Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

3. septembrī 18.00 stuņdēs Latvejis Universitatis Botaniskuo duorza pasuokumu telpā “Šķūnis” nūtiks folklorys kūpys “Grodi” 35 godu jubileja koncerts “Sudrabu smeldama”. Kai stuosta vīna nu “Grodu” izveiduotuojom Aīda Rancāne, vysys dzīsmis tymā izskanēs latgaliski.

Folklorys kūpu “Grodi” 1987. godā Reigā leidz folklorys kusteibys atdzimšonu izveiduoja Aīda Rancāne i Andris Kapusts, kuri pīredzi folklorā jau beja dabuojuši tautys tradiceju kūpā “Budēļi”. Jī tī bejuši vīneigī ar latgaliskajom saknem, partū izdūmuojuši veiduot sovu kūpu. “Grodi” sevi pīsaceja ar Daugovys programu, kas beja kai protests pret tuo laika aktualitati – planavuotū Daugovpiļs HES izveidi. Jī ari suoce braukt ekspedicejuos pi teicieju iz Latgolu, tī savuoktuos dzīsmis tyka īraksteitys vinilplatē “Piesni Latgalii”, kū izdeve Pūlejis izdevnīceiba. “Grodi” aktivi īsaisteja trešuos atmūdys nūtikšonuos – dzīduoja strieļnīku i izsyuteitūs dzīsmis, 1988. goda festivalā “Baltica” izguoja ar pošu taiseitu Latvejis karūgu. Jī ari beja pyrmuo folklorys kūpa, kura tyka aiz “dzeļža prīškkara” i 1988. goda majā gasteja Rītumberlinē, snādzūt koncertu ari trymdys latvīšim. Aīda Rancāne soka, ka tūlaik jau natyka dūmuots par sevis paruodeišonu voi pošizpausmi, bet cīši svareigs bejs taišni nacionaluos identitatis, Latvejis naatkareibys vaicuojums.

“Grodi” teik saisteiti ar maskuošonuos tradiceju atjaunuošonu, da ituo mozuok zynomu godskuortu svātku svieteišonu. Vīns nu “Grodu” nūpalnu ir ari tautys vejūlis muziciešonys gaismā ceļšona folklorys kusteibā, kas da tuo nabeja īvāruota i atzeita. Foklorys kūpā tyka īsaisteits ari Aīdys tāvs – tautys vejūļnīks Andrejs Rancāns (1929-2014). Taipat taišni “Grodi” bejuši vīni nu pyrmūs, kas Reigā vēļ 80. godu beiguos suokuši dzīduot latgaliski. Vysod lela daļa folklorys kūpys repertuara bejušys dzīsmis nu Latgolys, tok na tik. Kai stuosta Aīda, saprūtams, ka jai kai nu Latgolys guojušai ituo nūvoda folklora ir eipaši tyva, tok “Grodu” uzstuodejums nikod nav bejs dzīduot tik latgaliski. Tok saguojs tai, ka 35 godu jubileja koncertā gon vysys dzīsmis byušūt latgaliski.

Kai soka Aīda, itymūs 35 godūs, kod nūtics daudz puormaiņu vaļstī i sabīdreibā, vysu laiku ir vajadziejs dūmuot i aktualizēt tū, kaids ir “Grodu” darbeibys mierkis. Tī ir mainejušīs, tok pošai Aīdai, juos saimei i tyvuokajim leidzgaitnīkim tys nūteikti jau ir palics par dzeivisveidu. Jaunī dalinīki otkon ar tū ir juoīpazeistynoj. “Kod suoc nūsadorbuot ar folkloru, tev ir juoīpasazeist ar tradicejom, tū, kod i kai dzīsmis dzīduotys, kaidi ir svātki, rituali. Partū mes kūpā svietejom godskuortu svātkus. Myusu mierkis ir ari dzīduot – pats dzīduošonys process. Tys ir cīši vierteigs i veseleigs – ka cylvāks dzīd i doncoj, jis jiutās labi. Mums ari svareigi, kab mes tū dareitu tradicionali. Vēļ vīns mierkis ir taidys idealuos Latvejis uzturiešona. Taidys varbyut nikod nav i nabyus, bet mes varim sovā golvā, dvieselē izveiduot, kai tys ir bejs. Dainys pīduovoj materialu par idealū, skaistū pasauli,” stuosta Aīda.

Daudz puormaiņu pīdzeivuojs ari “Grodu” sastuovs. Niu folklorys kūpā dorbojās 11 dalinīku: Aurēlija, Asnate i Aīda Rancānis, Irita i Reinis Vimbys, Elīna Ose, Dārta Apsīte, Agita Berga, Ieva Šmite, Germans Gordejevs i Oskars Pakers. Leluokuo daļa nu jūs pīsavīnuojuši beidzamūs puors godu laikā. Jaunūs dalinīku tyvuoka īpazeistynuošona ar tradicejom ir ari vīns nu īmaslu, deļkuo “Grodi” reikoj vosorys nūmetnis Latgolā, kur brauc gostūs pi teicieju. Kai soka Aīda, “kur tod vēļ cytur kai Latgolā folkloru vyslobuok var izbaudeit i sadzierdēt da kaula”. Jī pārņ bejuši Viļakys, itūgod – Juosmuižys apleicīnē. Partū “Grodi” ari soka, ka jūs sudobra olūti ir Latvejis ļauds i jūs tradicejis, iznastys i izsejuotys cauri godu symtim, gudrī veiri, struodeiguos sīvys, jūs dzīduotuos dzīsmis i doncuotī daņči, jūs muoka izdzeivuot vaidu i mīra laikus. “Grodi” nūmetnēs na tik vuoc folkloru, bet ari izzynoj teicieju dzeivis guojumu i atzinis.

Saulis sagaideišona i pavadeišona, maizis cepšona, pīna slaukšona, deču i ručnīku ausšona, dzīduošona, pīdereiba dzymtajai vītai – tī ir tī mozī kasdīnys spāka olūti, par kurim sovā pīredzē dalejuos satyktuos teiciejis. “Grodu” jubileja koncertā skanēs itūs teicieju bolsu, jūs izsaceituos dzeivis gudreibys. Tymā tiks izdzīduotys tuos Latgolys nūvoda dzīsmis i dejis, kas, atsajaunojūt “Grodu” dalinīku sastuovam, repertuarā īguojušys beidzamajūs godūs. Vysvaira īcīneita niu “Grodim” ir Latgolys daudzbalseiguo a capella dzīduošona, tok koncertā naizpaliks ari jaunuokuo folklorys sluoņa dzīsmis ar muzykys instrumentu pavadejumu. Eipašs ir ari “Grodu” izskots – tī nav klasiski tautystārpi, bet da ituo naaktualizāts 19. g.s. beigu/20. g.s. suoku drēbu komplekts ar pučainom katuna blūzem i streipainim prīškautim. Aīda soka, ka tuos var saukt par “svātdīnis drēbem”, kas laukūs bejušys cīši izplateitys.

Kod vaicoju par “Grodu” planim iz prīšku, Aīda soka, ka itys ir vysgryutuokais vaicuojums – beidzamī godi pīruodejuši, ka nikuo daudz planavuot navar. Tok jim cīši grybātūs īraksteit i izdūt muzyku, kū “Grodi” jau gona ilgu laiku nav darejuši. Itūgod jau īraksteitys sešys dzīsmis, vēļ, īspiejams, varātu īraksteit ari kaidus instrumentalus skaņdorbus i tod, cerams, varim gaideit ari kū taustamā formatā.