Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Redzīs, ka vaicuojums par i ap latgalīšu volūdys saglobuošonu paaudzem iz prīšku ir cyluots i puorcyluots. Publiskajā vidē sovys dūmys izsacejs kotrys, kam nav slynkuma, i varātu sacynuot, ka vyspuorejais videjais redzīņs ir – vajag saglobuot i pylnveiduot. Vys dīvamžāļ itī redzīni tai ari nūgulst sarunu leiminī. Piec kaida laika otkon paceļ, pasarunoj i aizmierst. Deļtam portals Lakuga.lv raudzeja dazynuot, kaidi ir tyvuokī plāni latgalīšu volūdys styprynušonai vaļsts mārūgā, taipat, cik reala ir vareiba vuiceitīs latgalistiku i latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibu akademiskā leiminī.

Augusta golā, 23. augustā, Latvejis Republikys Ministru kabineta sēde nūsarysynuoja izbraukumā, itūreiz – Ludzys nūvodā. Sēdi beja vareiba vāruot tīšraidē, tok ari piečuok tei ir daīmama tīšraižu arhivā ITE. Ministru kabineta sēdis nūteik reizi nedeļā, sovpus izbraukuma sēdis ir gona rešs i eipašs pasuokums. Prīcej, ka itamā reizē sēde nūtyka Latgolā, i svareigi ari, ka na vīnā nu leluokūs piļsātu, tok tamā, kas tyvuok rūbežam – Ludzā. Sēdē tyka atsavārts iz tim dorbim, kuri jau ir padareiti vyspuorejam Latgolys regiona lobumam, tymā storpā padareitī ceļu infrastrukturys uzlobuojumi, sabīdryskuo transporta sistemys pylnveide, aizsardzeibys, kulturys i medeju nūzaris aktualitatis.

Vysu ziņuojumu vydā beja ari izgleiteibys i zynuotnis ministris Anitys Muižniecis ziņuojums par atbolsta vierzīnim latgalīšu rokstu volūdys atteisteibai. Bolstūtīs iz ziņuojumu, teik planavuots, ka leidz 2024. godam byus izveiduoti div latgalīšu rokstu volūdys korpusi, sovpus leidz 2027. godam – treis korpusi. Leidz 2024. godam teik planavuota ari latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys reika lingvistiskuos dalis pylnveide, tū papyldynojūt ar 15 tyukstūšom leksiskūs vīneibu. Par pareizraksteibys reika izveidi Lakuga.lv jau raksteja ITE. Taipat teik planavuota ari myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys korpusa (MuLa) papyldynuošona ar 2,5 miļjonim vuordlītuojumu i aptyvai 15 stuņžu garu runys īrokstu transkriptim.

Pārnejā godā Izgleiteibys i zynuotnis ministreja (IZM) eistynuoja pilotprojektu, kura mierkis beja ļaut nūdrūsynuot vuiceibu stuņdis latgalīšu rokstu volūdā. Deļtam rudinī 65 izgleiteibys īstuodis Latgolys regionā tyka aicynuotys pīsasaceit daleibai itamā programā, kūpumā atsasauce sešys izgleiteibys īstuodis: Cyblys vydsškola, Rēzeknis suokumškola, Rēzeknis 3. vydsškola, Rēzeknis Vaļsts pūļu gimnazeja, Nautrānu vydsškola i Varakļuonu vydsškola. Ari niu, 2022/23. vuiceibu goda suokumā, septembrī tyka sludynuots jauns uzsaukums.

Taipat atseviškys projekts latgalīšu rokstu volūdys izkūpšonai tyka izstruoduots ar Latvejis Vaļsts mežu i Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu, tū eistynuoja nūdybynuojums “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja” (LVLKŠA). Itymā projektā īsasaisteja 17 Latgolys regiona školys.

Radzams, ka koč ari atbolsts latgalīšu volūdys vuiceišonai ir “projektveideigs”, na stabils i pastuoveigs, tys vys tik ir daīmams. Tok kai IZM puorstuovi, tai ari LVLKŠA pīzeist, ka regionā stypri tryukst vuiceibspāku, kuri byutu gona zynūši i spiejeigi pasnēgt latgalīšu rokstu volūdys stuņdis.

Portals Lakuga.lv socialajūs teiklūs Twitter i Instagram apvaicuoja sovus sekuotuojus, raugūt dazynuot, voi jī zyna, kur var vuiceitīs latgalīšu volūdu. Leluokais vairums atbiļdēja, ka var Rēzeknis Tehnologeju akademejā i Latvejis Universitatē, tok gona daudzi ari izalaseja atbiļdi “nikur”. Taipat vaicuojom, voi itūšaļt vaļsts atbolsts latgalīšu volūdai ir pīteikuši lels, i leluokais vairums apvaicuotūs atbiļdēja, ka nav vysā lels. Vaicuojom ari, kū tod cylvāki vysvaira grybātu vuiceitīs, i div popularuokuos atbiļdis beja volūdu i kulturviesturi.

LaKuGa vaicoj.
Kur var vuiceitīs latgalīšu volūdu/latgalistiku? #SIF_MAF2022

— Portals lakuga.lv (@lakuga) August 26, 2022

Cytreiz redzīs, ka asam vysā daudz runuojuši par latgalīšu volūdu i tuos vītu vysys Latvejis kontekstā, tok atbiļdis i tūs sacynuojumi, ka vys tik zynuošonu tryukums par vareibom i gribiešonu vuiceitīs volūdu i kulturviesturi zeimoj, ka varbyut vys tik juorunoj vēļ vairuok i plotuok. Cylvāku personeiguo komunikaceja i informacejis sajimšonys veidi ir tik dažaidi, ka byutu oplomai dūmuot, ka par kotru aktualu vaicuojumu “vysi jau drūsai viņ zyna/ir dzierdiejuši”. Taišni deļtam myusu dīnu digitalajā vidē informacejai, kas ir svareiga kaidai leluokai kūpīnai, juobyun namiteigā apritē. Na mozuok svareigi ir spēt atrast vajadzeigū informaceju ar puors Google meklātuoja klikšķu paleidzeibu. Par pīmāru, veidojūt itū rokstu, raudzeju publiskā vidē atrast informaceju, kur tod byutu vareiba vuiceitīs latgalīšu volūdu/latgalistiku akademiskā leiminī. Dīvamžāļ, reizis desmit izstaigojūt vysu popularuokūs augstškolu i universitašu sātyslopys i vaicojūt informaceju, daguoja sacynuot, ka nivīna nu augstuokūs izgleiteibys īstuožu tū napīduovoj.

Prūtama līta – pīprasejums piec latgalīšu volūdys vuiceišonuos ir nalels, eistynuot atseviškys izgleiteibys programys – narentabli. Tok viņ piec individualys apzvaneišonys, palyka skaidrys, ka treis augstuokuos izgleiteibys īstuodis atsevišķu programu gaitā nūdrūsynoj ari latgalīšu volūdys vuiceišonūs.  

Juopīkreit, ka vaļsts atbolsts latgalīšu volūdys atteisteibai ir nalels i nateik dūmuots par ilgtermiņa rysynuojumim, tok, pa munam, mes varim vainuot kaidu cytu viņ tod, kod poši sovā aizgoldā asam padarejuši vysu, kab latgalīšu volūdys vuiceišonuos byutu daīmama kotram, na viņ tim, kas zyna eistūs telepona numerus, kam pīzvaneit i pavaicuot. Augstuokuos izgleiteibys īstuodem minimalais sātys aizdavums byutu studeju programu aprokstūs pīlikt teikumu, ka programys laikā byus vareiba vuiceitīs ari latgalīšu volūdu/latgalistiku. Vēļ lobuok byutu pīduovuot latgalīšu volūdu kai izvielis kursu naatkareigi nu programys (kai tū planavoj RTA – L. S.) i nasabeit par tū runuot publiski, skali i lapni.

Kūpsavylkumam – komentari nu Latvejis augstuokūs izgleiteibys īstuožu puorstuovu par latgalīšu volūdys i latgalistikys vuiceišonuos vareibom.

Rēzeknis Tehnologeju akademeja (RTA)

Vīna nu RTA studeju programu ir “Latvīšu volūdys školuotuojs”, kuru pabeidzūt, ir vareiba sajimt profesionalū bakalaura gradu pedagogu izgleiteibā. Kluotīnis studejis ilgst četrus godus. Kai stuosta RTA profesore Dr. philol., Sanita Martena, augstuokuos izgleiteibys īstuodem ir vareiba maineit 30 % nu apstyprynuotuos izgleiteibys programys satura. Leidz ar tū programā “Latvīšu volūdys školuotuojs” studenti var vuiceitīs ari latgalīšu rokstu volūdys alfabetu, pareizraksteibu i literaturu. Nu cyta vuiceibu goda RTA studentim tiks paplašynuotys vareibys vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, respektivi, itaids kurss byus daīmams naatkareigi nu izvālātuos specialitatis kai speckurss.

Latvejis Universitate (LU)

Kai stuosta Latvejis Universitatis profesore Lideja Leikuma, niu vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu ir vareiba viņ magistra leiminī programā “Baltu filologeja”, apvuiceibys nūteik reizi divejūs godūs div kursim kūpā.
Leikuma ari aplīcynoj, ka latgalīšu rokstu volūdys pratieju ir cīši moz. Koč ari ir vysā daudz ideju, kai lobuok vuiceit latgalīšu volūdu, tryukst interesis nu pošu studentu pusis.

Daugovpiļs Universitate (DU)

Profesore i latvīšu volūdys katedrys vadeituoja Vilma Šaudiņa stuosta, ka Daugovpiļs Universitatē ir daīmama akademiskuo bakalaura studeju programa “Latvīšu filologeja” i dialektologejis kursa laikā kai obligatuo programys daļa ir ari latgalīšu rokstu volūda. Vareiba vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu tyka pīduovuots ari kai izvielis kurss, tok nav bejuse cīši lela atsauceiba.