Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

1. oktobrī gaidomys 14. Saeimys vieliešonys. Leidzeigai kai pyrma īprīškejūs lykumdevieja vieliešonu, portals lakuga.lv vaicuoja parteju Latgolys sarokstu liderim jūs redzīni par latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonu. Vaicuojums “Ka tiksit īvālāts 14. Saeimā, voi vierzeisit kaidys iniciativys latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai. Ka nui, tod kaidys?” tyka izsyuteits vysom 19 partejom, kas kandidej itamuos vieliešonuos, i sajimtys 12 parteju atbiļdis. Latvīšu literarajā volūdā īsnīgtuos atbiļdis ir puorlyktys latgaliski, tok nav maineits volūdys styls i terminologeja, sovpus latgaliski raksteituos atbiļdis pīlāguotys myusu dīnu pareizraksteibys nūsacejumim.

1. Rihards Kozlovskis (Jaunā VIENOTĪBA)

Atbiļde natyka sajimta.

2. Jekaterīna Stehnovska-Slavska (“Latvijas Krievu savienība”)

Atbiļde natyka sajimta.

3. Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība)

Atbiļde natyka sajimta.

4. Aivars Smans (TAUTAS KALPI LATVIJAI)

Latgalīšu aba latgaļu volūda ir saglobuojuse sovu unikalitati daudzu godu garumā. Nu paaudzis paaudzē teik nūdūtys latgaļu volūdys zynuošonys, partū volūda vys vēļ ir dzeiva. Partejis “Tautas Kalpi Latvijai” rynduos ir vairuoki cylvāki, kas dzymuši i auguši Latgolā, i pret sovu dzymtū latgaļu volūdu izatur ar cīnu i mīlesteibu. 

Ka myus īvielēs 14. Saeimā, nūteikti atbaļsteisim latgaļu volūdys pylnveidi – lai vysuos izgleiteibys īstuodēs bārnim i jaunīšim ir breivi daīmama latgaļu volūdys vuiceiba, lai ir pedagogi, kas var vuiceit volūdu kai školuos, tai ari uorpus školys nūdarbeibuos, kai ari, lai Latgolys nūvoda dzeivuotuoji sovuos pošvaļdeibuos var īsnēgt īsnāgumus i vaicuojumus latgaļu volūdā.

Lels paļdis latgalīšim, kas ir sagatavejuši vuiceibu gruomotys i cyta veida literaturu latgaļu volūdā, dažuos školuos teik pasnāgta latgaļu volūda i teik organizāta interešu izgleiteiba. Tok ari mes dūmuosim i reikuosimēs, lai atbaļsteitu latgaļu volūdu i kulturu (latgaļu volūdā veiduotys filmys, laikroksti, gruomotys i izruodis), lai ari paaudzem iz prīšku teik nūdūts itys kulturviesturiskais montuojums. Ka latgaļu volūdā kasdīnā sasarunoj daudzi, tod vaira ir juostruodoj, lai ari latgalīšu literarū (rokstu) volūdu sevkuram ir vareiba pylnveiduot.  

Aktuals ari ir vaicuojums, voi deputati nu Latgolys Saeimys sēdēs var runuot latgaļu volūdā? Parkū nā, ka cylvākam tai ir vīgļuok i ārtuok izsaceit sovu redzīni.

5. Vjačeslavs Stepanenko (“SUVERĒNĀ VARA”)

Latgalīšu volūda ir juonūsorgoj. Myusu partejis paplašynuotuo programa paradz saglobuot Latvejis kulturviesturiskūs nūvodus, izkūpūt vierteibys i tradicejis. Skaitom, ka attīceiguo regiona školuos byutu juopīduovoj latgalīšu volūda kai izvielis prīškmats bez VISC īrūbežuojumu. Ir juoturpynoj finansiejums latgalīšu volūdys styprynuošonai medeju telpā. Latgalīšu volūda ir vierteiba, kuru mes nadreikstam pagaisynuot.

6. Ēriks Flaumanis (“Kristīgi Progresīvā Partija”) 

Atbiļde natyka sajimta.

7. Regīna Ločmele (“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija)

Skaitu, ka da ituo vaļsts nav pīteikamai ryupiejusēs par latgalīšu volūdys saglobuošonu i atteisteibu. Vysi muni seņči nu tāva pusis beja latgali, i es asu lapna, ka asu kuplys Ločmeļu dzymtys atvase. Latgalīšu volūdā runuoja i muns vactāvs, i baba, i tāvs, i juo 9 bruoli. Latgalīšu volūda ir dzymtuo volūda vysmoz 165 000 cylvāku, i vysvaira latgalīšu volūdu lītoj taišni Latgolā, kur dzeivoj 97,6 tyukstūšys latgaliski runojūšūs. Tok latgaliski runoj i reidzinīki, i Pīreigys dzeivuotuoji, i tautīši uorzemēs. Partū, ka tikšu īvālāta 14. Saeimā, iniciešu, ka latgalīšu volūdys vuiceišona vyspuorejuos izgleiteibys pūsmā VYSUR LATVEJĀ i UORPUS TUOS (Diasporys likuma aptveris kontekstā) byutu nūdrūsynuota NU VAĻSTS, na nu pošvaļdeibu budžeta leidzekļu. Ir juopaplašynoj i juonūstyprynoj lykumūs ari cytys latgalīšu volūdys lītuošonys vareibys. Jau niu asu īsnāguse prīšklykumu Prīškvieliešonu agitacejis lykumā, kab agitaceja prīškvieliešonu periodā byutu īspiejama ari latgalīšu volūdā. Vēļ vīna svareiga tema – latgalīšu volūdys pasnīdzieju sagataveišonys lykumdūšonys pakete, kab paraleli ar vaļsts volūdys pedagogu tryukumu rysynuotu ari latgalīšu volūdys pasnīdzieju sagataveišonys problemu. I, prūtams, muns “lykumdevieja sapyns” byutu, kab Saeimys deputats, stuojūtīs omotā, varātu nūdūt zvārastu ari latgalīšu volūdā: tys byutu cīna žests, kurs byutu nūstyprynuots Satversmē.

8. Viktorija Pleškāne (Politiskā partija “Stabilitātei!”)

Munā dzeivē latgalīšu volūda ir svareiga sastuovdaļa, kas paleidz apzynuot sovu pīdereibu vītai i kulturai. Uzskotu, ka latgalīšu volūda ir latvīšu kulturys i kūpejuo Latvejis montuojuma naatjemama sastuovdaļa, kas ir juosagloboj. Es asu pret styngrim i obligatim pasuokumim, lai īvīstu sevkuru volūdu, bet es atbolstu vīglu ci natīšu zynuošonu uzspīsšonu kai i interesis palelynuošonu volūdys zynuošonai i volūdys lītuošonai. 
Runojūt par latgalīšu volūdys lītuošonys atbolsta pasuokumim, vysapyrma, ir juoatteistej volūda saimē. Mes labi zynom volūdys, kurys lītojam saimē, volūdu, kurā sasazynojam sātā, ar draugim i rodim. Itymā sakarā ir napīcīšams atbolsts bārnu gruomotu, golda spieļu tulkuošonai i īspīsšonai latgalīšu volūdā, kai i saimis svātku i cytu pasuokumu reikuošonai taipat latgalīšu volūdā. Pa ūtram, fakultativuo volūdys vuiceišona školā, pamatojūt iz jau izstruoduotom programom pamatškolom i vydsškolom. 
Pa trešam, īvadeit školys programuos latgalīšu volūdu na obligatā, bet rūtaleigā veidā (natīšā veidā), pīmāram, latgalīšu volūdys vuiceišonuos muzykys stuņdēs, sātys latgalīšu gruomotu laseišona (pīmāram, vosorys breivdīnu laikā), literaturys stuņdēs dūt īspieju školānam izavielēt vuiceitīs dzejūļus nu golvys i latgaliski. Pa catūrtam, Latgolys pošvaļdeibuos atļaut latgalīšu volūdu, pīmāram, pījimt īsnāgumus i atbiļdēt iz īsnāgumim latgaliski, uzturēt pošvaļdeibu lopys latgaliski. Pa pīktam, tei ir pareiza i gūdeiga latgalīšu viesturis, identitatis i kulturys interpretaceja vysuos vuiceibu gruomotuos Latvejā.

Golvonais ir sajust sovu pīdereibu Latgolai i Latgolys kulturai, i tys byus stimuls kulturys i volūdys saglobuošonai. Itaidā veidā mes pat bez lelys uzspīsšonys palelynuosim vajadzeibu pec latgalīšu volūdys sovā vidē.

9. Jurijs Ragozins (Politiskā partija “Tautas varas spēks”)

Atbiļde natyka sajimta.

10. Sandra Dzene (Partija “Vienoti Latvijai”)

Atbiļde natyka sajimta.

11. Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”)

13. Saeimā beju vīns nu iniciatoru Latgolys apakškomisejis izveidei, kas īsastuoja par daudzu ar Latgolu saisteitu vaicuojumu rysynuošonu. Īspiejams, ka latgalīšu volūdys vaicuojums teišā veidā eisti natyka skorts. Tok pakuortuotā nūteikti. Pīmāram, apakškomiseja beja tei, kas organizēja kotru godu Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonu. Itūgod pasuokums nūtyka Latgolys kongresa ītvorūs Latgolys viestnīceibā GORS. Taipat skateiti vaicuojumi izgleiteibys un administrativi teritoriāluos reformys sakarā. Varakļuonu pīdereibys vaicuojums 13. Saeimā natyka atrysynuots, vajadzēs rysynuojumu rast 14. Saeimā. Itymā sakarā turpynuošu īsastuot par Varakļuonu nūvoda atsagrīzšonu Latgolā.

Šūbreid nūteik Memoranda saskaņuošona storp Nacionalū Apvīneibu (NA) i Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmi. Memorands paredzēs NA aktivu leidzdaleibu 2022. goda Latgolys kongresa lāmumu izpiļdē. Memorands paredz daudz plašuoku tvārumu nakai tik latgalīšu volūda. Vysod asu pastreipuojs, ka latgalīšu volūdys atteisteibai vajag spieceigu, augūšu ekonomiskū situaceju, tod tys paviers īspiejis arī volūdys atteisteibai. Leidz ar tū volūdys vaicuojums ir kai tuos izmontošona medejūs, īvīsšona apvuiceibā školuos i bārnuduorzūs, tai, pīmāram, pošvaļdeibu i izgleiteibys īstuožu, jū seviški DU i RTA, sātyslopuos i tt.

Nūslāgumā – latgalīšim pošim sātā juorunoj latgaliski! Ka volūda nateik saimē lītuota, tod školā ar tū var tik “īpazeistynuot”, bet na īsavuiceit!

12. Vilis Krištopans (LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ)

Atbiļde natyka sajimta.

13. Aldis Bukšs (Konservatīvie)

Muns mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdys lītuošonys pīaugumu jaunīšu i vysys sabīdreibys vydā. Lai tū izdareitu, vysapyrma, ir juoruoda pīmārs. Deputata, augstu amatpersonu pīmāram ir nūzeime. Tik daudzi kū atrysynuotu tys, ka arvīņ vairuok Latgolys amatpersonu nasakautrātu publiski runuot latgaliski. Jau šūbreid, naasūt deputats voi ministrs, asu īsaguļdeis latgalīšu volūdys lītuošonys veicynuošonā – pasasokūt munai aktivitatei, Vaļsts volūdys centrā ir jauns darbinīks, kura tīšajūs pīnuokumūs ītylpst konsultaceju snēgšona latgalīšu rokstu volūdys vaicojumūs. Cik maņ zynoms, tod pyrmū reizi Latvejis viesturē ir kaida amatpersona ar itaidim pīnuokumim. Taipat aktivi īsasaisteju, lai panuoktu tū, ka Bolvu nūvoda zeimis pi ībraukšonys nūvodā teik uzstuodeitys ari latgaliski. Lela prīca, ka Preiļu nūvods ir paziņovs par leidzeigu reiceibu. Cīši ceru, ka tam sekuos ari cyti nūvodi. Taipat īsasaisteju tymā, lai Izgleiteibys i zinuotnis ministreja īvīstu atsevišķu finansiejumu latgalīšu rokstu volūdys stuņdem. Šūbreid itū programu izmontoj sešys školys Latgolā. 

Bet par tuoluokajim mierkim: 1) Finansiejumam latgalīšu rokstu volūdys stuņdem ir juobyut patstuoveigam ari piec 2023. goda. Juopopularizej itei programa, lai piec īspiejis vairuok školu pīsasokuos. 2) mierktīceigi juostruodoj ar pošvaļdeibu izgleiteibys puorvaldem i školuotojim Latgolā; 3) juoīvīš finansiejums atseviškai latgalīšu rokstu volūdys konsultanta/atteisteituoja omota vītai pošvaļdeibuos; 4) papyldu finansiejums iniciativom, kas vārstys iz dorbu ar jaunīšim; 5) finansiejums latgaliski raidūšajim sabīdryskajim medejim. 

Bet otkon pats golvonais – pīmāra ruodiešona, dorbs ar sabīdreibu, saimem i školuotojim. 

14. Igors Prelatovs (Politiskā partija “KATRAM UN KATRAI”)

Skaitu, ka latgalīšu volūda ir nūzeimeigs myusu nūvoda dzeivuotuoju identitatis pamats, ar tū mes asam unikali. Šudiņ tei teik izmontuota na tik kasdīnys saziņā, tū dzierdam ari radejā i televizejā, iz teatra skotivis, teik izdūta literatura, dorbojās portali, tikū Daugovpilī ir suokta pyrmuo seriala latgalīšu volūdā fiļmiešona. Struodojūt Saeimā, parteja “Katram un katrai” atbaļsteis iniciativys, kas vārstys iz latgalīšu volūdys styprynuošonu i izmontuošonys paplašynuošonu publiskajā telpā – masu medejūs, eipaši sabīdryskajūs, kulturys pasuokumūs.

Svareigi ir ari cylvākim nūdrūsynuot vareibu sasatikt i komunicēt sovā storpā, kai ari apstuokļus, lai radeituos kulturys vierteibys varātu baudeit na tik attuolynuotai ar škārsteikla starpnīceibu, bet ari kluotīnē. Partū Latgolā ir napīcīšami izbraucami celi i Latgolai ir juobyut ārtai sasnādzamai. Itūšaļt situaceja itamā jūmā ir cīši naloba. Partū partejis “Katram un katrai” prioritate byus uzlobuot ceļu infrastrukturu regionūs.

15. Leila Rasima (“PROGRESĪVIE”)

Golvonais reiks volūdys styprynuošonai ir izgleiteiba – ka bārni i jaunīši zynuos volūdu, tod tuos byušona iz prīšku i vysys tuoļuokuos aktivitatis byus daudz veiksmeiguokys. PROGRESĪVIE īsastuoj par īspieju izavielēt vuiceitīs latgalīšu volūdu školā i augstškolā. Ite lels izaicynuojums ir pedagogu sagataveišona, lai volūdys vuiceišona nūtyktu interesanti i efektivi. Es personeigi īsastuoju par īspieju volūdu vuiceitīs ari Reigā i cytuos Latvejis piļsātuos, tai kai latgalīši nav viņ Latgolā – daudzi dzeivoj Reigā, Pīreigā i cytur. Nūteikti ir ari pa kaidam “nalatgalīšam”, kas gryb vuiceitīs, i tys ari volūdai ītu par lobu!

Ūtra līta ir latgaliskuo satura i kulturys aktivitašu atbolsts. Mums niu jau ir daudzi cīši lobu pīmāru, par kurim maņ ir lela prīca i pateiceiba tim, kas tū panuokuši. Myusu skaneiguo volūda dzierdama Latvejis Radejis kanalūs, televizejā, losoma LaKuGā, žurnalā A12, socteiklūs, mums izīt gruomotys latgaliski, tūp muzyka, filmys! Tū vysu ir juoturpynoj atbaļsteit ar leluoku i ari paradzamuoku finansiejumu, lai navaļstiskuos organizacejis var planavuot sovu dorbu ilgtermiņā. Asu gotova ceineitīs Saeimā kai par volūdu, tai par Latgolys ekonomiku – lai cylvāki te gryb i var dzeivuot pilnvierteigys dzeivis. Lai mums ir daudz dzeivuos volūdys nosuotuoju!

16. Juris Pūce (Attīstībai/Par!)

Pa manim, saleidzynūši dreiži rysynojams ir vaicuojums par toponimu atveiduošonu publiskajā telpā ari latgalīšu rokstu volūdā. Taidys tīseibys vaļstei i pošvaļdeibom jau ir dūtys, tok stimulu reikuotīs nav, partū vaļdeibai juoapstyprynoj Viesturiskūs zemu atteisteibys plans (taidu aizdūd veiduot Latvīšu viesturiskūs zemu lykums), kurā tys ir juoīkļaun kai pasuokums ar finansiejumu.

Pasuokumi ar ilguoku īvīsšonys termiņu, pa manim, ir tī, kas veicynuos latgalīšu volūdys plašuoku daīmameibu izgleiteibys sistemā. Ir materiali juostimulej pedagogi, kas sagataveis i eistynuos vuiceibu prīškmata programu latgaliski (sevkurā vuiceibu prīškmatā). Ir juoveicynoj školom īvīst itaidys apvuiceibys vareibu Latgolys školuos.

Tok, pa manim, publiski vysmozuok radzamais, bet ilgtermiņā svareiguokais dorbs ir īguļdejumi latgalīšu volūdys pietnīceibā, volūdys korpusa atteisteibā i latgalīšu volūdys digitalizacejā. Tys varātu byut vīns nu tūpūšuos Latgolys universitatis pamataizdavumu.

17. Iļja Zļenko (“Apvienība Latvijai”)

Myusu programā ir raksteits par namaterialūs kulturys vierteibu saglobuošonu i atteisteibys atbaļsteišonu, i ari par referenduma dalinīku slīkšņa samazynuošonu, kab dzeivuotuoji poši varātu lemt par sev svareigim vaicuojumim iz vītys.

1. Latgalīšu volūdā piec statistikys runoj apmāram 150 000 cylvāku, tok tei praktiski nav sastūpama publiskajā vidē i ir “īdzeita” pagreidē. Liksim iz bolsuošonu daīmameibu izgleiteibys īstuodēs, lai dzeivuotuoji varātu vuiceitīs latgalīšu volūdu.

2. Organizēsim Latgolā, kab vysys ceļa zeimis: nūvodu, piļsātu, īlu nosaukumi i tt. tyktu raksteiti ari latgalīšu volūdā, kai tys ir padareits Bolvūs, Ludzā i niu teik realizāts Preiļūs.

3. Latgalīšu volūda ir unikala i interesanta Latvejis zynuotnei lingvistiskys jūmā. Koč i tyka dūmuots par lītuošonu i pieteišonu, tok tū negativi ītekmēja Covid-19. Mes raudzeisim “atdzeivynuot” tū pyrma krizis leiminī.

4. Turpynuosim runuot ar cylvākim i klauseisimēs tautys grybu.

18. Juris Viļums (“APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”)

Vierzeišu vysys iniciativys, kas ir īstruoduotys 2022. gods Latgolys kongresa rezolucejā i ari tuos, par kurom iz prīšku vīnuosīs latgalīšu navaļdeibys organizacejis.

Svareigi atbaļsteit latgalīšu volūdu jau bārnuduorzūs i tod vysūs nuokamajūs izgleiteibys leimiņūs.

Personeigi kai prioritati skaitu vierteiga satura sagatavuošonu bārnu auditorejai. Pīvadumam, Latvejis Sabīdryskuo medeja (lsm.lv) sadaļā “Bērnistaba” vysam saturam juobyut pīejamam latgaliski.

Ari cytam saturam TV, radejā i škārsteikla portalā lsm.lv juobyut pīejamam latgaliski – mierkis ir apmāram 8% nu kūpejuo raidlaika, atbylstūši pādejuos tautys skaiteišonys datim.

Vajadzeigs papyldu atbolsts latgaliski rokstūšim, raidūšim medejim.

Ir juoatrūn veids, kai saskaiteit latgalīšu volūdys lītuotuojus, kab varim vaļsts leiminī saprast, kaida ir situaceja – niu pādejī dati ir tik par 2011. godu.

Vajadzeigs vysa veida atbolsts latgalīšu volūdys plašuokai lītuošonai vysuos jūmuos Latgolys mārūgā, kai ari dažaiduos škārsteikla programuos, kai, pīvadumam, tys jau teik pīduovuots navigacejis aplikacejā “Waze”.

Ir juostyprynoj latgalīšu navaļdeibys organizaceju kapacitate, lai juos var pylnvierteigi eistynuot sovys idejis.

19. Jevgēnijs Koršenkovs (Politiskā partija “Republika”)

“Kū vaira tu zyni volūdu, jū vaira cylvāku tevī īsamīsoj”. Itei fraze jau beja dzierdāta pyrma vairuoku godu. Mes dzeivojam Eiropā. Eiropys Savīneibā ītylpst vairuokys vaļsts, kuruos saziņai teik lītuotys vairuokys volūdys, kuru statuss ir nūsaceits, suocūt ar vaļsts volūdu, leidz volūdai, kuru lītoj tik dažūs regionūs. Itaidu pīmāru ir daudz. Nīderlande, Šveice, Zvīdreja i tai tuoļuok…

Latgalīšu volūda ir naatjemama Latvejis sastuovdaļa i Latvejis boguoteiba. Es skaitu, ka Latvejā nav nu jauna” juoizgudroj divritiņs” i juoizmontoj “vacuokūs bruoļu” pīredze Eiropys vaļstīs:

1. Latgalīšu volūda ir juolītoj saziņā Latgolys teritorejā, organizejūt masu pasuokumus, reizē ar vaļsts volūdys lītuošonu;
2. Latgalīšu volūda ir juoīkļaun školu vuiceibu programuos Latgolā;
3. Latgalīšu volūda ir juoizmontoj īlu nūsaukumūs Latgolys pošvaļdeibu teritorejuos.