Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 10. septembrī, Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtika pyrmais dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kurā sasaceņte deveni latgaliski rokstūši autori, bet par uzvarātuoju trejuos saceņseibu kuortuos žureja i skateituoji atzyna Mārīti Slišāni.

Rogovkā aizvadeitais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” beja vīna nu septembrī tradicionalūs Dzejis dīnu laika nūtikšonu. Dzejis slams ir dzejis kusteiba, kas Latvejā i pasaulī (storptautyski zynoma kai “Poetry slam”) atdzeivynuojuse interesi par myusu dīnu dzeju. Rogovkā nūtykušajā dzejnīku saceņseibā sasaceņte deveni latgaliski rokstūšī autori, daļa nu kuru beja atkluojums ari pasuokuma apmaklātuojim, – Annele Slišāne, Gunta Ločmele, Mārīte Slišāne, Maruta Avramčenko, Līvija Liepdruviete, mygluojs, Rasma Svikle, Jana Skrivļa-Čevere i Deimārs. Dzejnīku snāgumu vērtēja pīci žurejis lūcekli – dzejneica i publiciste Anna Rancāne, literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne, kai ari kai sastais žurejis lūceklis beja skateituoju bolsuojums. Pyrmajā kuortā sovu dzeju skaiteja vysi slama dalinīki, ūtrajā kuortā tyka pīci lobuokī, bet par “Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuoja gūdu finalā sasaceņte Annele Slišāne, Rasma Svikle i Mārīte Slišāne. Par lobuokū žureja i skateituoji atzyna Mārīti Slišāni.

Pyrmuo dzejis slama latgaliski uzvarātuoja sajieme ari naudys bolvys – 100 eiro nu Nautrānu pogosta puorvaļdis i 100 eiro nu latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv, portalā tyvuokajā laikā slama uzvarātuojis Mārītis Slišānis saceņseibā skaiteitūs dzejūļus varēs ari puorskaiteit kotrys interesents. Kai atzeist poša Mārīte, jai itei uzvara ir cīši lels puorsteigums: “Da pādejuo nazynuoju, voi variešu iz Rogovku tikt, bet muosa Annele Slišāne mudyuoja vys tik braukt i pīsadaleit. Kūpumā tuo ari beja, ka es braucu, kab dabuotu emocejis, pīdzeivuot koč kū sovaiduoku, i nivīnā breidī nabeju īsadūmuojuse par koč kaidu saceņseibu, deļtuo kod mani nūsauce par uzvarātuoju – beju cīši puorsteigta. Reizē saguojs tai, ka maņ kai cylvākam, kurs nav cīši publiskys, ir napuorlīcynuots par sevi i baileigs, tys ir cīši, cīši pateikami i svareigi, jo tys ļaun apsazynuot, ka es ari tak varu! I poša Rogovka maņ cīši pateik – ir daudz breineigu atmiņu nu studeju laiku ekspedicejis i ari pīsadaleišonys “Vosoruošonā”.”

Vaira izzynuot par Mārīti Slišāni var Ilzis Spergys sarunā ar jū ITE.

Pyrmuos “Rogovkys dzejis vogys” vadeišona beja uzticāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam, improvizatoram Kozmenam aba Mārtiņam Kozlovskim, storp dzejis skaitejumim par muzykalajom uzastuošonom pasaryupēja dzīsminīks Vinsents Kūkojs i grupa “Borowa Mc”, nūtikšonu nūslēdze Ingars i Mareks Gusāni ar dzīsmi-Rogovkys himnu “Ar Reigys morali”, bet piec dzejis slama uzvarātuoju nūskaidruošonys pasuokuma apmaklātuoji beja aicynuoti iz balli, kuru spēlēja Jānis Poplavskis.

Dzejis slama nūsaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski sasaveja septembra pyrmuo daļa, kas laukūs īrosts ir ražys nūvuokšonys, jo eipaši buļbu laseišonys laiks, i dzejis saceņseiba. Leidzeigi kai buļbu vogā, kur zynomu apbreinu izapeļnej dreižuokais i ceņteiguokais laseituojs, ari slamā vys tik kai uzvarātuojs da gola teik tys, kurs ar sovu rodūšū dorbu spiej vysa spylgtuok puorlīcynuot žureju i skateituojus, ir izveiceiguokais vuordu meistars. Nūtikšonys reikuotuoji prīcojās par skateituoju i dalinīku lobajom atsauksmem piec pasuokuma i ir īceriejuši dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikuot ari cytugod.

Latgalīšu dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” idejis autore ir Nautrānu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule, bet tū reikuoja Nautrānu pogosta puorvaļde sadarbeibā ar bīdreibu “LgSC” i latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv. Nūtikšonu atbaļsteja Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.

Fotogalerejā pyrmais dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, karteņu autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv