Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeist kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Itūreiz bejom gostūs Bolvu nūvoda muzejā, kura ekspozicejā eipašu viereiba teik pīgrīzta Zīmeļlatgolys namaterialajam kulturys montuojumam. Taišni tū muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Janīna Vīksna ari skaita par vīnu nu vysleluokūs duorgumu, tok juoizceļ ari generaļa Valda Matīsa pīminis ustoba, kai ari arheologejis kolekcejis leluokuo pērle – mamuta ilkņa fragments.

Bolvu Nūvoda muzejs ir vīns nu jaunuokūs nazkodejūs Latvejis rajonu centru muzeju – dybynuots tik 1989. godā. Eipaši pamaneits na tik regionā, bet vysā Latvejā tys palyka 2014. godā, kod tyka atkluota muzeja jaunuo ekspoziceja, kas veļteita Zīmeļlatgolys namaterialajam kulturys montuojumam. Tei izacēle ar myusdīneigu i interaktivu pīeju, kas sovu aktualitati nav pagaisynuojuse ari šudiņ. Vysys Zīmeļlatgolys, na tik Bolvu piļsātys izceļšona i pīsaviersšona na tik konkretim prīškmatim, tok taišni namaterialajam kulturys montuojumam varātu byut vīna nu leluokūs muzeja panuokumu atslāgu.

Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums

Muzeja ekspozicejā ir vareiba cīši daudzpuseigai īpazeit Zīmeļlatgolys namaterialū kulturys montuojumu. Vīnā zalē var vaira izzynuot par etnografeju, folkloru i tradicionalū dzīduošonu, ūtrā – par vysaiduokim omotim i prasmem. Te, saprūtams, ir ari autentiski prīškmati nu muzeja kruojuma, tok daudz leluoka lūma atvālāta tehnologejom – videoprojekcejom, skuorīņjiuteigajim ekranim. Var dzierdēt tradicionalūs dzīduojumus – kai folkloru, tai saļmys i maja dzīduojumus pi krysta. Ekspozicejā padūmuots par vysu vacumu cylvākim – bārnim ir kū pieteit i kur īsasaisteit, tim, kuri plašuok interesejās par konkretu tema, īspiejams, par tū vaira izzynuot ekranūs, kur daīmams lels informacejis i karteņu kluosts. Pīmāram, ir īspiejams apsavērt vysus Zīmeļlatgolys krucifiksus. Sovpus bārnim ir vareiba ari īpazeit latgalīšu volūdu – spielejūt spēli, kurā juoatrūn ekspozicejā radzamūs muzykys instrumentu nūsaukumi latgaliski.

Ruodīs, ka myusdīneigais ar senejū sasateik na tik ekspozicejis izskotā, tok ari saturā. Var just, ka ituos tradicejis Zīmeļlatgolā nav sasaglobuojušys tik muzejā, bet teik kūptys i turpynuotys. Daļa laika gaitā ir transformiejusēs, tok pamati ir palykuši. Partū ari ekspozicejā var izzynuot par tim cylvākim, kuri ituos prasmis turpynoj myusu dīnuos. Muzejs ari aicynoj cylvākus daleitīs ar sovim foto i video materialim, partū ka mes kotrys asam viesturis veiduotuojs. Piec desmitgadem jau myusu dareitais byus palics par montuojumu.

Bolvu Nūvoda muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Janīna Vīksna stuosta, ka plani saisteibā ar Zīmeļlatgolys namaterialū kulturys montuojumu jim ir ari iz prīšku – atteisteit tū kai vasalu datubazi, kur atrast foto, video i audiomaterialus. “Cylvāki varātu atīt, īraksteit sev interesejūšū informaceju i atrast par tū materialus,” soka Janīna.

Valda Matīsa kolekceja

Generaļa Valda Matīsa (1944-2010) kolekceju, kū piec juo nūīšonys myužeibā muzejam duovuojuse juo dzeivisbīdre Īrisa Elvīra Matīsa, kruojuma globuotuoja Janīna Vīksna sauc par nūzeimeiguokū sajimtū duovynuojumu. Niu tam atvālāta atseviška ustoba muzeja 2. stuovā. Ruguojūs dzymušais Valdis Matīss bejs pyrmais Latvejis militarais atašejs ASV, Krīvejā i Kanadā, kai ari pyrmais Nacionaluos aizsardzeibys akademejis rektors. Muzeja kruojumā ir vaira kai 150 jam pīderiejušu prīškmatu – kartenis, dokumenti, viestulis, apbolvuojumi, formys apgierbs i cytys personeiguos lītys.

Janīna Vīksna eipaši izceļ Valdim Matīsam pīškiertū Vīstura ordini, kas ite apsaverams kūpā ar tuo aplīceibu. Nareši muzejim izduovoj tik ordini voi ari tik aplīceibu – itys ir tys gadīņs, kod kruojumā ir pylns komplekts. Apmaklātuojim lelu interesi roda ari formys, sovpus bārni vysvaira vaicojūt par 1993. godā aizsardzeibys ministra Matīsam pīškiertū īrūci – voi nu tuo var izsaut? Pavysam nūteikti navar – muzejūs nimoz nadreikst turēt īrūčus, kas ir dorba kuorteibā.

Nu Matīsu dzymtys īt daudz talanteigu i nūpalnim boguotu cylvāku, pīmāram, režisore Aina Matīsa i politologe Vita Matīsa, partū muzeja planūs, īspiejams, ir koč kod iz prīšku paplašynuot itū ekspozicejis daļu, veļtejūt tū vysai dzymtai.

Mamuta ilkņa fragments

Par Bolvu Nūvoda muzeja arheologejis kolekcejis leluokū pērli teik skaiteits mamuta ilkņa fragments, kas sasaglobuojs nu akmiņa laikmata, ir 1,25 m gars i vaira par 10 kg smogs. Tū 1970. godā šofers Imants Priedeslaipa atroda Bolvu rajona Cyukusolys karjera granta bedrē. Suokumā jis dūmuojs, ka tei ir kūka sakne, tok, pajemūt tū rūkā, izaruodeja, ka tys ir kauls. Priedeslaipa kaulu aizvede Bolvu vydsškolys nūvodpietnīkim, tyka veikta ekspertize, kurā konstatēja, ka tys ir mamuta ilkņa fragments. Daudzus godus tys globuojuos Bolvu školānu nomā, tok 1997. godā tyka nūdūts Bolvu Nūvoda muzejam. Ilgstūši ilkņa fragments muzejā tics eksponāts, tok niu atsarūn kruojumā. Kai smejās Janīna Vīksna, tī, kas školā guojuši pyrma 20-25 godu, vēļ niu labi atguodoj itū eksponatu i šaļtim vys vēļ muzejā prosa, voi tū var apsavērt. Taipat Latvejā nimoz naasūt tik daudz muzeju, kuri var lapuotīs ar itaidu viesturis līceibu.

Galerejā Bolvu Nūvoda muzeja ekspozicejis. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv