Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

9. septembrī Preiļu nūvoda Gaļānūs nūtiks jau catūrtuo Vītvuordu dīna, kū reikoj Latvejis Universitatis (LU) Latvīšu volūdys instituts sadarbeibā ar Gaļānu pogosta puorvaļdi i Latvejis Geotelpiskuos informacejis agenturu, informej instituta puorstuovi. Itei Vītvuordu dīna byus eipaši nūzeimeiga, partū ka pyrmū reizi nūtiks Latgolā, kur vītvuordi globoj dzilis volūdys, kulturys i viesturis līceibys, deļtuo ir eipaši kūpami i sorgojami.

Itei byus jau catūrtuo Vītvuordu dīna, kū LU Latvīšu volūdys instituts kūpā ar paleigim reikoj, kab apzynuotu vītvuordu daudzveideibu i veicynuotu tūs vierteibys izpratni vysā Latvejā. Pyrmuo itaida dīna tyka svieteita 2018. godā Valkys nūvoda Turnā, ūtrei tyka atzeimāta 2019. godā Vīseitē, bet trešuo Vītvuordu dīna – 2020. godā Gaiķu pogostā.

LU Latvīšu volūdys instituta vītvuordu kartotekys kruojumūs globojās vaira par 600 nazkodejuos Vydsmuižys vītvuordu nu 1977. i 1980. goda ekspediceju, kod tī vēļ cīši dzeiva i kruošņa bejuse izlūksne, tok myusu dīnuos Gaļānu vītvuordi volūdnīkus nav sasnāguši i pietnīkim nav zynoms, cik daudz ir kluotyn rodušīs i cik daudz pagaisuši, kaidi vītvuordi vēļ nav registrāti i kaidi stuosti tūs apvej. Tok tū zyna poši Gaļānu pogosta jaunī pietnīki: ar Ivetys Brokys-Kazākys i Gaļānu pamatškolys školuotuoju guodeibu školāni jau ir apvaicuojuši sova pogosta ļauds i myusu dīnuos lītuotūs vītvuordus registriejuši.

LU Latvīšu volūdys instituta vītvuordu kartotekā Gaļānu pogosta vītvuordi lapojās ar skaistim i daudzveideigim nūsaukumim i sovpateigom augšzemnīku dialekta īzeimem. Tys eipaši radzams uoru vuordūs aba nalelu geografiskūs objektu nūsaukumūs. Pīmāram, tī pļovys vysmoz agruok bīži sauce vīnā vuordā, kas skaidri i tīši nūruodeja voi nu pļovys eipašnīku, voi kaidys specifiskys tuos īzeimis: Dubļuks, Krauklīne, Juonīne, Celmīne, Borbalīne, cikom cytur Latgolā pļovu nūsaukumus bīžuok veiduoja, dalīkūt vuordu pļova attīceigajā izlūksnē. Te vys vēļ dzeivys bejušys senejuos izskanis (pīmāram, Cukrinis kolns, Lukstine). I sātu vuordūs pasagluobuši seneji vuordi (pīmāram, cīma nūsaukumā Ereli, kur, kai Jānis Endzelīns dūmuojs, ir senejuokuo vuorda “ierglis” forma). Tai kai nalelūs objektu nūsaukumi kartēs bīži viņ nateik atspīgeļuoti, drukuotūs olūtūs šaļtim teik sagrūzeiti i parosti gaist leidz ar paaudžu maiņu, itaidi Latgolys vītvuordi juoskaita par eipaši saudziejamim, kruojamim i kūpamim.

Gaļānu Vītvuordu dīnys reitapusē ap 11 stuņdem volūdnīki kūpā ar Latvejis Geotelpiskuos informacejis agenturys vītvuordu specialistem suoks lauka pietejumus, apstaigojūt vītejūs dzeivuotuojus i vuocūt vītvuordus, bet piecpušdīnē, 13.30 stuņdēs puļcēsīs Gaļānu pamatškolys zalē, kab stuosteitu par vītvuordim, tūs nūzeimi i skaistumu. Vysapyrma LU Latvīšu volūdys instituta pietnīki (Sanda Rapa i cyti) īpazeistynuos ar Latvejis, eipaši Latgolys, vītvuordu veiduošonys tradicejom i vierteibu, sovpus Latvejis Geotelpiskuos informacejis agenturys Toponimikys laboratorejis puorstuovis (Vita Strautniece i Otīlija Kovalevska) – par vītvuordim Latvejis kartēs i tūs kulturviesturiskū nūzeimi. Pasuokuma laikā dalinīkim byus ari vareiba izspielēt Latvejis vītvuordu viktorinu i sataiseit vītvuordu nūzeimeitis, bet nūslāgumā klauseitīs Gaļānu pamatškolys školānu prīšknasumu. Īīšona pasuokumā bez moksys.