa, kai nazkod Latgolā dzeivuoja – vysa sātys dzeive nūteik vīnā telpā, partū ka tei nav sadaleita vairuokuos ustobuos. “Puorts kurīs, maizi cap, bārnus auklej, guļ i ād,” raksturoj Inta Deksne. Teik skaiteits, ka tai eistyn itei ustoba varātu byut izavāruse Fraņča Trasuna bierneibā. Centralajā vītā pi sīnys – Trasuna vacuoku Īvys i Stanislava, kai ari jūs septeņu dālu kartenis. Trasunu dzymtai pīderiejs ari itamā telpā asūšais stuņdinīks, tok leluokuo daļa cytu prīškmatu, kas te atsarūn, ir nu Sakstagola pusis i attīceigajam laika pūsmam atbylstūši, tok cytu sātu i saiminīku. Kai soka Inta, poša Fraņča Trasuna memorialūs lītu jim praktiski vyspuor nav. Vysupyrma, Trasuns kai jau gareidznīks dzeivuojs dīzgon asketisku dzeivi, pa ūtram – juojam vārā juo skumeigais dzeivis nūslāguma pūsms, kod jis tyka izslāgts nu bazneicys, kas naveicynuoja īvārojamuo latgalīša pīminis pīnuoceigu saglobuošonu. Taipat pa vydu storp Trasuna aizīšonu myužeibā i muzeja izveidi bejs 2. pasauļa kars i gari okupacejis godi, kod religeja tyka nycynuota. Tok ir Trasunu dzymtys duovuotuos lītys, kas, kai soka muzeja darbineica, ir na tik cīši vierteigys, bet ari paruoda, ka tuos piecguojiejim vys tik “Kolnasāta” ir nūzeimeiga.

Tuoļuok sekoj dzymtai veļteituo telpa, kurā ir ari daudz vaira Trasunim pīderiejušu prīškmatu. Muzejs eipaši lepojās ar Trasunu bufeti, kas godu gaitā ceļuojuse pa vairuokom sātom, cikom otkon atsagrīzuse “Kolnasātā”. Saleidzynūši naseņ muzeja kruojumu papyldynuojuse Trasunu dzymtys sedzeņa, kas ari ite izkluota iz golda. Ari Fraņča dzeivis laikā itei asūt bejuse kai gostu ustoba, kur pi juo sasapuļciejuši vītejī ļauds, kab izzynuotu, kas nūteik tuolīnē – voi tei byutu Jelgova, kur jis vuicejuos gimnazejā, voi Pīterpiļs, kur sajimta gareidznīka izgleiteiba, voi ari Reiga, kur Trasuns jau beja ari politiks. “Kolnasāta” vysod bejuse sova veida centrs, pīmāram, taišni tī, vīnā nu ustobu, pyrmū godu atsaroduse ari pyrmuo Sakstagola škola.

Dzymtys telpā eipašs kakteņš ari vēļ vīnam īvārojamam tuos puorstuovam – Fraņča Trasuna bruoļa dālam Jezupam Trasunam, kurs ari storpkaru laikā aktivi dorbuojuos politikā. Te var apsavērt ari jam pīderiejušys prīškmatus, pīmāram, patafonu i koferi, ar kuru jis atsagrīzs nu izsyutejuma Sibirī.

Fraņčam Trasunam veļteituo telpa īkuortuota jau atbylstūši ekspozicejis vajadzeibom, mozuok dūmojūt par autentiskumu. Tok te eipaši ir ustobys grīsti – tī asūt savuokti nu vysys sātys i sataiseiti nu originalūs dieļu. Iz kotrys nu treis ekspozicejis vitrinu ir zeimeigi Fraņča Trasuna citati, kas, kai soka Inta Deksne, raksturoj vysu juo dzeivi. Vīna vitrina vaira veļteita politiskajai darbeibai, ūtra – literarajai darbeibai, bet trešuo – dzeivis nūslāguma pūsmam ar izsliegšonu nu bazneicys i reabilitacejai tik daudzys desmitgadis piec nuovis, 1998. godā. Eipaši juoizceļ ite asūšais viesturiskuo “Kolnasātys” krucifiksa fragments. Padūmu okupacejis laikā itys krucifikss tyka iznycynuots, tok kaids drūsmeigs vītejais paspiejs izgluobt mūceņu i tū saglobuot da lobuoku laiku.  

Sovpus nalelā ustabeņā saleidzynūši naseņ, piec Ingys Ābelis romana “Klūgu mūks” izīšonys, raudzeits radeit Trasuna kabineta auru. “Mieginuojom ite paruodeit, kai Trasuns ir pavadejs sovys dzeivis pādejūs godus. Cīši asketiski. Jam svareiguokais beja rokstomgolds, kur raksteit Saeimys runys, sovys fabulys i ari rokstus avīzei “Zemnīka Bolss”. Vysa īdzeive ītylpst vīnā nalelā kumūdē. Tys vyspuor rakstureigs tuo laika inteligencei, kuri vaira dūmuoja par cytim, na sevi,” stuosta Inta Deksne. Ari iz itamā ustobā asūšuos kumūdis izkluota Trasunu dzymtai pīderiejuse sedzeņa.

Galerejā Fraņča Trasuna muzejs “Kolnasāta”. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv