Redzīņa autors: Dāvids Rubens, seminara “Atzolys” dalinīks

Jau nu seneju laiku cylvāki guojuši kūpā, kab, dažaidu vīnuojūšu mierku vadeiti, sprīstu i dareitu, dūmuotu i sacynuotu. Duorznīki, volūdnīki, juristi i cytu omotu i jūmu zynuotuoji regulari sasapuļcej, kab apsamaineitu ar sovu pīredzi. Piec leidzeiga principa augusta vydā Bolvu nūvoda Rekovys vydsškolā nūtika seminars “Atzolys”, kurs puļcēja jaunīšus, kam nav vīnolga par sovu zemi i volūdu. Maņ beja tei īspieja kai vīnam nu 18 dalinīku četru dīnu laikā izjust i pīsadaleit latgaliskuos ideņtitatis styprynuošonā.

Pasuokuma aktivitatis apjēme kai rokstu volūdys vuiceišonūs, tai sasatikšonu ar cylvākim, kuri kotrys sovā jūmā īnas latgaliskū vēsmi, pīmāram, socialūs teiklu influenceri Lauri Zalānu ci reperi Ūgu. Saprūtams, nūtyka ari aktiva vīdūkļu pausšona par aktualitatem. Eisā laikā organizātuojim izadeve paruodeit, cik boguota i dažaida ir latgaliskuo kulturtelpa i sabīdryskuo darbeiba, tai vadynuot ari kotru nu myusu rast tū eistū vītu, kurā likt sovu davumu. Muzyka, literatura, medeji, politika, komercdarbeiba i tai tuoļuok. Nav juosteidz latgaliskū atdaleit atseviški, bet taišni preteji – tys ir juointegrej kotrā jūmā i lauceņā, saprūtūt, ka latgaliskuos atškireibys ir pīvīnuotuo vierteiba pošys par sevi. Tei ir īspieja nabyut par kopeju, bet unikalu originalu.

Taišni deļtuo ir juorunoj ar sabīdreibys grupu, kas ir vysplastiskuokuo i, īspiejams, sovuos vēlmēs vysambiciozuokuo – jaunīšim. Dīvamžāl, godim ejūt, cylvāks apaug ar pīrodumu, kas naļaun meklēt jaunus rysynuojumus, tok volūdys saglobuošonai ir par moz apsamīrynuot ar šudinis situaceju, aiztuo ka reitdīna īs ar izaicynuojumim i īspiejom, par kurom šūbreid gryuši pat īsadūmuot. Zynoma līta, viņ ar entuziazmu i jauneibys idealismu ir daudz par moz, ir vajadzeigs padūms i saprašona, kai lītuot īprīškejū paaudžu uzkruotuos zynuošonys, ite līti nūdar mentori i lektori, kas poši spiejuši sasnēgt zynomus mierkus i leimini. Vēļ kaids aktuals vaicuojums sakņojās myusu realajuos īspiejuos pīpiļdeit sovys apsajimšonys. Seminars ļuovs saprast divejis patīseibys: vysa pyrma, īraudzeju, ka ir pīteikūši daudz muna vacuma jaunīšu, kam suop tuos pošys problemys i kas cytkuort varātu byut par dūmubīdrim, ar kurim kūpā īdzeivynuot idejis. Ir cīši svareigi, kab tim jaunīšim, kas gotovi dareit vaira, byutu īspieja sasatykt i kūpā veiduot vizeju par Latgolys i latgalīšu volūdys nuokūtni.  Ūtrkuort, seminars atguodynova, ka puormaiņu suokums ir cylvāks pats – kotrys vīns. Myusu naradzamais nūspīdums volūdys styprynuošonā suocās ar vuordu “Vasals!”. Kod divi latgalīši runoj latvyski, tei nav ni vaļsts, ni pošvaļdeibys vaine, tys ir tikai myusu pošu lāmums.

Kotrys nu mums ir “influenceris” sovā saimē, školā/dorbā, draugu lūkā, i nav vajadzeigs finaņsiejums voi juridiskys pamatuojums, kab dūtu impulsu, kas sekmej volūdys dzeivuošonu. Kluotyn pi tuo gribātūs vēļ saceit, ka volūdys styprynuošona i aktualiziešona vysubīžuok ir cīši pateikama nūdarbe, kam nav juobyut kai slūgam, bet ūtraiži – atvīgluojumam. Vysubīžuok latgalīšu volūda ir “sovejū” sazinis leidzeklis, i voi tod tys nav breineigi, ka varim veikalā ar puordevieju runout taipat kai ar bruoli voi muosu, jo mums ir vīna volūda. Voi nav skaistys myusu dzīsmis i daņči? Deļtam tū kūpā byušonys prīcu navajag taupeit svātkim, bet lītuot kasdīnā. “Atzolys” ari mudynova jau tān kotram īsasaisteit atbilstūši prasmem i zynuošonom, pīsadolūt breivpruoteigajā dorbā i navaļstiskajuos organizacejuos.

Nūbeigumā grybātu saceit lelu pateiceibu vysim, kuru dorbs i atbolsts ļuovs seminaram nūtikt. Rezultati nu itaidu aktivašu ni vysod ir radzami izreiz, bet vierteiga sākla ir īsāta i raža nūteikti naizpaliks. Dalinīki nu “Atzolu” pyrmajim seminarim pyrma vairuok nikai 10 godu šudiņ ir latgaliskuos apzinis sabīdreibā mugurkauļa styprynuotuoji, par pīmaru, Kristaps Rasims, Aigars Runčis i daudzi cyti.

Kai sacejs Kazimirs Skrinda: “Iz tom jaunom atlasem lai ir vysa myusu cereiba i par jom lai mes vysvairuok guodojam. Izaugs lelys atlasis, tod ari vacim kūkim jūs pakrieslī byus loba atpyuta.” Apsūlu, ka Latgola i jius vysi vēļ dzierdēsit par 2022. goda “Atzolu” jaunīšim, kas nu atvašu ar laiku byus par spieceigim kūkim, jo cylvāks, kurs zyna sovys saknis, napagaiss, a myusu saknis ir Latgolā, i tai tys byus vysod!

____

Vaira par latgaliskū jaunīšu seminaru “Atzolys” var skaiteit ITE, bet, papyldynojūt Dāvida redzīni, pīduovojam īspieju nūsaklauseit dzīsmi “Zalts sudobra vītā”, kurū seminarā vīnys dīnys laikā nūdarbeibuos ar latgalīšu reperi Ūgu radeja i īrokstu studejā Upītē “Bigmaar’s Records” īraksteja seminara dalinīki: